WILKINSON GADA ALBUMI 2012 (20 - 1)

Esam nokļuvuši līdz tam, lai iepazīstinātu Jūs ar, mūsuprāt, 2012. gada labākajie ierakstiem

WILKINSON GADA ALBUMI 2012 (50 - 21)

Kad nu esam aplūkojuši gada labākās dziesmas, ķersimies klāt arī gada labākajiem albumiem Wilkinson skatījumā.

WILKINSON GADA SINGLI 2012 (30 - 1)

Turpinām gada kopsavilkumu ar 30, mūsuprāt, spilgtākajām gada kompozīcijām.

WILKINSON GADA SINGLI 2012 (100 - 31)

Gads ir teju noslēdzies un vēl šī gada darāmo darbu listē ir palicis vairs tikai viens uzdevums - iepazīstināt Jūs ar gada labākajām kompozīcijām un albumiem Wilkinson redzējumā. Līdzīgi kā pērn arī šogad Wilkinson Gada kopsavilkums ilgs četras dienas - sāksim ar singliem, beigsim ar albumiem. Un tā - Wilkinson 100 mīļākie singli 2012. gadā!

Priecīgus Ziemassvētkus!

Ziemassvētki ir klāt un arī mēs esam nonākuši līdz loģiskam iznākumam - piektais albums no Sufjana Stīvensa Ziemassvētku milzīgās izlases Silver & Gold ir klāt. Christmas Unicorn ir absolūta kulminācija šajā svētku gaidīšanas laikā, jo tajā ir perfekta kombinācija starp Sufjanam tik mīļo eksperimentālo lauciņu un klasisku, sirsnīgu un daudzbalsīgu Ziem'svētku gabalu dziedāšanu. Perfekts ir arī albuma noslēgums ar albuma tituldziesmu Christmas Unicorn, kas visā 12 minūšu garumā izved klausītāju cauri pa sniegotiem ledus tuksnešiem, ledus pilīm un pasaku mežiem balta Ziemassvētku vienradža mugurā - vienkārši skaisti un burvīgi. Dziesmā izmantots arī Joy Division kompozīcijas Love Will Tear Us Apart, kas liekas kas pilnīgi neiespējams šādā svētku albumā, tomēr sanācis tas ir izcili!
Patiešām iesaku šos svētkus pavadīt Sufjana un draugu Ziemassvētku dziesmu pavadībā, vienalga - cepot pīrāgus vai piparkūkas, pušķojot eglīti vai sēžoties pie svētku galda - Silver & Gold radīs īpašu un nebijušu svētku atmosfēru.
Priecīgus Ziemassvētkus visiem no Wilkinson!

Foals - Inhaler [VIDEO]

Vai Foals ir tas, ko mēs klausīsimies nākošā gada pašā sākumā? Stipri iespējams, jo šai angļu blicei trīspadsmitā gada 13. februārī (nesatraucieties, tā nav piektdiena) iznāks trešais studijas albums Holy Fire, kas sekos 2010. gadā iznākušajam pirmklasīgajam Total Life Forever. Pirmajā singlā Inhaler jau pamazām jūtams, ka šie Oksfordas vīri ar jauno plati grasās iesoļot stadionos. Bet vai tas liedz cerēt, ka gaidāmā plate būs sliktāka? Nedomāju gan, jo Inhaler skan sasodīti labi!

Viena nedēļa līdz Ziemassvētkiem - Let It Snow!

Ja pagājušonedēļ apskatītais Infinity Voyage bija ārkārtīgi nepieradināts svētku ieraksts, kurā Ziemassvētku sajūtu uzķert bija grūti, tad Let It Snow! ir pilnīgs pretstats. Galveno lomu nospēlē tas, ka 8 no 9 albuma dziesmām ir dažādas, jau iepazītas, Ziemassvētku dziesmas, kas Sufjana apdarē kārtējo reizi skan vienkārši eleganti. Piemēram, tik labi visiem zināmais Santa Claus is Coming to Town Sufjana un draugu izpildījumā skan pēc Ziemassvētkiem, viss šis albums galu galā skan pēc Ziemassvētkiem, kas tikai vēl jo vairāk apliecina kalendārā redzamu faktu - līdz Ziemassvētkiem nedaudz vairāk kā nedēļa!

Visu albumu iespējams noklausīties šeit.

Divas nedēļas līdz Ziemassvētkiem - Infinity Voyage

Nieka divas nedēļas līdz Ziemassvētkiem un nu kārta arī trešajam minialbumam no Sufjana Stīvensa lieliskās Ziemassvētku sērijas Silver & Gold.

Infinity Voyage ir ārkārtīgi attālināts no tā, ar ko mēs saprotam jēdzienu 'Ziemassvētku dziesmas', lai gan, protams, var teikt, ka arī viss pārējais Sufjana Ziemassvētku mūzikas materiāls nav veidots pēc klasiskā svētku formāta, tomēr pamatlīnijas ir ieturētas. Klausoties šo minialbumu, man neradās tā maģiskā svētku sajūta, kuru radīja abi iepriekšējie albumi. Kāpēc tā - Sufjans šajā albumā uzsvaru liek uz dažādiem elektroniskiem risinājumiem (dažubrīd pat primitīvi elektroniskiem) un eksperimentiem visa albuma garumā, īpaši abās garajās albuma kompozīcijās - 9 minūšu garajā Do You Hear What I Hear? un 15 minūšu trokšņainajā The Child With the Star on His Head. Pati pirmā albuma kompozīcija Angels We Have Heard on High vienīgā radīja kādu nebūt noskaņu šajā sniegotajā decembra vakarā. Bet neskumsim, jo vēl taču divas nedēļas līdz svētkiem, un es garantēju, ka ar nākošajiem diviem albumiem jūs noteikti saņemsiet simtprocentīgu svētku sajūtas devu!

Visu albumu iespējams noklausīties šeit.

Darwin Deez - Free (The Editorial Me) [VIDEO]

Dīvainis Dārvins Dīzs, kurš 2010. gadā uzspīdēja ar izcilo Constellations un samērā veiksmīgo debijas plati, piedāvā jaunu singlu Free (The Editorial Me), kurš ir kā pirmais vēstnesis no februārī gaidāmās otrās plates Songs For Imaginative People. Par to, ka Dīzam un viņa domubiedriem izdomas netrūkst, apliecina dziesmas video, kas absolūts mindfuck - savdabīgs un interesants video par laiku, telpu un paralēlajām pasaulēm. Jāsaka gan, ka tas nekāds pārsteigums, jo jau iepriekšējiem Dīza singliem bija samērā pārdomāti video. Ja par pašu dziesmu, tad galvenās iestrādnes ir tās pašas - sintētiskas ģitārskaņas savienojumā ar Dārvina īpatnējo balsi un lipīgu piedziedājumu. Pagaidām izskatās, ka turpinājums varētu būt tieši tik veiksmīgs, lai nesāktu gausties par kārtējo otrā albuma upuri.

Novembra albumi

Mēnesī, kad daži mūzikas apskatnieki jau steidz publicēt savus gada mūzikas apkopojums, mēs vēl atskatīsimies uz to saujiņu albumu, kas pievērsa mūsu uzmanību novembrī.

Trīs nedēļas līdz Ziemassvētkiem - I Am Santa's Helper

Tieši tā, draugi mīļie - līdz Ziemassvētkiem vairs tikai nieka trīs nedēļas un arī pirmā Advente ir klāt. Mēs turpinām gaidīšanu ar Sufjana Stīvensa svētku izlasi. Šoreiz ēdienkartē otrais minialbums I Am Santa's Helper. Mini albums tas ir tikai uz papīra, jo tā garums ir klasiska pilnmetrāžas albuma cienīgs - 42 minūtes, kurās ietilpinātas lielākoties pusotru minūti garas dziesmas.
Šajā platē, tieši tāpat kā visās pārējās, Sufjana dziesmas mijas ar citu autoru skaņdarbiem, kā, piemēram Jingle Bells un Ah Holy Jesus. Lieliski Stīvensa apdarē skan klasiskais We Wish You A Merry Christmas, kas skan tā, it kā būtu ierakstīts Ziemassvētku vakarā draugu un radu pulkā, atmosfēra vienkārši perfekta. Bez šiem skaņdarbiem, arī liela daļa pārējie ir a capella dziedājumi vai klasiski korāļi un dažādu tautu svētku melodijas, bet ir dziesma, kas dažiem varētu šķist īpatnēja (kaut gan tas taču ir Sufjans Stīvenss) - Mr. Frosty Man. Īpaši atraktīvs nepilnu divu minūšu skaņdarbs ar videoklipu īpašās zombiju Ziemassvētku noskaņās, kur viss norisinās plastilīna pasaulē. Skatieties paši, bet laicīgi brīdinu,ka tas rada visai īpatnēju svētku noskaņu...



Visu albumu iespējams noklausīties šeit.

Četras nedēļas līdz Ziemassvētkiem - Gloria

Amerikāņu dziesminieks Sufjans Stīvenss nekad neko nav darījis bez vēriena - lielā štatu apdziedāšana, (ne)īsi albumi, un arī Ziemassvētku tēmai Stīvenss ir pievērsies no visas sirds un dvēseles. Jau 2006. gadā viņš izdeva pirmo šo ziemas saulgriežu izlasi Songs For Christmas, kura sastāvēja no pieciem minialbumiem, kopā veidojot divas stundas Ziemassvētku mūzikas. Pēc sešiem gadiem, proti, 13. novembrī Sufjans izdod atlikušos piecus minialbumus zem nosaukuma Silver & Gold, kurā atrodamas dziesmas, kas ierakstītas visu šo sešu gadu laikā. Daļa no dziesmām ir klasiski svētku skaņdarbi, kā Silent Night, Have Yourself A Merry Little Christmas, Jingle Bells un citi, bet ir arī paša Stīvensa oriģinālskaņdarbi. Kopā pa visiem albumiem atrodamas 59 Ziemassvētkiem veltītas dziesmas "nieka" nepilnu trīs stundu garumā, tāpēc Wilkinson iesāk īpatnēju svētku gaidīšanu - katru nedēļu līdz šiem brīnišķīgajiem svētkiem nedaudz iepazīstināsim ar katru no šiem minialbumiem.

Pirmā līdz ar to ir plate ar nosaukumu Gloria, kurā atrodamas astoņas svētku kompozīcijas Sufjana Stīvensa izpildījumā. Albums nav garš - 25 minūšu garumā Stīvenss lieliski iesāk (vai arī turpina, kā to ņem) savu Ziemassvētku dziesmu sēriju Silver & Gold. Tā iesākas ar lielisko Silent Night, kas Sufjana izpildījumā nezaudē savu šarmu un īpašo svētku noskaņu. Turpinājumā seko paša Stīvensa un draugu sarakstīta kompozīcija Lumberjack Christmas / No One Can Save You From Christmases Past, kas lieliski turpina labi iesākto. Albums savu kulmināciju sasniedz dziesmā Barcarola (You Must Be A Christmas Tree), kas klasiski Sufjana garā nav viss īss mirklis dažu minūšu garumā, bet gan īsts piedzīvojums 7 minūšu garumā, kurā parādās Sufjana māksla radīt Ziemassvētku dziesmas neierastā un nepieradinātā manierē, nezaudējot svētku sajūtu un noskaņu tajās. Albums noslēdzas ar tradicionālu skotu melodiju Auld Lang Syne. 
Jāatzīst, ka, lai arī līdz svētkiem ir vēl daudz laika un vēl pat nav pirmā advente, tomēr Gloria radīja spēcīgas svētku izjūtas, kas ofociāli ļauj atklāt šo Ziemassvētku gaidīšanas sezonu!






Visu albumu iespējams noklausīties šeit.

Race Horses - Furniture

Velsiešu poproka grupējumam Race Horses 2010. gadā padevās gana laba debija ar Goodbye Falkenburg, kurš plašu atpazīstamību gan neguva, bet tie apskatnieki, kas to vērtēja, atzina grupas debiju par labu esam. Arī es biju to starpā, kas ar cerībām raudzījās šo jauniešu karjeras attīstībā, jo Goodbye Falkenburg mani tā līdz galam tomēr neuzrunāja. Ar grupas otro studijas veikumu Furniture esmu sagaidījis to, ko gribēju dzirdēt jau grupas debijā.

Oktobra albumi

Oktobris atnesis tādu izcilu albumu plejādi, ka vietas pietiktu ne tikai pieciem labākajiem, bet pat visiem desmit, bet mēs tomēr paliksim pie tradicionālā formāta - pieci labākie no labākajiem oktobra veikumiem.

Tame Impala - It Feels Like We Only Go Backwards [VIDEO]

Tame Impala vakara hipnozes seansam piedāvā lieliski atbilstošu viedeoklipu dziesmai It Feels Like We Only Go Backwards, kas ir no nule kā iznākušā grupas brīnišķīgā otrā studijas albuma Lonerism. Bet esam uzmanīgi, jo šajā video ir pavisam viegli aizmirsties...

Cemeteries - The Wilderness

Vai kādreiz esat iedomājušies, kā Beach House mūzika varētu izklausīties viņu mūzika harizmātiskās Viktorijas Legrānas vietā ieliekot kādu jaunekļa balsi un mūziku padarot nedaudz 'indīgāku' (no vārda indie, nevis inde) un tumšāku? Jebkurā gadījumā apvienības Cemeteries debijas veikums The Wilderness lielākajai daļai varētu ļoti izklausīties pēc Baltimoras dueta neizdotu dziesmu albuma. Ir 31. oktobris - Helovīns, rudens ir pašā pilnbriedā, un kaut kas man liek domāt, ka tieši šī plate ir vispiemērotākā šim gadalaikam un šai dienai.

Temper Trap - Temper Trap

Nedaudz piemirsts ieraksts, kas iznācis gada pirmajā pusē - austrāliešu grupas The Temper Trap otrais studijas albums, kas seko grupas 2009. gada lieliskajai debijai Conditions. Protams, domas dalījas arī par to, vai jaunās indie grupas debija ir bijusi veiksmīga, tomēr es nevaru noliegt, ka man šī plate iepatikās samērā interesantā izpildījuma dēļ, kas izpaudās ar pārdomātām ritmu maiņām, arī solista Dagija Mandagi savdabīgais vokāls neļāva grupu nolikt vienā plauktiņā pie pārējām tādām pašād indie grupām. Nemaz nerunāsim par debijas albuma singliem, kas iesēdās galvā uz ilgu laiku - sākot ar Sweet Disposition un beidzot ar Love Lost. Zinot pirmā albuma lieliskos panākumus, nevarēju nepalaist garām iespēju novērtēt, kāds tad ir sanācis turpinājums. Un tas ir tāds, kāds tas ir - nevarētu teikt, ka tā ir pavisam cita grupa, bet šajā albumā vairs nav ne miņas no tā, kas bija dzirdams vīru debijas veikumā, varbūt izņemot dažas kompozīcijas - albuma singlu Trembling Hands, Rabbit Hole un pēdējo plates dziesmu Leaving The Heartbreak Hotel - šajās dziesmās vēl var sadzirdēt ko interesantu un tikai šajās dziesmās Mandagi brīnišķīgās vokālās īpašības tiek izmantotas pilnībā). Vēlreiz tādu singlu birumu tomēr bija naivi sagaidīt, tomēr jāatzīst, ka varēja būt vēl sliktāk un turpinājums sanācis gana solīds, vismaz tik lielā mērā, lai ļautu cerēt uz labāku turpinājumu nākotnē.

Izdošanas datums - 5. jūnijs, 2012

Izdevējs - Infectious

Albuma garums -  46:49

Holy Ghost - It Gets Dark [AUDIO]

Pagājušogad Ņujorkas electro-indie duets savā debijas albumā mūs priecēja ar lieliskiem kustīgiem bītiem, pie kuriem varēja griezt dejas visas nakts garumā. Nupat grupa piedāvā jaunu singlu It Gets Dark, kurš tika izdots ārkārtīgi limitētā skaitā vinilplates formātā, tomēr tagad tas ir pieejams arī digitālai lejupielādei. It Gets Dark saglabā tās pašas vadlīnijas, kas vijās cauri visiem debijas plates gabaliem, tomēr skanējums kļuvis tumšāks, kas nedaudz atgādina tumšāku un palēninātu Hold My Breath versiju, tomēr esiet bez panikas - sākotnējā burvība nav zudusi un pie šī gabala kājas kustās tikpat ātri kā pie Wait And See.

Christopher Owens - Here We Go [AUDIO]

Labi atceramies, ka 2011. gada Wilkinson labākā albuma gods tika piešķirts San Francisko dueta Girls otrajam studijas veikumam Father, Son, Holy Ghost, tāpēc kā auksta ūdens šalts vasarā nāca ziņa par to, ka solists Kristofers Ouvenss aiziet no grupas (principā grupa izjūk, jo neba jau Čads Vaits tajā turpinās spēlēt viens), bet sola, ka mūziku rakstīt nepārstās. Kā tagad izrādās, Ouvenss nav melojis, bet gan cītīgi strādājis pie sava solo debijas ieraksta Lysandre, kas veikalu plauktos nonāks jau nākamā gada 14. janvārī. Kā pirmais singls no gaidāmās debijas, tiek piedāvāta dziesma Here We Go, kas nevarētu likt vilties visiem līdzšinējiem Girls cienītājiem, jo ir palicis tas pats maigais ģitāru un bungu skanējums apvienojumā ar Ouvensa  brīnišķīgo vokālu.

Bat For Lashes - Haunted Man

Ja pirms trijiem gadiem tas bija Daniels, tad šogad tā ir Laura - tā varētu apzīmēt pēdējos divus Natašas Kānas jeb Bat For Lashes albumus. 2009. gadā londoniete izdeva lielisko Two Suns, kas sekoja debijas veikumam Fur & Gold. Tā ieraksta viennozīmīgi veiksmīgākais skaņdarbs bija Daniel. Savukārt, mākslinieces trešo albumu prezentēja dziesma Laura, kas arī ir jaunākās plates augstākais punkts. Tas gan nenozīmē, ka bez šiem abiem singliem pārējā plates daļa nebūtu nekas īpašs, gluži pretēji - Bat For Lashes albumi vienmēr ir interesanti un daudzveidīgi, ko pilnībā apstiprina arī jaunais veikums The Haunted Man.

Ty Segall - Twins

Ko tu meistaram padarīsi! Un patiesi, Tajs Segāls pēc trijiem(!) izciliem albumiem viena gada laikā ir pieskaitāms pie augstākās raudzes mūziķiem. Gada sākumā iznāca pirmais ieraksts Hair, sadarbojoties ar White Fence, jūnijā viņš ar savu koncertgrupu izdeva ārprātīgi lielisko Slaughterhouse, bet nu ir laiks viņa trešajam šī gada iznācienam - Twins, kas, lai kā loģiski liktos, ka trijiem albumiem jau nu pulvera noteikti nepietiks, ir ne par matu sliktāks par abiem šī gada priekšgājējiem. Formula tā pati, tomēr nerodas sajūta, ka Segāls sāktu atražot vienu un to pašu - katrā albumā ir savas nianses, kas to padara par atsevišķu ierakstu, nevis daļu no kādas triloģijas. Arī Twins ir viengabalains un kompkats 35 minūšu garš ieraksts, kas prasītin prasās noklausīties vēl un vēl. Un kā nu ne ja arī šajā albumā ir atrodami tādi meistardarbi kā The Hill, Ghost un Who Are You. Albuma galvenā atšķirība no Slaughterhouse (kurš, lai gan tikai pavisam nedaudz, bet ir mans favorīts no visiem trijiem) ir maigāks, klasiskāks skanējums, kas vairāk līdzinās Segāla iepriekšējiem veikumiem (Goodbye Bread un Melted). Vairāk man pat nav ko teikt, jo šī ir mūzika, kura jāklausās, nevis jāspriedelē riņķī apkārt, tādēļ laipni lūdzu un silti rekomendēju!

Izdošanas datums - 9. oktobris, 2012

Izdevējs - Drag City

Albuma garums - 35:41

Lana Del Rey - Ride [VIDEO]

Dziesma, kas manās acīs Lanu Del Rey jeb Elizabetas Grāntas jaunkundzi iznes ārpus tik ļoti nepatīkamā apzīmējuma 'viena hita brīnums', ar to domājot izcilo Video Games, jo, būsim atklāti, mākslinieces debijas albums Born To Die nebija tas, ko paprāvais fanu pulks bija gaidījis. Klausoties Ride, pārņem tā pati lieliskā sajūta, kas bija Video Games pirmajās klausīšanās reizēs. Protams, protams tas viss jau sen ir pārvērties par plaša patēriņa produkciju, tomēr Lanas Del Rey mūzika, visu Rihannu un Keitiju Periju ielenkumā, izceļas ar patīkamu vitalitāti un instrumentālo pavadījumu, nevis vienveidīgiem deju bītiem. Ride ir sastāvdaļa no 13. novembrī gaidāmās debijas albuma deluxe versijas, kas sauksies Paradise Edition, sevī ietverot vēl astoņas jaunas kompozīcijas.

Tame Impala - Lonerism

Pirms diviem gadiem austrālieši Tame Impala ar savu debijas ierakstu Innerspeaker lieliski nodemonstrēja, ka sešdesmito gadu rokmūziku var pasniegt tā, lai viss neizklausītos klišejiski un pārāk bītliski (kā to 'lieliski' nodemonstrēja Oasis). Jā, it kā viss, kas bija dzirdams šajā debijas albumā, nebija nekas jauns, tomēr grupa pierādīja, ka to visu var pasniegt mūsdienīgā veidā, tajā pašā laikā nepazaudējot to laiku rokmūzikas šarmu. Savā otrajā albuma vīri jūtas pietiekoši nobrieduši un dodas vēl tālāk, savu skanējumu padarot sarežģītāku, izteiksmīgāku un pavisam unikālu.

Muse - The 2nd Law

Par jauno Muse plati izteikšos pavisam īsi - nav tik traki, kā varbūt tika gaidīts, bet arī neko spožu šajā savārstījumā nemeklējiet, katrā ziņā tiem grupas mīļotāji, kas Muse atpazīst pēc tādiem lieliskiem gabaliem, kā Starlight, New Born, Time Is Runnning Out un citām agrīnās daiļrades pērlēm, šo albumu nebūtu ieteicams klausīties, lai nesabojātu labo priekšstatu par grupu. Tiem, kam tīri labi pie sirds gāja angļu puiku iepriekšējais veikums Resistance, var iemest ausi tādās dziesmās, kā Supermacy, Animals un varbūt arī Explorers. Pavisam drosmīgajiem, kas centīsies albumu noklausīties no A-Z, būs jāsastopas ar jau pazīstamo olimpiādes "titulmeistardarbu" Survival un neprātīgiem dabstepa ritmiem dziesmās Follow Me un noslēdzošajā eposā The 2nd Law, kas pat iedalās divās reti šķebinošās daļās. Kaut kas neizprotams ir arī Liquid State, kas vispār ir solists tajā gabalā?! Bet lai es neizklausītos pēc sapīkuša opja, kurš neizprot moderno, tad atzīmēšu, ka Madness, par ko jau rakstījām, ir patīkams atsvaidzinājums visā šajā Muse rasolā - atļaušos to nosaukt tā.

Izdošanas datums - 28. septembris, 2012

Izdevējs - Warner

Albuma garums - 53:29

Septembra albumi

Septembrī iznāca ļoti daudz albumi, kas bija turpinājumi izciliem iepriekšējiem veikumiem. Dažiem izdevās atkārtot panākumus, citiem ne, bet to vietā savukārt nāk lieliski debijas veikumi.

The Gaslamp Killer - Breakthrough

Breakthrough ir ārkārtīgi niansēts un daudzveidīgs albums, kas neaprobežojas ar vienveidīgiem bītiem. Kādam tas varētu likties pārsteidzoši, kādam pašsaprotami, jo Viljams Bensusens jeb The Gaslamp Killer vienmēr ir mēģinājis dažādot savu muzikālo lauciņu un nu jau ir teju neiespējami viņa radīto mūziku nostādīt zem kāda žanra. Iekš Breakthrough ir dzirdami dziļi un tumši dzīvo bungu un elektroniskie bīti, kas albumam piešķir apjomu, tas piepilda pilnīgi visu telpu, kurā tas skan. Albuma šķietami pārāk psihadēliskais skanējums ir tikai maldinoša ilūzija, kurā veroties ilgāk un dziļāk tu saproti, ka katrai skaņai un "troksnim" ir savs vēstījums un sava vieta, nekas nav lieks un nekas nav par daudz. Albuma skanējumu lieliski papildina brīnišķīgas vijoļu partijas albuma sākumdaļā, kā arī austrumu ritmi, kurus lieliski dziesmā Nissim iepin Losandželosas mūziķis Amirs Jaghamai. Divās dziesmās dzirdams Gonjasufi vokāls, kuru, godīgi sakot, viņa debijas platē A Sufi and a Killer es kaut kā nevarēju pieņemt, tomēr sadarbībā ar Bensusenu tas skan lieliski. Albumu noslēdz skaņdarbs In The Dark..., kurā arī dzirdamas patīkamas vijoļu partijas, bet dziesmas vidū tiek ieturēta aptuveni minūti gara pauze, pēc kuras lieliskais ieraksts tiek arī pienācīgi nobeigts. Protams, lai atkārtotu vēl un vēl!

Izdošanas datums - 17. septembris, 2012

Izdevējs - Brainfeeder

Albuma garums - 47:27

Grizzly Bear - Shields

Grizzly Bear ir viena no tām retajām apvienībām, kas kļūst arvien labāka ar katru nākošo albumu, un ir sastopami tikai daži līdzīgi piemēri; viens no pēdējo laiku aktuālākajiem ir Baltimoras dueta Beach House kāpiens pa kāpnēm, jo ar pēdējo plati Bloom viņi nepieklājīgi tuvu pietuvojušies tai atzīmei, kad augstāk vairs nav kur. Ar brukliniešiem ir ļoti līdzīgi - pēc Veckatimest jau likās, ka tā ir vīru spēju robeža, kas bija absolūti maldinoši. Jaunajā platē Shields grupa, nedaudz pamainot skanējumu, trāpa mērķī. Atkal.

Animal Collective - Centipede Hz

Baltimoras apvienība Animal Collective (varbūt nedaudz var vilkt līdzību ar Arielu Pinku, bet tikai nedaudz) strādāja un izdeva albumus teju desmit gadus līdz piedzīvoja absolūtu triumfu 2009. gada plates Merriweather Post Pavilion izskatā. Albums tika atzīts par gada labāko albumu neskaitāmos mūzikas izdevumos, un kritiķu redzējumā tas tika vērtēts ar visaugstākajām atzīmēm. Nevarētu teikt, ka līdz tam tas, ko radīja Animal Collective līdz šim albumam, nebija pieminēšanas vērts - Sung Tongs, Feels un jo īpaši Strawberry Jam bija izcili albumi, tikai Merriweather Post Pavillion bija kulminācija šim kāpienam pa muzikālajam kāpnēm - ārkārtīgi demokrātisks un baudāms ieraksts, tajā pašā laikā neaizmirstot par grupas saknēm. Runājot par apvienības saknēm, tieši jaunajā vīru veikumā Centipede Hz agrīno albumu skanējums ir saklausāms vairāk kā iepriekšējos četros albumos.

Calexico - Algiers

Arizonas Americana-Indie Rock (vairāk gan prasītos apzīmējums Mexicana) grupai Calexico ir padevies kārtējais līdz tirpām brīnišķīgais albums. Nenoliegšu, ka manas simpātijas pret grupu ir savā ziņā subjektīvas, tomēr ir 12 iemesli, kas pierāda vīru varēšanu arī 10 gadus pēc lieliskā Feast To Wire izdošanas. Šie 12 iemesli ir nekas cits, kā 12 albumā iekļautās kompozīcijas, kas ideāli sakļaujas vienā veselumā, ko Džouijs Bērnss un Džons Konvertino nosaukuši par Algiers. Kā jau ierasts, ieraksts ir plūstošs bez neizprotamiem iestarpinājumiem, kas savijas perfektā plūdumā. Algiers ir instrumentāli krāšņs ieraksts, kas muzikāli skan kā Meksikas mūzika, bet vokālajā ziņā lieliski kontrastē Bērnsa izteikti rietumnieciskais vokāls. Un līdzīgi kā grupas iepriekšējos ierakstos arī šajā veikumā ir skaņdarbi, kas vēl izceļas uz tā jau lieliskā fona - Fortune Teller un Hush absulūti izjustā izpildījumā, kas paliek atmiņā uzreiz! Kopumā jāsaka, ka vīri nav centušies ierakstā atklāt jaunu Ameriku, viņi ir tādi kā vienmēr un vēl pietam izcilā formā.

Izdošanas datums - 11. septembris, 2012

Izdevējs - Anti Records

Albuma garums - 46:30

The Gaslamp Killer - Impulse (Ft. Daedelus) [AUDIO]

Nav jau tik ilgs laiks pagājis kopš reizes, kad Viljamu Benjaminu Bensusenu jeb The Gaslamp Killer dzirdējām Salacgrīvas piejūras mežos Positivus festivālā 2011. gadā. Tā bija brīnišķīga uzstāšanās uz RBMA skatuves. Bet nu tuvojas tas brīdis, kad šis Kalifornijas mūziķis būs gana nobriedis savai debijai Breakthrough, kas iznāks jau pavisam drīz - 17. septembrī. Albuma viens no priekšvēstnešiem Impulse ir ārkārtīgi interesants ieraksts The Books stilistikā ar nedaudz raupjāku skanējumu, kas pārliecina un liek ar nepacietību gaidīt debijas albumu.

Augusta albumi

Vasara ir pagājusi un ir laiks atskatīties uz šī gadalaika pēdējā mēneša albumiem, kuru, līdzīgi kā jūlijā, nav daudz, bet ar dažiem patīkamiem pārsteigumiem.

Ariel Pink's Haunted Graffiti - Mature Themes

Ariels Rozenbergs jeb Ariels Pinks ir cilvēks, kas rada mūziku, pilnībā nesatraucoties ko par viņu un viņa radītajām skaņām teiks kritiķi, klausītāji un interneta nīgrie komentētāji, tādēļ līdz pat 2010. gadam Rozenbergs kopā ar grupu radīja mūziku, kas nevienam tā īsti neinteresēja, ja nu vienīgi pašam Arielam. Un tad iznāca Before Today, kas acu mirklī grupu padarīja redzamu visur un zināmu visiem. Grūti pat nodefinēt kas bija veiksmīgās plates pamatā, bet, to izdzirdot, uzreiz tapa skaidrs, ka tas ir viens no gada ierakstiem, un, godīgi sakot, tā būtu pelnījusi vietu Mazā Apbižotā eža rubrikā, jo toreizējā, vēl neesošajā Wilkinson albumu topā Before Today ieņēma trešo vietu (jāatklāj gan, ka ar šodienas skatu es to liktu pat pirmajā). Bet tas lai paliek pagātnei. Ir pagājuši divi gadi, un Ariels Pinks savu slavas gājienu turpina vislabākajā iespējamajā veidā - albumā Mature Themes viņš izmanto krietnu devu pašironijas un necenšas atkārtot Before Today augstumus (tas arī parasti ir šādu lielisku albumu pēcsindroms).

Jessie Ware - Devotion

2010. gadā ar lielisku debiju sevi pieteica Janelle Monáe, kas nojauca stereotipus par to, ka melnādainajai sievietei būtu jādzied tikai R'n'B vai Soul žanrā, kas līdz tam bija kā akmenī iekalts. Viņa albumā The ArchAndroid sajauca kopā R'n'B, Funk, Soul un pat rokmūziku, radot līdz šim nedzirdētus skaņu virknējumus apvienojumā ar viņas spēcīgo balsi. To visu stāstu, tādēļ ka jaunā britu dziesminiece Džesija Veira, kas jau iepriekš sastrādājusies ar citiem britu elektroniskās mūzikas spīdekļiem SBTRKT viņu pagājušā gada izcilajā debijā, šogad pati debitē ar plati Devotion, kurā, līdzīgi kā jau pieminētā Monē, nojauc robežas starp stiliem un piedāvā daudzveidīgu popmūzikas albumu šī vārda vislabākajā nozīmē. Džesija Veira tādus hītus, kā Running un Wildest Moments, spēj radīt bez ierastās popmūzikas banalitātes un garlaicīgajiem deju ritmiem vai gluži pretēji - 'sirdi plosošu' liriku un līdz mielēm raudošu vokālu; Veira tos pasniedz viegli, eleganti un neuzbāzīgi, proti, arī klausītājam ir tajos jāieklausās ar izpratni. Platē atrodamas arī pavisam uz hīta statusu nepretendējošas dziesmas, kā 110% un Sweet Talk, bet kuras albumam dod daudzveidību un plašāku skanējumu.

Izdošanas datums - 20. augusts, 2012

Izdevējs - PMR / Island

Albuma garums - 42:04

Muse - Madness [AUDIO]

Pēc ārkārtīgi nepārliecinošā jaunā albuma pieteikuma ar citplanētiešfilmas cienīgu treileri, vēl jo briesmīgāku dubstep garā ieturēto The 2nd Law: Unsustainable, nemaz nerunājot par patosa pilno olimpiādes itkā oficiālo dziesmu (kuru gan es dzirdēju tikai un vienīgi noslēguma ceremonijā un nekur citur) Survival, britu aktuālākā grupa tomēr pierāda, ka galīgi norakstīt to vēl nevajadzētu. Madness, kas ir otrais singls no 1. oktobrī gaidāmā grupas sestā studijas albuma The 2nd Law, ir, lai gan Muse ierastajam skanējumam netipisks gabals, tomēr tas neizraisa tādu neizpratni kā abi augstāk minētie skaņdarbi. Madness ir pat ļoti pieklājīga kompozīcija, kuru gan es neņemtos nodēvēt par grupas visu laiku labāko dziesmu kā to izdarīja Kriss Mārtins, bet par patīkamu pārmaiņu pēc visiem neveiklajiem Queen pakaļdarinājumiem, kas sākās jau Resistance laikā ar spilgtāko piemēru United States of Eurasia. Tomēr lai arī cik cienīgs izklausās jaunais singls, tomēr mani māc nelabas aizdomas, kas viss jaunais Muse darinājums tāds mistisks savārstījums vien būs, par ko tikai liecina visi trīs pirmie vēstneši, kuros vienu kopēju motīvu grūti atrast.

Yeasayer - Fragrant World

Yeasayer ir grupa, kura vienmēr ir izcēlusies ar visai apbrīnojamu izdomu un domas lidojumu. Par to liecina 'interesantie' albumu noformējumi, instrumentu pielietojums un mūzika pati par sevi. Lai vai kā, grupas līdz šim divi izdotie albumi guvuši atzīstamu kritiķu vērtējumu un arī klausītājiem visas viņu dīvainības ir iepatikušās. Grupas jaunākajai platei noformējums ir ieturēts Yeasayer labākajās tradīcijās, proti, visai nesaprotams, bet vai muzikāli grupa spēj turpināt iesākto, nepaliekot vienveidīgi un garlaicīgi? Lūk arī recenzijas jautājums, uz kuru mēģināsim rast atbildi.

Tame Impala - Elephant [AUDIO]

Austrāliešu psihadēliskā roka pārstāvji, kas pirms diviem gadiem pārsteidza ar vienkārši izcilu plati Innerspeaker, šogad ir gatavi turpināt - 5. oktobrī iznāks grupas otrais albums Lonerism, un pirmie divi vēstneši Apocalypse Dreams un jo īpaši Elephant liecina par to, ka debijas albuma augsti uzstādītā latiņa tiks pabīdīta vēl augstāk. Ja Apocalypse Dreams varētu tikpat labi būt arī pirmā albuma skaņdarbs, kas nav pārmetums, bet gan uzslava, ka līmenis tiek turēts ļoti augsts, tad Elephant ir kaut kas nedzirdēti īpašs un vārdos neaprakstāms, lai gan pati grupa atzīst, ka dziesma radusies vēl krietnu laiciņu pirms debijas albuma iznākšanas. Jau no pašām pirmajām dziesmas sekundēm tu saproti, ka tā nav parasta dziesma; šis ģitāru skanējums kopā ar perfektiem bungu solo veido kaut ko patiesi nedzirdētu, lai gan šī melodija iederētos arī Pink Floyd vai Led Zeppelin repertuārā, jo Elephant ir mūsdienīgs skaņdarbs ar septiņdesmito gadu iekšām, nē, varbūt lai labāk skanētu, teiksim tā - septiņdesmito gadu dvēseli.

Eugene McGuiness - The Invitation To The Voyage

Angļu puisis vārdā Jūdžins Makginess nebūt nav jauniņais mūzikas aprindās, bet, šķiet, tieši ar savu trešo studijas plati The Invitation To The Voyage viņš varētu beidzot iegūt tik ilgi gaidīto un, saprotams, arī pelnīto klausītāju un kritiķu atzinību. Grūti spriest, kas bija apstākļi, kas Makginesam ar saviem pirmajiem diviem studijas albumiem neļāva izsisties, bet teikt, ka tie būtu bijuši slikti, galīgi nedrīkst. Vienkārši nepaveicās. Savā ziņā pie vainas varētu būt arī nespēja nostiprināties zem viena nosaukuma (otrais albums Glue tika izdots zem nosaukuma Eugene + the Lizards). Lai vai kā, The Invitation To The Voyage ir perfekts angļu popmūzikas paraugs ar nedaudz bītlisku roka pisitienu, radot mūziku, kas nebūt nav sekla, bet nav arī pārlieku sarežģīta arī vidējam, teiksim, Radio SWH klausītājam - ieraksts patiks gan gardēžiem, gan cilvēkiem, kuriem radio skan viarāk vai mazāk fonā, bet patīkamās muzikālās vibrācijas, ko radījis Jūdžins, ievēros un novērtēs abi.

Izdošanas datums - 6. augusts, 2012

Izdevējs - Domino

Albuma garums - 36:31

Evian Christ - FYTS [AUDIO]

Jaunais un daudzsološais britu producents Džošua Līrijs jeb Evian Christ jau 22 gadu vecumā rada mūziku, kas liek matiņiem sacelties stāvu. Viņa jaunākais darbs FYTS rada tādas vibrācijas, kas liek gandrīz vai paģībt. Spēcīgs bīts, kas ir neuzbāzīgs un ierībina tikai tad, kad to tu esi vismazāk gaidījis, savienojumā ar ambientu pamatmotīvu dziesmas pamatā rada labāko skanējumu, kāds dzirdēts 2012. gadā!

Jūlija Albumi

Vasaras pašā viducī, kā ierasts, albumu klāsts nav tik plašs, teiksim tā - vismazāk jaunas mūzikas iznāk tieši jūlijā, bet tas nu nekādīgi neiedragā kvalitāti, jo arī jūlijā viens gada albuma pretendents ir atrodams.

Fang Island - Major

Šī amerikāņu math-rock apvienība mani burtiski apbūra pirms diviem gadiem ar savu debijas albumu, par kuru nesen arī rakstījām Mazā apbižotā eža rubrikā. Bruklinas apvienības skanējums bija tik, tik unikāls un tikai viņus raksturojošs, ka likās neizprotami tas, ka šis debijas albums tā arī plašu kritiķu atzinību neguva - gluži vienkārši tam neviens nepievērsa pat uzmanību. Varbūt labi, ka tā, jo Fang Island atbalstītāju pulks ir mazs, bet uzticams iztiekot bez liekiem izlecējiem. Bet kā tad grupai veicies ar turpinājuma rakstīšanu? Vai tas ir sanācis tikpat labs vai ne gluži? Par to tad arī turpmākajās rindās.

Animal Collective - Today's Supernatural [AUDIO]

Dāmas un kungi, tas brīdis, kad klajā nāks turpinājums Animal Collective pagaidām labākajam veikumam Merriweather Post Pavillion, tuvojas straujiem soļiem. Un tieši šodien iznāk pirmais oficiālais singls no 3. septembrī gaidāmā devītā studijas albuma Centipede Hz. To sauc Today's Supernatural un, ziniet, kaut kas supernaturāls tajā patiešām ir, kaut kas pilnīgi neizskaidrojams un nesaprotams, bet, šķiet, Baltimoras apvienība ir vienīgā, kas spēj vienlaikus radīt šizofrēniskus trokšņus pat ļoti klausāmā iepakojumā. Spriežot pēc jaunā gabala, jādomā, ka jaunais albums nebūs izņēmums.

Passion Pit - Gossamer

Saules pielietāku vasaras albumu laikam grūti iedomāties, vismaz no piedāvājuma, kāds muzikālajā pasaulē valda šovasar. Amerikāņu electro-pop ansambļa otrais veikums Gossamer ir krasi atšķirīgs no sava priekšgājēja - 2009. gada Manners (no kura, starp citu, nāk viens no maniem tā gada mīļākajiem gabaliem The Reeling). Vasara, prieks un dzīves svinēšana - tās ir galvenās jaunā albuma tēmās gan muzikāli, gan tekstuāli, gan kopējā noskaņā. Manners bija tikpat rotaļīgs, tomēr ne tik gaisīgs un naivs, taču jaunajā platē atrodamas tādas pašas Passion Pit klasiskās iezīmes, kā trakoti histēriskas ritma maiņas (īpaši I'll Be Alright) un Maikla Angelakosa brīnišķīgais vokāls, kas piedziedājumos klausītāju paceļ jaunā līmenī. Kopumā tas ir arī viss, kas būtu jāzina par Gossamer, pārējais ir tikai tehnikas, proti, klausīšanās jautājums.

Izdošanas datums - 20. jūlijs, 2012

Izdevējs - Columbia

Albuma garums - 47:28

Tomas Barfod - Salton Sea

Arī dāņi lēnām ieņem savu vietu mūzikas pasaulē - pirms pāris gadiem ar neticami lipīgo Fascination sevi pieteica (un pēc tam gan pazuda) Alphabeat, pagājušogad ar Heineken alus reklāmas palīdzību iemirdzējās The Asteroids Galaxy Tour, nepamanīta nepalika arī Oh Land, kas izdeva visai veiksmīgu debijas albumu. Nesen rakstījām arī par dāņu electro-indie grupu WhoMadeWho, kas gada pirmajā pusē izdeva trešo studijas albumu Brighter. Šoreiz gan par grupas dalībnieka Tomasa Barfoda solo 'sānsoli' Salton Sea. Jau pirmais albuma vēstnesis November Skies bija ārkārtīgi daudzsološs un Pitchfork tam pat piešķīra ārkārtīgi glauno un cēlo Best New Track nosaukumu. Noklausoties albumu pilnībā, saproti, ka šis nebūs tas gadījums ar vienu torti un 11 svecītēm bet gan 12 tortēm bez svecītēm - Salton Sea ir izcils elektroniskās mūzikas albums ar tikai skandināviem raksturīgo skanējumu, kas ļoti atgādina norvēģu vīru Röyksopp skanīgos ritmus. Lai vai kā, Barfods tomēr ir debitējis pārliecinoši un pievienojis savu vārdu to dāņu mūziķu sarakstam, par kuru mūziku runā arī ārpus Dānijas.

Izdošanas datums - 22. maijs, 2012

Izdevējs - Friends of Friends

Albuma garums - 1:03.55