pirmdiena, 2012. gada 27. februāris

Mazs apbižots ezis: Fang Island - Fang Island


Rubrika, kuru jau sen vajadzēja ieviest Wilkinson apvāršņos. Ja nosaukums pats par sevi neko neizsaka, tam arī pēc būtības nekas nav jāizsaka, jo Mazs apbižots ezis vienkārši izklausās glauni. Kaut gan daļa 'apbižots' dažubrīd šīs rubrikas rindās būs tieši laikā. Tieši kā reiz mūsu šīs reizes varoņiem Fang Island.

Principā jaunajā rubrikā apskatīsim tos albumus, kas 1) Wilkinson veidotājiem ir bijuši tuvi vēl pirms šī bodīte tika atvērta; 2) ir izcili albumi, bet zināmu iemeslu dēļ nav pamanīti pat alternatīvās mūzikas piekritēju "masās". Būtu diezgan stulbi taisīt divas atsevišķas rubrikas, kas būtībā būtu viens un tas pats. Tā nu pirmajā reizē iekrīt gan tas, gan tas - Fang Island ir albums, kas raksturo Wilkinson būtību un ir arī nepaelnīti aizmirsts.

Savā debijas veikumā vīri, kas radušies Providensā, bet tagad bāzējas, nu protams, Ņujorkā, aizķer tik ļoti, ka vēl to klausoties 2012. gadā, visas dziesmas skan tikpat jauki kā divus gadus atpakaļ, un gluži kā labs vīns kļūst arvien labākas un labākas. Tik labas, ka albums noteikti iekļūtu Wilkinson Classics rubrikā pēc gadiem desmit. Fascinē tas, cik meistarīgi un reizē vienkārši skan melodijas, un ģitāru skanējums ir tik savdabīgs, ka to nevarētu sajaukt ar nevienu citu. Šīs lietas grupu pieskaita pie tāda muzikālā žanra kā math-rock, kurš man pašam ir liela mīkla. Arī lieliskie Battles saucami par math-rokeriem, bet ievērojamu līdzību šo grupu skanējumos es nesaskatu.

Fang Island
Vēl, kas Fang Island padara tik īpašus ir tas, kā viņi spēj variēt ar ritmu un noskaņām. Vienas dziesmas ietvaros tas var notikt bieži, un, lai arī dziesmas vīriem ir īsas, tās šķiet skan ilgāk, kas ir gluži pretēji pierastajai anomālijai, ka garās dziesmas paskrien nemanot. Tādas ir Daisy, Life Coach un Welcome Wagon, bet, piemēram, skaņdarbos Sideswiper un jo īpaši Davey Crockett dziesmas noskaņa un ritms mainās gluži nemanot. Albuma interesantākais skaņdarbs noteikti ir ievadošais Dream Of Dreams, kas ar gluži vienkāršu uzbūvi liek tev saprast - Fang Island plate tev būs vienaldzīga vai arī tā tevi pārņems līdz galam.

Līdzīgā gada kopsavilkumā, kāds šogad (precīzāk pērn) bija redzams Wilkinsonā, arī 2010. gadā tika veidots kopsavilkums, tā teikt, priekš sevis, kur šie vīri ierindojās pirmā desmita noslēgumā. Ja man tagad tops būtu jāveido no jauna, tad ļoti iespējams, ka es viņus ierindotu pirmajā vietā. Tīri tādēļ, lai uzsvērtu, cik nepamanīti  viņi tajā gadā palika. Pat Pitchfork veltīja atzinīgus vārdus un BNM šilti Fang Island debijai, bet turpinājumā pilnīgi par viņiem aizmirsa. Pašlaik atliek vien gaidīt jaunumus no grupas frontes par jaunu albumu, kas mani iepriecinātu vēl vairāk kā ziņas par Džeka Vaita solo debijas plati. Nepavainojies, Džek!

Izdošanas datums - 23. februāris, 2010
Izdevējs - Saegent House
Albuma garums - 31:27

Nav komentāru: