Un patiešām - šī gad jūnijs ir pirmais mēnesis, kad veidojam mēneša albumu otro daļu. Pārāk daudz labas mūzikas šomēnes, kas tikai un vienīgi priecē!
Sigur Ros - Kveikur
Nenoliegšu, ka nekad neesmu bijis sajūsmā par īslandes ievērojamākās grupas mūziku un pēc pagājušā gada plates Valtari, Sigur Ros kļuva man pavisam vienaldzīgi. Iespējams, tā arī būtu palaidis garām īslandiešu septīto plati, ja vien Positivus neizziņotu kā vienus no festivāla hedlaineriem un ja vien nebūtu dzirdējis albuma pirmo singlu Brennisteinn. Vai ziniet, tie ir pavisam citi Sigur Ros un Kveikur acumirklī kļuva par manu mīļāko grupas albumu un, godīgi sakot, arī vienīgo, kuru ar prieku klausos arī otro, trešo, kaut desmito reizi. Tajā mūzikā, ko Sigur Ros ir radījuši šim albumam beidzot ir tas, kas bija pietrūcis iepriekšējos albumos - nedaudz agresivitātes un skaņas daudzveidība. Lai gan Kveikur nav tas gaišākais albums, tas tomēr ir pārsteidzoši melodisks un savā ziņā pat episks, tas drūms, bet tajā pašā laikā svinīgs ieraksts.
Austra - Olympia
Nezinu kāpēc, bet Austras otrais studijas albums Olympia man saistās ar Jāņiem. Šī gada Līgo svētku muzikālais pavadījums bija tieši kanādiešu grupas jaunākais veikums. Kas to zina, varbūt tas tamdēļ, ka Austra ir gaismas dievietes vārds latviešu mitoloģijā, un varbūt arī albuma izdošanas datums - 17. jūnijs, kas ir akurāt pirms gada īsākās nakts - nav izvēlēts nejauši. Lai vai kā, šai grupai (precīzāk solistei Keitijai Stelmanis) ir ļoti liela saistība ar Latviju un varbūt tieši tāpēc Olympia tik labi skan mūsu tautas krāšņākajos svētkos. Muzikāli nekas daudz nav mainījies kopš debijas reizes - grupa turpina jau iestaigāto taciņu, taču nepārņem sajūta, ka Austra tikai atražo Feel It Break muzikālos augstumus. Tas drīzāk ir solis uz priekšu, jo Olympia patiesi skan grandiozāk un noslīpētāk. Kas kuram tuvāks, lai lemj pats, taču šis ir visai pieklājīgs turpinājums debijai.
Portugal. The Man - Evil Friends
Evil Friends ir vienkārši lielisks indie roka ieraksts! Tam arī varētu būt savs izskaidrojums, kāpēc tieši šis astotais studijas albums ir viņu labākais ieraksts. Kopš 2006. līdz 2011. gadam šis Aļaskas kolektīvs savus albumus izdeva katru gadu, divus pat vienā gadā, bet šo albumu grupa bija gatavojusi divus gadus. Un to var dzirdēt materiāls ir kārtīgi apviļāts un nostrādāts, kā rezultātā ir radīts ļoti spēcīgs indie albums, kurā mudž no daudzām lipīgām un himniskām kompozīcijām. Neloloju cerības, ka kāds šo albumu atcerēsies arī gada beigās, tomēr šai vasarai tas ir tieši laikā!
Suede - Bloodsports
Kas to būtu domājis, ka arī 20 gadus pēc debijas var izdot ierakstu, par kuru nav jākaunas, vēl jo vairāk - kurš ir līmenī. Viss albums ir britu poproka melodiju pārpildīts. Lai gan beigās plate nedaudz palaiž vaļā un nav vairs tik izteiksmīga, tomēr tie grāvēji, kas ir plates sākumdaļā, ir līmenī - Hit Me un It Starts and Ends with You mierīgi jau var pieskaitīt pie grupas klasikas, savukārt For the Strangers ir viena no šī gada labākajām roka balādēm.
Queens of the Stone Age - ...Like Clockwork
Prieks, ka vēl ir tādas grupas kā Queens of the Stone Age, kura īstu, nesamaitātu rokmūziku tur pāri visam. Un jaunā plate ...Like Clockwork ir apliecinājums, ka Džošs Oms ar biedriem vēl joprojām ir augstā līmenī. Protams, nevar noliegt arī lielo viesmākslinieku pulka devumu plates labskanībai (sākot ar Deivu Grolu, Aleksu Tērneru, Trentu Reznoru un beidzot ar Eltonu Džonu un Džeiku Šīrsu), tomēr, klausoties albumu pirmo reizi un nezinot par viņu piedalīšanos ierakstā, man pat prātā neienāca, ka viņi būtu pielikuši klāt arī savu roku tam. Galu galā šis ir viscaur QOTSE ieraksts grupas labākajās tradīcijās, tik vien kā jaunas desmitgades skaņās.
JŪNIJA ALBUMI - 1. DAĻA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru