trešdiena, 2012. gada 31. oktobris

Cemeteries - The Wilderness



Vai kādreiz esat iedomājušies, kā Beach House mūzika varētu izklausīties viņu mūzika harizmātiskās Viktorijas Legrānas vietā ieliekot kādu jaunekļa balsi un mūziku padarot nedaudz 'indīgāku' (no vārda indie, nevis inde) un tumšāku? Jebkurā gadījumā apvienības Cemeteries debijas veikums The Wilderness lielākajai daļai varētu ļoti izklausīties pēc Baltimoras dueta neizdotu dziesmu albuma. Ir 31. oktobris - Helovīns, rudens ir pašā pilnbriedā, un kaut kas man liek domāt, ka tieši šī plate ir vispiemērotākā šim gadalaikam un šai dienai.


Cemeteries būtībā ir viens cilvēks - Kails Dž. Reigls, jaunietis no Buffalo. Kā raksta angļu NME, ka apvienības nosaukuma izvēle ir ārkārtīgi maldinoša - nosaukums Kapi vairāk piestāvētu kādai black-metal grupai ar visu tai piestāvošo atribūtiku. Varbūt, ka tā, tomēr šāda nosaukuma izvēle, noklausoties albumu, nemaz nešķiet tik nesaprotama, jo teiksim kā ir - albuma dziesmas labi iederētos latviešiem tik mīļo Kapu svētku repertuārā - tās ir tumšas melodijas minorā ar kaut kur tālumā gaistošu Reigla balsi.

Albums ir viengabalains un vienkāršs, bet ārkārtīgi perfekti nostrādāts, kurā var atrast atsauces uz teju visu labāko, kas noticis indie mūzikas žanrā, tomēr nepadarot to par vienkārši kopiju. The Wilderness ir kā cieņas izrādīšana šim lieliskajam mūzikas stilam, kas, nevienam tas nav noslēpums, pēdējos gados sāk kļūt bezgala vienmuļš un garlaicīgs. Paradoksāli, bet pats ieraksts tomēr vairāk izklausās pēc dream-pop ar indie mūzikas iezīmēm. Šādā veidā Reigls ir atradis perfektu kombināciju, par kuru dīvainā kārtā neviens vēl nav iedomājies.

Kails Dž. Reigls jeb Cemeteries
The Wilderness ir tumšs, drūms, bet ārkārtīgi skaists ieraksts, un tas ir viens no patīkamākajiem debijas ierakstiem, kādu man nācies šogad dzirdēt. Gads jau iet uz to pusi, kad mūzikas apskatnieki un vienkārši mūziku mīloši cilvēki sāk apkopot gada laikā ienākušos ierakstus, tāpēc jau sākot domāt par to, Cemeteries debijas plate manā vērtējumā būtu ja ne gada labākā debija (neaizmirsīsim tomēr Frenka Oušena brīnišķīgo Channel Orange vai Grimes hipnotizējošo Visions), tad viena no labākajām noteikti.

Izdošanas datums - 23. oktobris, 2012
Izdevējs - Lefse
Albuma garums - 42:18




Nav komentāru: