Ariels Rozenbergs jeb Ariels Pinks ir cilvēks, kas rada mūziku, pilnībā nesatraucoties ko par viņu un viņa radītajām skaņām teiks kritiķi, klausītāji un interneta nīgrie komentētāji, tādēļ līdz pat 2010. gadam Rozenbergs kopā ar grupu radīja mūziku, kas nevienam tā īsti neinteresēja, ja nu vienīgi pašam Arielam. Un tad iznāca Before Today, kas acu mirklī grupu padarīja redzamu visur un zināmu visiem. Grūti pat nodefinēt kas bija veiksmīgās plates pamatā, bet, to izdzirdot, uzreiz tapa skaidrs, ka tas ir viens no gada ierakstiem, un, godīgi sakot, tā būtu pelnījusi vietu Mazā Apbižotā eža rubrikā, jo toreizējā, vēl neesošajā Wilkinson albumu topā Before Today ieņēma trešo vietu (jāatklāj gan, ka ar šodienas skatu es to liktu pat pirmajā). Bet tas lai paliek pagātnei. Ir pagājuši divi gadi, un Ariels Pinks savu slavas gājienu turpina vislabākajā iespējamajā veidā - albumā Mature Themes viņš izmanto krietnu devu pašironijas un necenšas atkārtot Before Today augstumus (tas arī parasti ir šādu lielisku albumu pēcsindroms).
Ķeroties vērsim uzreiz pie ragiem, jāatklāj, ka Mature Themes liksies pilnīgs sviests klausītājiem, kas nav pazīstami ar Rozenberga līdzšinējo daiļradi vai vismaz Before Today. Proti, albums ir domāts klausītājiem ar krietnu Ariela Pinka bagāžu, jo saprotams, ka to ko Rozenbergs atļaujas iekš Mature Themes neviens normāls mūziķis savā debijā neatļautos. Šis gan ir tikai otrais albums šādā sastāvā - Ariels Rozenbergs, Tims Kohs, Kenijs Gilmors un Ārons Spērsks, kurš gan vairs nav grupas dalībnieks un pat uzsācis tiesāšanos pret grupu, jo uzskata, ka ir nelikumīgi 'izspiests ārā' no grupas.Lai arī kā tur būtu bijis, grupas biedru palīdzība abos pēdējos albumos Arielam ir nākusi tikai par labu, un tie noteikti nosaucami par labākajiem, kādus Ariels Pinks ir radījis.
Dziesmas, kurās Ariels Pinks uzskatāmi parāda, ka ar humora izjūtu viņam viss ir kārtībā ir, vārda tiešajā nozīmē, garšīgais Schnitzel Boogie, vienkārši uzjautrinošais, bet tajā pašā laikā elegantais Symphony of the Nymph un ironiskais Kinski Assassin, kas iesāk šo ģeniālo ierakstu. Nevar arī teikt, ka Mature Themes būtu pilnībā atstāts bez dziesmām, kuras kādreiz tomēr varētu uzspēlēt arī pa radio, jo pārējais albuma materiāls ir pārāk specifiska klausāmviela, lai tā kalpotu fonu iepērkoties, nu piemēram, rimčikā, kaut gan sava romantika būtu arī tajā... Only in My Dreams un Baby ir plates ejošākie gabali, kaut gan, noskatoties pirmā nupat kā publicēto videoklipu, rodas sajūta, ka esi atmests atpakaļ deviņdesmitajos, bet Baby, kas ir perfekta balāde, patiesībā ir tikai kaverversija Donija un Džo Emersonu kompozīcijai, un varbūt tieši tāpēc tā izceļas uz pārējo dziesmu fona, bet kalpo par perfektu plates noslēguma gabalu.
Ariel Pink's Haunted Graffiti - Tims Kohs (no kreisās), Kenijs Gilmors un Ariels Pinks |
Nobeigumā, turpinot sākumā iesākto, vēl vien gribētos vēlreiz paslavēt Arielu Pinku un visu grupu par izvēlēto turpinājumu pēc Before Today, jo nav jau noslēpums, ka pēc šādiem albumiem nāk kritumi un neviens (reti kurš) no tā nevar izvairīties, tādēļ šāda albuma radīšana, kurš nav īsti uztverams nopietni, bet tajā pašā laikā ir pārsteidzoši augstvērtīgs, pierāda vīru ģenialitāti.
Izdošanas datums - 20. augusts, 2012
Izdevējs - 4AD
Albuma garums - 50:48
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru