Šī amerikāņu math-rock apvienība mani burtiski apbūra pirms diviem gadiem ar savu debijas albumu, par kuru nesen arī rakstījām Mazā apbižotā eža rubrikā. Bruklinas apvienības skanējums bija tik, tik unikāls un tikai viņus raksturojošs, ka likās neizprotami tas, ka šis debijas albums tā arī plašu kritiķu atzinību neguva - gluži vienkārši tam neviens nepievērsa pat uzmanību. Varbūt labi, ka tā, jo Fang Island atbalstītāju pulks ir mazs, bet uzticams iztiekot bez liekiem izlecējiem. Bet kā tad grupai veicies ar turpinājuma rakstīšanu? Vai tas ir sanācis tikpat labs vai ne gluži? Par to tad arī turpmākajās rindās.
Lai neko nesarežģītu, jau pašā sākumā ir jāsaka, ka būtībā Fang Island iet pa to pašu taku, bet, šķiet, kaut kas otrajā albumā ir zudis. Ārkārtīgi daudzveidīgas un interesantas un daudzveidīgas ģitāru skaņas, daudzbalsīgi un aizgrābjoši piedziedājumi un lipīgas melodijas - tas viss raksturo grupas daiļradi gan debijas veikumā, gan jaunākajā platē, tomēr tā pirmatnējā šarma zudums dara savu un Major vairs tik ļoti "nepaķer". Albumu nedaudz iegāž arī tā pirmā daļa, kas pēc ļoti daudzsološa ievada (kurā ir arī viens no plates spēcīgākajiem gabaliem Sisterly un hipnotizējoša ievadkompozīcija Kindergarten) ieslīgst vienveidībā un dažas dziesmas šķiet albumā esam tikai ķeksīša pēc. Runājot par šīm dažām vājajām kompozīcijām, nevar noslēpt izbrīnu par to, kamdēļ ārpus plates dziesmu saraksta ir atstāta Asunder, kas pirms albuma iznākšanas bija palaista tautās. Ironsiki, bet ja gabals būtu iekļauts albumā, tad tas būtu viens no lieliskākajiem albuma skaņdarbiem. Pēc neliela vājuma brīža albuma vidusdaļā, garšu tam atkal no jauna piedod instrumentālā kompozīcija Chompers, bet albumu noslēdz kulminatīvs skaņdarbs Victorinian.
 |
| Fang Island |
Izdošanas datums - 24. jūlijs, 2012
Izdevējs - Sargent House
Albuma garums - 44:31
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru