Mēnesī, kad daži mūzikas apskatnieki jau steidz publicēt savus gada mūzikas apkopojums, mēs vēl atskatīsimies uz to saujiņu albumu, kas pievērsa mūsu uzmanību novembrī.
Crystal Castles - (III)
Trešais kanādiešu eksperimentālās elektroniskās mūzikas dueta albums, kas seko pirmajiem, pilnīgi identiski nosauktajiem, grupas veikumiem Crystal Castles. Līdz pat albuma izdošanas brīdim, īsti neticēju, ka Alise Glāsa un Ītans Kāts savu trešo veikumu varētu nosaukt kā savādāk. Lai arī kā būtu ar albumu nosaukumu, tas ir, iespējams, vistumšākais un drūmākais grupas veikums, kas pirmajā mirklī tik viegli rokās vis nedodas, tieši otrādi - rodas neslēptas antipātijas pret ierakstu līdz mistiskam brīdim, kad beidzot "aiziet", lai gan man vēl joprojām ir sajūta, ka (III) ir pagaidām vājākais grupas ieraksts, lai gan nenoliedzu, ka pēc kāda laika man viedoklis būs mainījies, kas to lai zin - varbūt jau uz laiku, kad būs jāapkopo visi šogad iznākušie albumi...
Halls - Ark
Džeimsa Bleika maigā balss un nepieradinātie bīti apvienojumā ar izcilu instrumentālo pavadījumu rada skumju, bet muzikāli lielisku atmosfēru Sema Hovarda jeb Halls debijas platē Ark. Līdzīgi kā augstāk minētie Crystal Castles, arī šis angļu jaunietis rada pārdzīvojumiem pilnu mūziku, kas nav paredzēta jautrām viesībām (lasi: pasēdēšanām). Ieraksts, kuru klausies divvientulībā ar sevi un kurš lieliski palīdz sakārtot domas. Apbrīnojami, bet Hovardam ir tikai 21 gads, ko pēc dziesmu tekstiem un noskaņas laikam būtu grūti pateikt.
Melody's Echo Chamber - Melody's Echo Chamber
Kāds interneta komentētājs par Melodiju Prošē iz teicās, ka viņa ir Kevina Pārkera sievišķais variants. Patiesībā būtu dīvaini ja tā neliktos jo tieši Tame Impala tēvs ir šīs daudzsološās franču meitenes debijas albuma producents. Instrumentu skanējums ļoti līdzinās austrāliešu zēniem, tomēr teikt, ka ieraksts ir 1:1 kā Tame Impala darbi, būtu muļķīgi. Ierakstā valda absolūts franču vieglums un skaņu daudzveidība, kas to padara par izcilu klausāmvielu. Pretēji citiem šīs valsts māksliniekiem, Prošē jaunkundze nedzied vien angļu valodā, bet gan dažās dziesmas izmanto savu dzimto - franču - valodu, veidojot patīkamu kontrastu visa albuma garumā.
Sufjan Stevens - Silver & Gold
Vai tas nebūtu dīvaini, ja Sufjans Stīvenss radītu klasisku Ziemassvētku orķestri filharmoniskā orķestra pavadībā pēc visiem akadēmiskās mūzikas standartiem? Tieši tāpēc, ja tu esi dzirdējis kādu Stīvensa albumu, tad nekas tāds prātā nevar ienākt prātā pat cilvēkam ar izteikti košu fantāziju. Sufjans ar draugiem ir ierakstījis ārkārtīgi netipisku svētku ierakstu Silver & Gold, kas ir turpinājums pirms sešiem gadiem iznākušajam Songs For Christmas. Silver & Gold ir piecu minialbumu (Gloria, I Am Santa's Helper, Infinity Voyage, Let It Snow! un Christmas Unicorn) apkopojums, kas apvieno veselas 59(!) svētku kompozīcijas sākot no klasiskiem Ziemassvētku korāļiem beidzot ar Sufjana oriģināldarbiem. Šis ir labākais Ziemassvētku ieraksts kāds dzirdēts, tāpēc šogad svētku gaidīšana paies tieši Sufjana zīmē!
Race Horses - Furniture
Bezrūpīga popmūzika pusstundas garumā - kodolīgs, bet pilnīgi precīzs apzīmējums angļu grupas Race Horses otrajam studijas albumam Furniture. Jau albuma apskatā minēju, ka debijas plate Goodbye Falkenburg mani nepārliecināja līdz galam, tādēļ no turpinājuma gaidīju nobriedušāku un pilnīgāku skanējumu un to arī sagaidīju. Grupa savā otrajā veikumā nav pazaudējusi savu amizanti īpatnējo skanējumu, proti, savu rokrakstu, toties singlu birums ir kā ābolu laikā - viens izcils skaņdarbs pēc otra, kas Furniture padara galvastiesu pārāku par savu priekšgājēju! MĒNEŠA LABĀKAIS ALBUMS. Albuma apskats.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru