Oktobra albumi

Oktobris atnesis tādu izcilu albumu plejādi, ka vietas pietiktu ne tikai pieciem labākajiem, bet pat visiem desmit, bet mēs tomēr paliksim pie tradicionālā formāta - pieci labākie no labākajiem oktobra veikumiem.

Jake Bugg - Jake Bugg
Ieklausoties dziesmu tekstos un pārdomātajās melodijās, pat neticas, ka aiz tā visa stāv vien 18 gadus vecais Džeiks Bags (īstajā vārdā Džeikobs Kenedijs). Savā debijas albumā Džeiks ir izdarījis to, ko briti (un ne jau viņi vien) jau sen ir gaidījuši - instrumentāli vienkāršu, īsu, bet pārliecinošu dziesmu kopumu aizņemdamies tikai to labāko no saviem pieredzējušajiem kolēģiem, piemēram, Boba Dilana, Bītliem, kaut kur pavīd arī kāda nots no Oasis, bet tas viss izklausās pārsteidzoši svaigi un šim laikmetam nedzirdēti, un varbūt tieši tāpēc šis albums savā pirmajā nedēļā uzreiz iekaroja UK Top 40 virsotni. Baga mūzikā varētu vilkt paralēles arī ar pirms gada (nosacīti) debitējušo Mailzu Keinu (dziesmā Taste It līdzības ir īpaši izteiktas), tomēr šī jaunieša veikums mani pārliecina vairāk.




Bat For Lashes - The Haunted Man
Nataša Kāna jeb Bat For Lashes turpina sevi pierādīt kā izcilu 21. gadsimta dziesminieci ar gadsimtam atbilstošu muzikālo pavadījumu. Dziedātājas trešajā albumā sastopas lieliski elektroniskās mūzikas ritmi ar klaviermūziku un, protams, Natašas caurcaurēm piesātināto balsi. No albuma apskatā paustās pārliecības, ka The Haunted Man ir dziedātājas līdz šim labākais veikums, neatkāpjos un nākotnē ceru sagaidīt absolūti perfektu ierakstu, jo, klausoties šajā meitenē, man šāda pārliecība rodas vienmēr. Albuma apskats.




Ty Segall - Twins
Es domāju, ka, ieraugot šī puiša vārdu, te kādi paskaidrojumi ir lieki - trīs albumi gada laikā un visi trīs tieši mērķī. Ja kāds vēl klusībā pie sevis nodomāja, ka ar diviem albumiem vienkārši paveicās, bet trešajam vairs pulvera nepietiks, tad tie ir pamatīgi kļūdījušies, jo arī Twins ir viens sasodīti lielisks ieraksts - klasisks roks bez izskaistinājumiem un liekas elektronikas. Albuma apskats.




Cemeteries - The Wilderness
Viennozīmigi albums, kas bija pagājušā mēneša lielākais pārsteigums. Cemeteries jeb Kails Dž. Reigls ar gaisīgo un tik ļoti ausij patīkamo debijas plati The Wilderness ir sagādājis vienu no gada labākajām debijām. Tas ir Beach House labākajās tradīcijās ieturēts dream-pop ar palielu devu indīroka, kas rada nedzirdētu un galvenais patīkami vieglu skanējumu. The Wilderness kompozīcijas ir izcils sabiedrotais lietainajos un drēgnajos rudens vakaros, bet lieliski spēju tās iedomāties skanam arī, kad no debesīm kritīs lielas baltas pūkas - tas ir izteikts rudens/ziemas ieraksts, ar kura izdošanas laiku Reigls ir trāpījis tieši desmitniekā. Albuma apskats.




Tame Impala - Lonerism
Tagad rakstot par šo albumu liekas, ka būtu ar to pazīstams jau veselu mūžību, tādēļ nedaudz neticami liekas tas, ka tikai pirms mēneša klausījos to pirmo reizi un tad arī sapratu, ka tas ir albums ar lielo burtu. Ja godīgi, tad pēc tāda albuma, kāds bija Innerspeaker, māca bažas, ka turpinājums varētu neizdoties tik veiksmīgs, tomēr jau pēc pirmajiem dzirdētajiem singliem - Elephant un Apocalypse Dreams - sapratu, ka Kevina Pārkera vadītais psihodēliskā roka kolektīvs Tame Impala turpinājumā ir sagatavojis ko grandiozu. Un tā arī ir - Lonerism ir gandrīz perfekts ieraksts un tieši tajā, ko pieminēju sākumā, arī slēpjas visa sāls - tas izklausās tā it kā būtu klasisks ieraksts, kas atskaņotājā rotējis jau simtiem reižu, kamēr tu ar to esi iepazinies vien vienreiz. Izcils meistardarbs! MĒNEŠA LABĀKAIS ALBUMS. Albuma apskats.




Noklausies arī šos:

• Mac DeMarco - 2
• Miguel - Kaleidescope Dream
• Andy Stott - Luxury Problems
• Django Django - Django Django
• Metz -Metz