Yeasayer ir grupa, kura vienmēr ir izcēlusies ar visai apbrīnojamu izdomu un domas lidojumu. Par to liecina 'interesantie' albumu noformējumi, instrumentu pielietojums un mūzika pati par sevi. Lai vai kā, grupas līdz šim divi izdotie albumi guvuši atzīstamu kritiķu vērtējumu un arī klausītājiem visas viņu dīvainības ir iepatikušās. Grupas jaunākajai platei noformējums ir ieturēts Yeasayer labākajās tradīcijās, proti, visai nesaprotams, bet vai muzikāli grupa spēj turpināt iesākto, nepaliekot vienveidīgi un garlaicīgi? Lūk arī recenzijas jautājums, uz kuru mēģināsim rast atbildi.
Atceramies taču, ka pagājušā gada pavasarī rakstījām par Yeasayer uzstāšanos Conan šovā ar jaunu gabalu Devil and the Deed, kas nelika vilties, un bija sajūta, ka vīriem pulveris vēl sauss. Turpretim Fragrant World pirmais singls Henrietta bija labs, bet radīja aizdomas par manis jau iepriekš teikto, vai vīriem pietiks izdomas, lai nekļūtu neinteresanti. Katrā ziņā viena tāda dziesma par skādi nenāktu.
Noklausoties albumu pilnībā reizi no reizes, skaudri jāatzīst, ka Yeasayer ar jauno plati ir nonākuši strupceļā, jo ir jūtams tas, ka vīri ir mēģinājuši doties jaunā virzienā, tomēr beigu beigās palikuši kaut kur pa vidu starp savu iepriekšējo skanējumu un jauno, radot haotisku kopējo albuma skanējumu. Arī Devil and the Deed albuma versijā vairs neizklausās tik lieliski - tas padarīts gaužām vienmuļš un pirmajā brīdi nākas kārtīgi ieklausīties, vai tā maz ir tā pati dziesma. Līdzīgi ir ar pārējām dziesmām - to skanējums ir, priekš Yeasayer, negaidīti vienmuļš,dažubrīd - pārlieku popsīgs un paredzams. Lielākajā daļā dziesmu nav dzirdami dzīvie instrumenti, tikai sintezatori un elektroniskie sempleri, kas ir pilnīgs pretstats Odd Blood vai All Hour Cymbals, kuros elektroniskais skanējums kopā ar instrumentiem radīja brīnišķīgu saspēli.
 |
| Yeasayer |
Albumā grūti pat izcelt kādu dziesmu, kas īpaši aizķertu ausi. Tāda būtu Devil and the Deed, jau vien albumā tā skanētu tikpat pārliecinoši kā dzīvajā versijā. Neliels atsvaidzinājums visā šajā elektronisko skaņu jūklī ir Folk Hero Shtick, kurā sadzirdams kāds stīgu instruments, kura nosaukumu es atturēšos minēt. Tāpat arī jau pieminētajai Henrietta nav ne vainas, bet tas, ka šajā albumā jūs neatradīsiet nevienu ļoti spēcīgu singlu, kādi tie bija Odd Blood (nu labi, uz tādu singlu birumu vēlreiz cerēt laikam būtu naivi, bet vismaz kaut viens līdzvērtīgs Rome vai Madder Red būtu bijis labi).
Izdošanas datums - 20. augusts, 2012
Izdevējs - Secretly Canadian
Albuma garums - 48:23
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru