WILKINSON GADA ALBUMI 2013 (20 - 1)

Tas brīdis ir klāt, kad ar prieku varam paziņot savus iecienītākos 2013. gada albumus. Laimīgu un muzikālu visiem 2014. gadu! 

WILKINSON GADA ALBUMI 2013 (50 - 21)

Kad esam uzzinājuši labāko šī gada dziesmu Wilkinson skatījumā, laiks ķerties klāt gada albuma noskaidrošanai. Sāksim ar albumiem, kuri ierindojušies no 50. līdz 21. vietai.

WILKINSON GADA SINGLI 2013 (30 - 1)

Turpinām ar 30 gada labākajiem singliem, uzzināsim, kura ir biju Wilkinson mīļākā dziesma 2013 gadā.

WILKINSON GADA SINGLI 2013 (100 -31)

Wilkinson blogā neesmu veicis nevienu pašu ierakstu kopš vasaras beigām. Taču tas nenozīmē, ka esmu pārstājis sekot līdzi jaunākajai mūzikai, tādēļ uz neiztrūkstošo Wilkinson Gada kopsavilkumu esmu atpakaļ, lai iepazīstinātu ar, manuprāt, labākajiem muzikālās pasaules singliem un albumiem 2013. gadā. Kā ierasts, sāksim ar gada labākajiem singliem.

Samazinām apgriezienus

Tā nu ir noticis, ka Wilkinson mūzikas bloga autora dienas paliek arvien aizņemtākas un bloga ierakstiem paliek arvien mazāk laika. Tādēļ ar nožēlu jāatklāj, ka turpmāk šeit neredzēsit ne albumu apskatus, ne jaunākos audio/video apskatus, ne mūsu pašu rubrikas. Saglabāsies gan mēneša albumu apskats un gada beigās noteikti neiztiksim bez gada kopsavilkuma.

Ļoti ceru, ka jau pēc pāris gadiem Wilkinson blogs atgriezīsies jaunā kvalitātē un ar vēl daudzveidīgākiem mūzikas apskatiem!

Jūlija albumi

MGMT - Your Life Is A Lie [VIDEO]

Tas brīdis tuvojas, kad grupa, kas sarakstījusi hipsteru bībeli Oracular Spectacular, bet otrajā platē lika pamatīgi vilties kvēlākajiem Kids un Time To Pretend faniem, izdos savu trešo studijas plati, kas zīmīgi paši savā vārdā - MGMT. Šķiet tiem, kas vēl cer, ka Endrjū Van Vaingārdens un Bens Goldvasers atgriezīsies pie saknēm, nāksies atkal vilties, jo pirmie divi singli liecina tikai par to, ka grupa dodas arvien dziļāk muzikālajos džungļos. Ja Alien Days vēl ļoti atgādināja Congatulations skanējumu, tad nule kā publiskotais Your Life Is A Lie ir kas ļoti, ļoti intriģējošs. Divu minūšu garajā skaņdarbā klausītājs ātri vien tiek pārliecināts, ka dzīve ir vieni vienīgi meli, turklāt Toma Kunca video šai dziesmai ir viens no labākajiem, kāds pēdējā laikā redzēts. Your Life Is A Lie pamatīgi audzē intrigu par to, kāda tad būs brukliniešu trešā plate.

Washed Out - It All Feels Right [AUDIO]

Ja ir kāds mūziķis kas rada labāko pludmales/vasaras/noskaņu mūziku, tad tas noteikti ir Ernests Grīness, kurš divus gadus pēc ļoti veiksmīgās debijas ir gatavs spert soli tālāk. Pirmais singls no augustā gaidāmā albuma Paracosm saucas It All Feels Right, un tas ļoti iekrīt ausīs viena iemesla dēļ. Proti, atceramies taču grupu The Morning Benders ar viņu fantastisko 2010. gada veikumu Big Echo, pēc kura nāca ļoti, ļoti liela vilšanās ar visu nosaukuma maiņu uz neizteiksmīgo POP ETC un vēl jo neizteiksmīgāko albumu. Tad nu lūk, Grīness šajā singlā ir burtiski atdzīvinājis The Morning Benders veco, labo skanējumu + pievienojis dažas psihodēliskas iezīmes a la Animal Collective garā, nezaudējot arī savu chillwave meistara statusu. Ārkārtīgi brīnišķīgs gabals, kas liek ar ieinteresētību gaidīt Washed Out otro studijas plati.

Jūnija albumi 2

Un patiešām - šī gad jūnijs ir pirmais mēnesis, kad veidojam mēneša albumu otro daļu. Pārāk daudz labas mūzikas šomēnes, kas tikai un vienīgi priecē!

Jūnija albumi

Ar nelielu nokavēšanos (Dziesmusvētku dēļ, protams), tomēr beidzot ir atnācis arī jūnija labāko albumu apskats. Ir bijis pamatīgs lielisku albumu birums, tāpēc pieci labākie jūnija albumi būtu pārāk šaurs jēdziens. Kas to zina, varbūt šis jūnijs būs pirmais mēnesis, kad būs nepieciešama mēneša albumu otrā daļa.

Phoenix - Trying To Be Cool [VIDEO]

Lai gan nebiju lielā sajūsmā par franču indie pop dievu Phoenix svaigāko plati Bankrupt!, tomēr video, ko vīri radījuši dziesmai Trying To Be Cool ir absolūti fantastisks. Precīzāk gan būtu teikt, ka video ir radījis režisors CANADA sadarbībā ar The Creators Project. Ideja jau senu senā - kā skatupunktu izmantot kameru no malas, kas filmē videoklipa tapšanu (ar zināmu dokumentālu ievirzi), kas beigās pārtop ellīgi lieliskā tusiņā, kur pat dziesma vairs nav tā, jo Trying To Be Cool galu galā pārvēršas par Drakkar Noir. Eleganti!

Franz Ferdinand - Right Action / Love Illumination [AUDIO]

Eh, kā man nepatīk tās reizes, kad grupas savus jaunos singlus publikai pasniedz pāros. Šādos gadījumos salīdzināšana un noteikšana, kurš tad labāks, ir neizbēgama (gluži kā tas bija ar pāri Vampire Weekend singlu šī gada pirmajā pusē). Jauno Franz Ferdinand singlu sakarā mēģināsim mest šo praksi pie malas, jo tie abi ir ellīgi lieliski gabali. Abi jaunie singli - Right Action un Love Illumination - ir pirmie vēstneši no vasaras beigās gaidāmās ceturtās studijas plates Right Thoughts, Right Words, Right Action, ar kuru skoti mūzikas apritē atgriezīsies pēc četru gadu pauzes. Jaunajos gabalos vīri ir metuši pie malas elektroniskos un dejiskos eksperimentus, kas figurēja iepriekšējā albumā Tonight: Franz Ferdinand (kas nebūt nebija slikts, arī šāds virziens nebija slikts), un atgriezušies pie saknēm. Franz Ferdinand vienmēr ir bijuši lieliski piedziedājumu meistari un šajos gabalos tas izpaužas jo īpaši - gan vienā gadījumā "right thoughts, right wooords, right action", gan otrā gadījumā "sweet love illumination, sweet, sweet love elevation" ir vienkārši perfekti un atmiņā paliek momentā. Ja vēl neesat iemetuši ausi šajos singlos, noteikti izdariet to, kaut gan paredzu, ka drīzumā raidstacijās šie gabali tiks nodrillēti pēc pilnas programmas. Labs labu nemaitā jeb Franz Ferdinand ir atpakaļ ar dieviem augstākās raudzes singliem!

Ellery James Roberts - Kerou's Lament (犠牲) [AUDIO]

Kā var aizmirst, kā tieši ap šo Jāņu laiku debitēja Mančestras apvienība WU LYF un kuras debijas albums Go Tell Fire to the Mountain nez kāpēc bija ieraksts, ar kura lieliskajām dziesmām tika pavadīti attiecīgie Līgo svētki. Tomēr pagājušā gada nogalē no grupas aizgāja tās solists Elerijs Džeimss Robertss, savukārt pārējie grupas dalībnieki izveidoja jaunu grupu Los Porcos, līdz ar to WU LYF pastāvēšana bija beigusies. Bet nu Robertss nācis klajā ar jaunu dziesmu, kurā izmantoti Lil B un Clams Casino dziesmas I Am God sempli. Skanējums krietni atšķiras no WU LYF, tomēr paša Robertsa balss jau vien ir spēcīga firmas zīme. Gaidām, kas sekos tālāk.

Kanye West - Yeezus

Šīs albuma sakarā būšu ārkārtīgi īss, jo kāds to ir norecenzējis absolūti precīzi un manas domas ir pilnībā tādas pašas. Skaidrs, ka bija naivi cerēt uz to, ka pēc tāda meistardarba, kāds bija My Beautiful Dark Twisted Fantasy, Vests varētu atkārtot ko līdzīgu, tomēr cerēju, ka albums būs vismaz līmenī, jo, runājot par sevi, Vests nekad nav licis vilties. Līdz ar Yeezus tas brīdis ir pienācis, un lielākā neizpratne ir par to, kā pēc tik daudzveidīga un krāšņa albuma var nākt, kas tāds. Lielākā daļa Yeezus muzikālās puses izklausās pēc ierakstiem metalurģijas uzņēmumā, kur klaudz metāls un dzirdamas slīpēšanas skaņas. Tikai dažviet dzirdami gaumīgi sempli, bet tādu ir ellīgi maz. Vienīgā dziesma, kuru ir vēlme klausīties arī pēc albuma noklausīšanās, ir Bound 2, kaut arī Black Skinhead nav slikts ir pat ĻOTI labs. Tas tomēr neizglābj visu albumu. Pārējo albuma muzikālo materiālu, šķiet, vairāk neuzdrošināšos uzlikt uz atskaņotāja. Vienīgais, kas Vestu var glābt sliktas producēšanas (dažu dziesmu producēšanā gan piedalījušies arī Daft Punk...) gadījumā ir teksti, taču arī tie ir tik primitīvi un novazāti, ka paliek skumji. Lūk, kā. Zemāk redzamajā video būtībā ir arī manas domas par šo albumu, neatkārtošos un nerakstīšu to šeit, noskatieties paši!



Izdošanas datums - 18. jūnijs, 2013
Izdevējs - Def Jam
Albuma garums - 40:01

These New Puritans - Field of Reeds

Pēc pirmajiem diviem albumiem - Beat Pyramid 2008. gadā un Hidden 2010. gadā - angļu nepieradinātās rokmūzikas kolektīvs These New Puritans laiž klajā savu trešo studijas veikumu Field of Reeds. Ja pirmie ieraksti pauda patiešām agresīvu attieksmi pret teju visu gan tekstuāli gan muzikāli, tad jaunajā platē grupas skanējums ir izmainījies uz pilnīgi pretējo pusi - tas ir ārkārtīgi gaisīgs, viegls un pieklusināts ieraksts. Ticiet vai nē, taču arī šādā ampluā šie angļi prot radīt lielisku mūziku, vēl joprojām atgādinot, ka tie ir tie paši These New Puritans, kas bija trīs gadus iepriekš.

Arctic Monkeys - Do I Wanna Know? [VIDEO]

Kā jau daudzi paspējuši nodēvēt - gada seksīgākā rokmūzikas dziesma. Un te nu nevar nepiekrist, turklāt Arctic Monkeys gadījumā tas ir pat ļoti eleganti, nevis kā daudzu citu popmūzikas zvaigžņu izpildījumā - piedauzīgi. Bet patiesi gan ģitāras, gan Tērnera balss un teksti, kā arī videoklips ir vienkārši seksīgi. Do I Wanna Know? tikai vēlreiz apliecina virzienu, kurā dodas šis Šefīldas kolektīvs - no trakulīgiem un trokšņainiem puišiem (kas nekādā gadījumā nav domāts sliktā nozīmē, nebūt ne) Arctic Monkeys ir kļuvuši par īstiem rokeriem, kas nebaidās uzrakstīt arī pa kādai rokenrola balādei. Grūti pateikt, vai šo dziesmu var uzskatīt par balādi; visdrīzāk jau tomēr, ka ne, un, lai gan gabals skan vietām skan nedaudz klišejiski, tas tomēr skan skaisti!

Jagwar Ma - Howlin

Ir viena būtiska īpašība, kas teju nekļūdīgi ļauj pateikt, ka grupa, kuras spēlētā mūzikā šādā vai tādā mirklī un formā skan, ir no kājām otrādi apgrieztās Austrālijas. Tā ir zeme, kurā ziema nepastāv (mūsu izpratnē ar biezām pufaikām un ikrīda nodarbībām ar lāpstu) un kura turas tā nostāk no visādām ekonomiskām un militārām vispasaules likstām, tādēļ cilvēki tur ir tieši tikpat saulaini cik klimats, tādēļ viņu radītā mūzika ir saules pielieta un vasarīga. Tādēļ tikai loģiski, ka divu puišu - Džono Ma un Gabriela Vinterfīlda - kolektīvs Jagwar Ma savā debijas albumā Howlin ir uzbūruši pat ļoti vasarīgu ainu, kurā nepastāv žanru robežas. Varētu teikt, ka Jagwar Ma spēlētā mūzika ir kaut kāds indie, tikai kāds? Indī roks? Indī pops? Nu, ne tak un godīgi sakot vienu žanru šai grupai ir patiešām grūti piemērot. Ja dažas dziesmas patiešām izklausās pēc klasiskiem indie gabaliem, piemēram, Man I Need, tad kopējai plates atmosfērai to pielietot nevar. Albums vispār ir ļoti dejisks, bet ne dejisks klasiskā nozīmē. Patiesībā ir pat grūti notraktēt, to, kas skan šajā platē. Vasarīgs albums - tas ir tas, ko es jums varu pateikt. Saprotams, ko nu katrs saprot ar "vasarīgs albums", taču, manuprāt, tieši Howlin ļoti labi raksturo to, kādam būtu jābūt vasarīgam albumam, proti, bez ierāmējuma kādos nebūt žanros, jo vasara taču ir raiba un pārsteidzoša, tādēļ piekritīsiet, ka arī vasarīgai mūzikai tādai būtu jābūt.

Izdošanas datums - 10. jūnijs, 2013

Izdevējs - Marathon Artists

Albuma garums - 48:35

Disclosure - Settle

Daudz neiedziļinoties vēsturē un puišu biogrāfijā, pasakot vien to, ka aiz nosaukuma Disclosure nosaukuma slēpjas divi brāļi - Gajs un Hovards Lourensi - no Rīgeitas Anglijā. Disclosure līdz šim izdotie singli un remiksi ir izpelnījušies ļoti atzinīgas kritiķu atsauksmes un guvuši lielu popularitāti arī klausītāju vidū, tāpēc tikai loģiski, ka abu brāļu debijas albums Settle ir viena no gaidītākajām debijas platēm šogad. Tā pilnībā no iepriekš izdotajiem skaņdarbiem mani uzrunāja When a Fire Starts to Burn, lai gan arī dziesmas, kurās Disclosure sadarbojās ar tādām jaukām britu jaunās muzikālās paaudzes dāmām kā Alunu Frensisu no AlunaGeorge (dziesmā White Noise)  un Elaizu Dūlitlu (You & Me), bija visnotaļ pieklājīgas. Bet nu par pašu albumu - Settle, manuprāt, ir tāds albums, kura dziesmas atsevišķi ir lieliskas, taču kā albums Settle ir ārkārtīgi garlaicīgs. Nevar noliegt Lourensu talantu un muzikālās spējas, tomēr albums aiziet tādā vienveidīgā masā jau pēc kādas piektās dziesmas, un tālākajā plates skanējumā ir grūti izšķirt atsevišķas melodijas. Pēc kāda laika klausoties dziesmas atsevišķi (ne vienu pēc otras, bet iejaucot starp citām) saproti, ka tās tomēr ir cita par citu savādākas un tikai tādā veidā var uzķert katras dziesmas īpašo raksturu un skanējumu, ko, klausoties albumu no A līdz Z, izdarīt bija visai pagrūti. Tādā gadījumā beigās rodas likumsakarīgs jautājums - kā vērtēt šādu plati, jo teikšu atklāti - plati visā garumā visdrīzāk es vairs neklausīšos, kaut tajā pašā laikā albumā sliktu dziesmu nav. Nudien, savdabīgs ieraksts, kaut nosaukt to par neizdevušos nekādā gadījumā nevar.

Izdošanas datums - 3. jūnijs, 2013

Izdevējs - Island

Albuma garums - 60:37

Forest Swords - Thor's Stone [AUDIO]

Britu producents Mets Bārnss 2010. gadā parūpējās par vienu no tā gada lieliskākajiem muzikālajiem piedzīvojumiem - Dagger Paths, kas tehniski skaitījās minialbums, tomēr par spīti tam, tas ieguva lieliskas kritiķu atsauksmes un gozējās ievērojamu mūzikas apskatnieku gada labāko albumu apkopojumos. Nupat Bārnss jeb Forest Swords klausītājiem nodevis pavisam jaunu dziesmu Thor's Stone, kurā dzirdams tas pats tumšais skanējums, kas debijas ierakstā, varbūt pat vēl tumšāks, kas liek jautāt - vai Bārnss savā jaunajā ierakstā klausītāju vedīs vēl dziļāk mežā? Katrā ziņā arī Thor's Stone rada neaizmirstamu atmosfēru un skan patiešām pamatīgi.

Sean Nicholas Savage - Other Life

Šons Nikolass Sevidžs ir visai dīvains putns no Edmontonas un nebūt nav pieskaitāms pie debitantiem (viņa kontā līdz šim jau trīs albumi), taču Other Life ir tāds ieraksts it kā būtu debijas albums. Varbūt "pie vainas" tas, ka Sevidžs pārvācās uz Berlīni, kur tad arī tapa un tika ierakstīts šis ieraksts. Uz to savā ziņā norāda pats albuma nosaukums - Other Life -, proti, uz kādu nebūt jaunu sākumu un pašapliecinājumu. Lai arī kā tur būtu vai nebūtu, Other Life ir skaists ieraksts, kurā dzirdams ļoti daudz atsauču uz citu kanādiešu kolektīvu Destroyer, turklāt dažviet Sevidžs izklausās pat pēc Ariela Pinka, un ticiet vai nē, bet šāds savienojums ir pat ļoti patīkams ausij. Savus lielākos albuma meistardarbus - She Looks Like You, Other Life, Lonely Woman un You Changed Me - kanādietis ir sarindojis albuma sākumā, tādēļ uz albuma otro pusi ieraksts sāk šķist pārlieku vienveidīgs. Ja runājam par kādām albuma virsotnēm, tad albuma titulskaņdarbs ir, iespējams, skaistākais, ko sanācis dzirdēt šogad - absolūta elegance vijas ar nelielu mistiku un vispār kopā ar video tajā ir kaut kas īpašs un neizskaidrojams. Vienu vārdu sakot, Other Life nav perfekts, taču lielisks ieraksts nesteidzīgiem vasaras vakariem (naktīm?) gan kā fons, gan dažādu pārdomu izraisītājs par dzīvi, mīlestību un tam, kas ir pa vidu.

Izdošanas datums - 29. maijs, 2013
Izdevējs - Arbutus Records
Albuma garums - 41:16

Maija albumi

Disclosure - When a Fire Starts to Burn [VIDEO]

Godīgi sakot, pat nezinu, kāpēc par brāļu Gaja un Hovarda Lourensa izveidoto apvienību Disclosure uzzinu tikai, kad jau ir viņu debijas albuma Settle pats, pats priekšvakars pateicoties vienkārši apburošajam When a Fire Starts to Burn. Nedaudz atskatoties vēsturē, tā sākas jau kopš 2010. gada ir izdevuši vairākus EP un publicējuši kaudzi ar dziesmām. Vārdu sakot, Lourensi netur sveci zem pūra un būtībā albuma skanējums ir zināms, un tie singli, kas jau ir pieejami un klausāmi, liecina par to, ka Disclosure debija būs spoža. When a Fire Starts to Burn uzdos toni visai platei (otrā dziesma pēc Intro) un, šķiet, ka uzdos tā pamatīgi, lai garlaicīgi nekļūtu ne brīdi!

Holy Ghost! - Dumb Disco Ideas [VIDEO]

Brukliniešu Nika Milhaizera un Aleksa Frenkela kustīgie ritmi mani vienmēr ir iepriecinājuši, un, noklausoties vīru jaunāko veikumu - 8 minūšu garo Dumb Disco Ideas -, mana pārliecība par to, ka lieliskā debijas albuma turpinājums būs līmenī. Holy Ghost! ir meistari prātā paliekošu ritmu meistari, turklāt viņu skanējumā ir kas tāds, kas, izdzirdot viņu mūziku, ļauj nekļūdīgi noteikt - tie tak ir viņi! Līdzīgi ir ar jauno gabalu, tikai nedaudz izstieptākā veidolā. Iespējams, tas varēja beigties jau pie piecu vai sešu minūšu atzīmes, tomēr paskatīsimies uz to no pozitīvās puses - vairāk laika dejošanai!

Daft Punk - Random Access Memories

Nešaubos, ka daudzus pirms Random Access Memories klausīšanās nomocīja jautājums, vai albumā dzirdamais būs kaut kas tikpat lielisks kā pirmais singls Get Lucky un vai viss saceltais haips un ažiotāža ap franču leģendāro elektroniķu Daft Punk tiešām būs bijusi vietā, jo, būsim atklāti, bieži vien ir tā - jo lielāka reklāma, jo albums mazvērtīgāks. Vēl jo vairāk, tikai retais mūziķis vai grupa pēc ilgākas klusuma pauzes (šajā gadījumā tie ir astoņi gadi kopš iepriekšējā studijas albuma) spēj piedāvāt ko jaunu, interesantu un kvalitatīvu, neatgremojot mūziku no saviem ziedu laikiem. Lai vai kā, abus iepriekšējos teikumus nekādā mērā nevar attiecināt uz Daft Punk ceturto studijas albumu.

Vampire Weekend - Modern Vampires of the City

Vampire Weekend savu trešo studijas plati izdod jau būdami žanra karaļu statusā, tādēļ nav nekāds brīnums, ka iekš Modern Vampires of the City dzirdamais ir trakulīgs žanru mikslis, kur katrs var atrast kaut ko sev. Kā jau tas mēdz notikt, proti, ka trešajā ierakstā saplūst abu iepriekšējo albumu iezīmes vienā veselumā, arī ņujorkieši ir devušies pa tādu ceļu, un galu galā radījuši tādas dziesmas, kas tiem cilvēkiem, kas sūkstās par to, ka pirmā albuma dziesmām pietrūkst tas, kas otrā albuma dziesmām un otrādāk, var piedāvāt perfektu apvienojumu.

Vampire Weekend - Ya Hey [VIDEO]

Jau pirmdien arī eiropiešiem būs iespēja novērtēt Vampire Weekend trešo studijas ierakstu, un, novērtējot svaigāko tīmeklī nonākušo gabalu Ya Hey, rodas aizdomas, ka tas būs kaut kas neiedomājami izcils. Pēc šiem abiem singliem - Step un Ya Hey - top skaidrs, kādā virzienā grupa dosies jaunākajā platē. Šaubos, vai tur atradīsim tik trakus gabalus, kā A Punk vai Cousins (jā, jaunajam Diane Young ir lielāka saikne ar iepriekšējo materiālu, tomēr arī tam ir tas pats vienojošais motīvs, ka abiem pārējiem gabaliem no jaunās plates), tomēr tik un tā sagaidāmas dzīvespriecīgas dziesmas ar domu, un muzikāli vispār vīri ir atraduši savu perfekto skanējumu. Grūti sagaidīt jauno plati, bet tikmēr klausāmies Ya Hey + lielisku dzīvo koncertu Amex Unstaged gādībā un Stīva Busemī režijā.

Savages - Silence Yourself

Reti kura grupa mūsdienās nāk ar tik skaidru domu, kā šīs Londonas dāmas. Viņu debijas albums Silence Yourself nav tikvien kā muzikālu kompozīciju apvienojums, bet gan kā protests pret pasaulē valdošo ārprātu. Tas spilgti izpaužas arī dziesmu vārdos, kā arī pasusts jau uz paša albuma vāciņa. Jau pats albuma nosaukums Silcence Yourself (apklusini sevi) parāda, pret ko iestājas grupa - pret sociālo tīklu zombēšanu, kuri nu jau lielai daļai cilvēku ir teju visa dzīve un kuros viņi uzturas nonstopā. Jāsaka gan, ka nedaudz neierasts ir šāda tipa protests, jo pret ko tad parasti tie tiek vērsti - pret kariem, apspiešanu un tā tālāk, taču tas, šķiet, būtu pārāk paredzami un garlaicīgi. Katrā ziņā laiki mainās un mainās arī aktualitātes, kas šajā gadījumā ir pārlieku lielā interneta ietekme uz cilvēku dzīvi. Tāds nu ir albuma koncepts un ideja taču neaizmirsīsim arī par muzikālo pusi, kas šai idejai pilnībā piestāv - skaļš un trokšņains pankroks ar izciliem ģitāras rifiem un lieliskiem bungu ritmiem. Vēl nevar nepieminēt Dženijas Betas harizmātisko un spēcīgo dziedājumu, kas stipri atsauc atmiņā Īana Kērtisa dziedājumu un Joy Division kopumā. 

Viennozīmīgi meitenēm padevusies ļoti spēcīga debija, jo viņām ir kas tāds, kā nav ļoti daudziem mūsdienu mūziķiem - harizma un noteikta nostāja, tāpēc Savages arī tik ļoti labi izceļas uz pārējo jauno grupu fona. Redzēsim, kas notiks nākotnē, taču man ir pārliecība, ka šī kļūs par vienu no šīs dekādes kulta grupām.

Izdošanas datums - 6. maijs, 2013

Izdevējs - Matador

Albuma garums - 38:39

Fuzz - Fuzz's Fourth Dream [VIDEO]

Tajs Segāls, dārgie draugi, ir vienkārši neapturams! Pēc trim izciliem albumiem pagājušogad, šī gada sākumā Tajs izveidoja kārtējo (bez negatīvas pieskaņas) grupu Fuzz kopā ar ģitāristu Čārliju Mūhārtu, un jau paspēja izdot debijas singlu ar divām dziesmām - This Time I Got a Reason un Fuzz's Fourth Dream, kurai arī tapis vintage paskata video ar pamatīgu rokenrola zieda laiku pieskaņu. Ko lai saka par pašu mūziku - Segāls ir traks kā vienmēr arī atrodoties pie bungām, turklāt, lai cik daudz dziesmu viņš neizdotu, nekad neliekas, ka būtu gana. Tāpat ir arī šajā gadījumā, tādēļ gaidām debijas ierakstu arī no Fuzz, jo, spriežot pēc šiem diviem gabaliem, ticu, ka Segāla kungam azotē vēl ir pa kādai brīnišķīgai dziesmai.

Aprīļa albumi

Miguel - How Many Drinks? (Ft. Kendrick Lamar) [VIDEO]

Losandželoas mūziķis Miguel turpina iepriecināt ar lielisku mūziku pēc pagājušā gadā izdotās lieliskās plates Kaleidoscope Dream. Savā jaunajā singlā How Many Drinks? Miguel pievienojas vēl viens pagājušā gada izcilnieks Kendriks Lamārs. Galu galā radīta brīnišķīga soul, R&B dziesma žanra labākajās tradīcijās.

Daft Punk - Get Lucky (Ft. Pharrell Williams) [AUDIO]

Nebūs pārspīlēti teikts, ka franču elektroniskās mūzikas dueta Daft Punk ceturtais studijas albums Random Access Memories, ir viens no gada visgaidītākajiem albumiem. Vēl jo vairāk - Daft Punk studijas albumu nav izdevuši jau 8 gadus, protams, neskaitot skaņu celiņu filmai TRON: Legacy. Grupa to arī māk lieliski izmantot, klausītājiem ik pa brīdim pasviežot kādus dziesmu fragmentus, uzkurinot klausītāju interesi līdz maksimumam. Varu iedomāties, ka neskaitāmi daudz cilvēku gaidīja pusnakti (laiks, kad tika publiskots jaunais singls), lai tikai pirmie varētu noklausīties pirmo vēstnesi no gaidāmā albuma, un es domāju, ka bija tā vērts - Get Lucky ir grupas pašās labākajās tradīcijās ieturēts ieraksts, kurā franči atgriežas pie kulta albuma Discovery skanējuma. Nerunāsim nemaz par Farela Vilijamsa lielisko vokālu, kas perfekti sader ar mūziku. Ar Get Lucky Daft Punk parāda, ka izcilā formā, tomēr neteiksim 'hop' pirms nav pārlēkts - 17. maijā uzzināsim, vai Daft Punk būs radījuši meistardarbu.

James Blake - Overgrown

Savā otrajā studijas albumā elektroniskās mūzikas talants Džeimss Bleiks post-dubstep vēl vairāk klāt pieliek R&B, un galu galā iegūst to, kas dzirdams iekš Overgrown. Pirmais albuma vēstnesis Retrograde jau apliecināja, ka Bleiks dosies tieši tādā žanru sakausējumā, tādēļ, škiet, arī nav pārsteigums, ka jaunā plate ir daudz piekslusinātāka un, varētu teikt - intīmāka, turklāt krietni konceptuālāka par savu priekšgājēju. Arī tādas basu partijas un rībinošas apakšas, kādas bija dzirdamas debijas albumā, šeit nav tik izteiktas. Tomēr Bleiks ir tas mūziķis, kurš ar absolūtu minimālismu un savu lielisko balsi spēj radīt izcilu dziesmu - lielisks piemērs ir plates titulskaņdarbs Overgrown, kas ir vienkārši meistardarbs. Lieliska koloborācija sanākusi arī ar Wu-Tang Clan līderi RZA dziesmā Take A Fall For Me, turklāt arī šī dziesma ir ieturēta līdzīgā manierē ar neuzkrītošu, bet tajā pašā laikā efektīgu muzikālo pavadījumu, kurā RZA vairākkārt deklamē "I need you like I need satisfaction", patiesi lieliska dziesma. Plates sākumā uzņemto kursu vēl vairāk ievirza jau zināmā Retrograde, par kuru kādi komentāri lieki. Tad seko divas albuma dejiskākās dziesmas ar visizteiktāko ritmu un melodiju Digital Lion un Voyeur, kuras varam nosaukt par albuma kulmināciju, jo tad atkal Džeimss šķietami attālinās, līdz pazūd pavisam ar noslēdzošās dziesmas Our Love Comes Back pēdējām notīm.

Izdošanas datums - 5. aprīlis, 2013

Izdevējs - Polydor

Albuma garums - 39:22

Laika Suns - Tas tur augšā [AUDIO]

Mofo, manuprāt, bija viena no labākajām jaunāko laiku latviešu mūzikas grupām, tādēļ fakts, ka tā, ja tā var teikt, reinkarnējas jaunā muzikālā projektā, tikai un vienīgi iepriecina. Lai gan jaunajā grupā Laika Suns no Mofo sastāva spēlē vien vokālists Arnis Račinskis, tomēr, noklausoties pirmo vēstnesi Tas tur augšā no debijas minialbuma, kas savu dienasgaismu ieraudzīs pavisam drīz, pārņem sajūtas, kādas ir satiekoties ar sen, sen neredzētu draugu, tas, manuprāt, izsaka visu par jauno grupu. Gaidām vēl!

Kurt Vile - Wakin On A Pretty Daze

Vienkāršība un pārliecība - vārdi, kas vislabāk raksturo Filadelfijas mūziķi Kurtu Vailu, kā arī viņa izdotos albumus, it īpaši jau viņa iepriekšējo un, manuprāt, līdz šim labāko mākslinieka veikumu Smoke Ring For My Halo. Atklāti sakot, Vaila radītā mūzika mani fascinēja jau kopš pirmās izdzirdētās dziesmas (lieliskā In My Time no iepriekšējā albuma) un arī jaunajā platē dzirdamais manu pārliecību par to, ka Vails ir izcils mūslaiku dziesminieks, nemazina.

Deerhunter - Monomania [AUDIO]

Atlantas kolektīvs Deerhunter ir atgriezies pēc divu tā dalībnieku - Bredforda Koksa jeb Atlas Sound un Loketa Panda jeb Lotus Plaza - solo iznācieniem. Šeit nu jāsaka - lieliskiem solo albumiem, proti, Koksa Parallax iekārtojās mūsu 2011. gada kopsavilkuma 31. vietā, kamēr Panda Spooky Action at a Distance ļoti augstajā 21. vietā pērnā gada kopsavilkumā. Ārkārtīgi brīnišķīgs bija arī Deerhunter iepriekšējais albums Halcyon Digest, un, noklausoties jauno singlu Monomania no 6. maijā gaidāmā tāda paša nosaukuma plates, tā vien šķiet, ka viss, ko dara Bredfords Kokss ar domubiedriem ir vienkārši ģeniāls. Momomania ir, iespējams, visroķīgākā dziesma, kādu no grupas daiļrades vien esmu dzirdējis. Ja gribat gūt priekšstatu par dziesmas skanējumu, tad noklausieties kādu no Taja Segāla daiļrades gabaliem, tomēr tas nav gluži vien un tas pats. Ja man likās, ka Segāls ir vienkārši traks, tad man nav vārdu par to, kas darās Monomania otrajā pusē - Kokss histēriski izdzied vārdus "mono monomania, mono monomania, mono monomania!", kamēr skaņu blarkšķis (atļaušos to nodēvēt tā, labā nozīmē, saprotams) pieaug un pieaug, līdz baigās pārvēršas viendabīgā ģitāru troksnī. Traki, bet absolūti eleganti.

Marta albumi

1 PRET 1: YOUNG DREAMS pret TEAM ME

!!! - Slyd [AUDIO]

Ja jau reiz Sakramento dance-punk roka meistari !!! (Chk Chk Chk) ir apstiprinājuši dalību šī gada Positivus festivālā, par ko liels prieks, tad būtu vērts ieklausīties pirmajā vēstnesī no grupas piektā studijas veikuma THR!!!ER, kas dienasgaismu ieraudzīs akurāt pēc mēneša - 29. aprīlī. Jaunais singls Slyd ļauj domāt, ka vīri Salacgrīvā ieradīsies lieliskā formā. Protams, teiksiet - kad gan viņi tādā nav bijuši?! Tomēr nevar noliegt, ka Slyd ir viens no grupas spēcīgākajiem singliem. Tas ir tik dejisks, ka ko vēl dejiskāku ir grūti iedomāties. īsti pat nav paskaidrojams, kas ir tas, kas Slyd padara tik atšķirīgu no līdzīga rakstura dziesmām, bet tajā ir kaut kas tāds, kas to padara īpašu.

The Strokes - Comedown Machine

Cilvēku viedokļi pēc piektā The Strokes albuma Comedown Machine izdošanas ir apmēram šādi - nekas īpašs jau nav, tomēr ieraksts ir daudzreiz klausāmāks par priekšgājēju Angles. Nu nezinu, nezinu - savas domas arī pēc diviem gadiem neesmu mainījis un uzskatu, ka Angles bija lielisks albums, kurā grupas skanējums bija krasi atšķirīgs, tomēr diezgan interesants un kvalitatīvs, ko būtu grūti teikt par pēdējā albumā dzirdamo. Sāksim jau ar to, ka Džulians Kasablankas ir sācis dziedāt falsetā, kas pat par sevi nebūtu fakts ar mīnusa zīmi (daudzviet tas izklausās tiešām labi un vietā), tomēr, lai vai kas, taču Džuliana balss bija grupas stūrakmeņiem. Kopumā ir grūti dažos vārdos raksturot to, kas dzirdams jaunajā platē - it kā The Strokes ir atgriezušies pie tā saucamā vecā skanējuma, tomēr vienīgā dziesma, kas sniedz kādu nebūt atsauci uz pirmajiem albumiem All The Time ir pilnīgi nekāda, bez sava rakstura jeb kā teiktu kāds pašmāju apskatnieks, kuru gan vārdā neminēšu, - plakana kā poda vāks. Savukārt dziesma, kas izraisīja lielu neizprati un kas tika salīdzināta pat ar A-Ha klasiku Take On Me (godīgi sakot, ne mirkli šajā dziesmā nevaru atrast motīvu, kas man atgādinātu norvēģus), One Way Trigger tā arī paliek albuma augstākā virsotne, jo tajā ir manāma kāda attīstība, kamēr pārējās kompozīcijas, izņemot ievadošo Tap Out, Slow Animals un Welcome to Japan, šķiet radītas ķeksīša pēc, par ko arī nebūtu nekāds pārsteigums - kā nekā ir jāpilda piecu albumu līgums ar RCA. Skumji, bet acīmredzot tieši uz to norāda albuma noformējums, ka īstie albuma radītāji ir izdevniecība, nevis paši mūziķi, tomēr tas ļauj paskatīties arī no gaišās puses - nākošajā platē vīri varēs izpausties kā vien pašiem tīk.

Izdošanas datums - 26. marts, 2013

Izdevējs - RCA

Albuma garums - 39:51

   

Justin Timberlake - The 20/20 Experience

Džastins Timberleiks klausītājus īpaši bieži 'neapgādā' ar jaunu materiālu, proti, kopš pēdējā solo albuma Future Sex/LoveSounds ir pagājuši veseli 7 gadi. Tas, protams, ir saprotams, jo Timberleiks nu jau labu laiku vairāk atzīmējas kā lielisks aktieris. Tomēr arī mūziku viņš neatstāj novārtā, un, lai gan reti, tomēr jaunu mūziku Džastins turpina radīt. Vēl jo vairāk - katram savam muzikālajam darbam Timberleiks pieiet pamatīgi un ar īpašu atdevi, sapulcinot labāko komandu, lai rezultāts būtu īpašs. Tā tas bija pirms septiņiem gadiem un tā tas ir tagad, kas rezultējas vienā ārkārtīgi izcilā popmūzikas platē, ko viennozīmīgi var nosaukt par šedevru!

Vampire Weekend - Diane Young / Step [VIDEO]

JĀ! Esam sagaidījuši pirmos oficiālos vēstnešus (Unbelievers šeit klāt neskaitām) no ņujorkiešu Vampire Weekend 6. maijā gaidāmās trešās studijas plates Modern Vampires Of The City. Jāteic, ka Ezras Kēniga ar neko citu nesajaucamais vokāls grupu 'nodod' uzreiz, tomēr nevar neapamanīt (nesaklausīt), ka šādas tādas izmaiņas ir skārušas grupas skanējumu. Diane Young ir grupas stilā ieturēts ekspresīvs un ar ļoti ātru tempu (kaut kur var vilkt paralēles ar Cousins no iepriekšējā albuma), tomēr šis jaunais gabals skan daudz popsīgāk un lielai daļai varētu būt vieglāk uztveramāks, kas nekādā gadījumā nemaina faktu, ka vīriem tik ierastā enerģija un eksplozīvums vēl joprojām ir iekšā. Savā priekšā jau redzu turpmāko ainu, kurā Diane Young piedziedājums skan vienā radiostacijā pēc otras.
Otrs klausītājiem nodotais skaņdarbs Step ir pilnīgi pretējs - tas ir daudz lēnāks un melodiskāks, un tajā daudz vairāk ir saskatāmas iezīmes no Vampire Weekend pirmajiem albumiem. Jāsaka gan, lai gan dziesma pati par sevi nav tik prātā paliekoša, tomēr tās piedziedājums ir gana interesants, lai paliktu atmiņā, ja ne pēc pirmās noklausīšanās reizes, tad pēc otrās trešās gan.

The Knife - A Tooth For An Eye [VIDEO]

Ar abiem pirmajiem singliem no devītajā aprīlī gaidāmā zviedru leģendāro meistaru The Knife albuma Shaking The Habitual grupa atkal un atkal pasaulei turpina pierādīt, ka nebūt ne viss elektroniskajā mūzikā jau ir radīts. Tomēr pat ja Full Of Fire vēl līdz galam nepārliecināja (vismaz mani) un, iespējams, varēja būt trīsreiz īsāks, tad jaunais A Tooth For An Eye ir vienkārši izcils! Dziesma ir ārkārtīgi skanīga, lai gan ritms ir neierasts un Karīnas Dreijeres Andersones pat deklamējošais dziedāšanas stils turpina dominēt pāri visam, neatskatoties ne uz kādiem pieņemtiem standartiem vai vadlīnijām. The Knife atkal rada mūziku no jauna.

Youth Lagoon - Wondrous Bughouse

Pirms pāris gadiem tā saucamā bedroom project mūziķis Trevors Pauerss jeb Youth Lagoon izdeva kritiķu ļoti atzinīgi novērtēto debijas plati The Year of Hibernation, kas bija minimālistisks elektronisko motīvu un bungu atmosfērisks apvienojums. Lai gan tajā bija atrodamas dažas patiesi labas dziesmas (piemēram, Cannons vai Daydream), tomēr jau tā īsais 35 minūšu garais albums likās pārāk vienveidīgs un nomācošs. Savā otrajā studijas albumā Wondrous Bughouse Pauerss jau demonstrē lielisku muzikālo briedumu un plašu ideju klāstu, kā arī daudz vairāk variē ar dažādiem tradicionāliem un netradicionāliem instrumentiem. Wondorous Bughouse ir krietni garāks par savu priekšgājēju, kas atspoguļojas daudzajās piecu un sešu minūšu kompozīcijās, pēc kuru uzbūves izvērtēšanas vairs nerodas jautājumi par to, kāpēc ieraksts tik garš. Otrajā albumā Youth Lagoon turpina radīt mierīgu un nesteidzīgu mūziku, tomēr dara to jau citā mērogā, demonstrējot daudz lielāku izdomu, kā arī izpildījuma un kvalitātes ziņā Wondorous Bughouse ir citā, daudz augstākā, līmenī, kas vairs neļauj apšaubīt Pauersa muzikālo talantu. 

Izdošanas datums - 5. marts, 2013

Izdevējs - Fat Possum

Albuma garums - 50:52

Rhye - Woman

Grupas pamatā ir visai interesants stāsts par šo Losandželosas duetu, kā Maiks Milošs un Robins Hanibals vispār nonāca līdz tam, ko tagad dēvē par Rhye, tomēr ne par to šoreiz ir runa. Woman ir šī dueta debijas albums, kas ir mītiski aizraujošs, bet savdabīgi intīms ieraksts. Arī Rhye radīto mūziku ar lielu piespiešanos (gluži tāpat kā Autre Ne Veut) varam pieskaitīt R&B žanra, tomēr no albumā dzirdamā par šo žanru liek aizdomāties tikai Miloša balss, un arī nebūt ne visās kompozīcijās. Katrā ziņā dueta radītās mūzikas ievietošana sagādā problēmas lielai daļai apskatnieku un klausītāju, tomēr tam nebūtu jābūt galvenajam. Ievadošai Open dažbrīd izklausās pēc The xx, The Fall savukārt ir ritmisks, viegls un gaisīgs ārtroka skaņdarbs, savukārt plates beigu gala skaņdarbā Hunger pat teju saklausāmi dienvidu ritmi angļu producenta Kindness stilā. Neskatoties uz šo dažādību un šķietamo žanru jucekli, Woman ir ārkārtīgi vienots un noskaņas ziņā vienmērīgs ieraksts. Vieglums, harmonija un perfekta noskaņa ir albuma vienotības un, protams, veiksmes pamatā. Negaidīti izcila debija, ar kuru abi vīri sevi skaļi piesaka mūzikas pasaulē.

Izdošanas datums - 5. marts, 2013

Izdevējs - Republic / Polydor / Innovative Leisure

Albuma garums - 35:55

Autre Ne Veut - Anxiety

Alternatīvās R&B mūzikas vilnis turpinās, un šoreiz šī žanra atdzimšanu turpina Autre Ne Veut jeb īstajā vārdā Artūrs Ašīns, kuram, starp citu, ir grāds psiholoģijā. Iespējams, ka tieši šis fakts zināmā mērā ir ņemams vērā klausoties mūziķa otro studijas plati Anxiety, kurā Ašīns absolūti perfektas Pop/R&B melodijas pasniedz atturīgi nepiespiestā elektroniskā iepakojumā, un albumā ir jūtams, ka puisis zina, ko cilvēki sagaida un ko cilvēki vēlas, galu galā - viņš taču ir psihologs.

Austra - Home [AUDIO]

Latviešu izcelsmes kanādiešu dziedātājas Keitijas Stelmanis jeb Austra debijas albumu Feel It Break, domāju, atceras daudzi. Tā bija viena no 2011. gada labākajām debijām, tādēļ būs interesanti ko Austra mums piedāvās otrajā albumā Olympia. Tā izdošanas datums (18. jūnijs) vēl gana tālu, tomēr iespēja kaut nedaudz novērtēt jaunā albuma skanējumu mums ir jau tagad - klajā nācis pirmais vēstnesis no tā, kas saucas Home. Dziesmā mijas klasiski tumšais un padrūmais skanējums ar dažiem pozitīviem saules stariem, plus flautu, kas Home padara par visai oriģinālu un nedzirdētu skaņu sajaukumu. Runājot par Keitijas vokālu, jāatzīmē, ka dažbrīd tas izteikti līdzinās The Knife solistes Karīnas Dreijeres Andersones ziemeļnieciskajam tembram. Tas, protams, vērtējams tikai pozitīvi!

Februāra albumi

David Bowie - The Stars (Are Out Tonight) [VIDEO]

Klasiķis Deivids Bovijs, aizvien tuvāk nākot viņa jaunākā albuma izdošanas datumam, turpina 'spridzināt' un piedāvā jaunu singlu The Stars (Are Out Tonight) ar vienkārši pirmklasīgu videoklipu, kurā viņš kopā ar sev tik ļoti vizuāli līdzīgo Tildu Svintoni iejūtas visai dīvaina precēta pāra lomā. Tomēr brīnišķīgais video nebūt neaizmālē acis un neatstāj mūziku otrā plāna lomā, nebūt ne! The Stars vēl tikai aizvien vairāk ļauj domāt, ka Bovija atgriešanās būs absolūti izdevusies, par ko ļauj cerēt jau daži lieliski veikumi no pieredzes bagātajiem māksliniekiem - Nika Keiva, piemēram.

Kurt Vile - Wakin On A Pretty Day [VIDEO]

Wakin On A Pretty Day ir teju 10 minūtes garš skaņdarbs un, zinot Vaila muzicēšanas manieri - nesteidzīgu, pat blūzīgu indī roku, varētu domāt, ka šīs 10 minūtes varētu vilkties kā mūžība, tomēr nekā! Skaņdarbs, ko tur slēpt, patiešām ir nedaudz vienveidīgs, tomēr nezin kādā maģiskā kārtā tas paiet visai ātri. Tas beidzas gluži tāpat kā sācies, un arī dziesmas vidū jūs nekādu atšķirību nemanīsiet, tomēr Vailam vienmēr ir piemitis talants vienkāršas lietas padarīt interesantas un piesaistošas, tāds ir arī viņa jaunākais skaņdarbs, kas ir pirmais vēstnesis no aprīlī gaidāmā jau piektā studijas albuma Wakin On A Pretty Daze, kura noformējuma tapšana arī redzama 10 minūšu garajā dziesmas video.

Foals - Holy Fire

Oksfordas vīru Foals trešā studijas plate Holy Fire ir īsts baudījums ausīm, kas, pat ja neizceļas ar neko oriģinālu muzikāli, klausītāju spēj "apmānīt" ar perfekto un līdz galam noslīpēto skanējumu, bet šoreiz tieši ar to tiek trāpīts desmitniekā. Kad pirms gandrīz trijiem gadiem iepazinu grupas daiļradi ar Total Life Forever, nodomāju tieši to pašu - sasodīti fantastisks skanējums, kura pamatā ir patīkami, viegli un gaisīgi ritmi. Tad nu lūk, kaut kas līdzīgs atrodams arī Holy Fire, tomēr atšķirība ir tā, ka šajā veikumā vīri klāt pielikuši vēl jaudu skanējumā, kas galu galā Holy Fire padara krietni savādāku par savu priekšgājēju. Varētu teikt, ka Foals ir paņēmuši to labāko no savas debijas plates Antidotes - enerģiskumu -, bet savā kopējā skanējumā turpinājuši vēl un vēl attīstīties, sasniedzot, manuprāt, savu optimālo skanējumu. Holy Fire dzirdamo dziesmu daudzveidībai grupai paver daudzas iespējas, tomēr tādu dziesmu kā Inhaler trūkums īsti nepaver ceļu uz pārpildītiem stadioniem un arēnām.

Izdošanas datums - 11. februāris, 2013

Izdevējs - Transgressive 

Albuma garums - 49:50

James Blake - Retrograde [VIDEO]

Ja kāds vēl uzskata, ka Džeimss Bleiks savu laimīgo lozi ir izvilcis ar svešu dziesmu, proti, Feistas Limit To Your Love, tad pēc Retrograde noklausīšanās arī šo cilvēku skepsei vajadzētu pazust pilnībā. Retrograde ir fantastisks gabals ar Bleikam tik raksturīgo bītu un patiešām masīvu dziesmas otro daļu. Vēl jo vairāk patīkams ir fakts, ka šis ir pirmais singls no aprīlī gaidāmā otrā studijas albuma Overgrown, kurā arī redzēsim, vai Bleiks noturēs ar debijas albumu tik augsti uzcelto latiņu.

My Bloody Valentine - m b v

Kad Dublinas kolektīvs My Bloody Valentine izdeva savu debijas albumu Isn't Anything 1988. gadā un turpinājumu Loveless 1991. gadā, es pat vēl nebiju dzimis, tāpēc fakts, ka grupa savu trešo studijas albumu izdod pēc 21 gada pārtraukuma, turklāt, kurš ir tikai trešais albums grupas 30 gadu pastāvēšanas vēsturē, ir visai ievērības cienīgs. Un tieši šī iemesla dēļ īpaši neurbsimies pagātnē, bet gan koncentrēsimies grupas jaunāko ierakstu.

The Strokes - One Way Trigger [AUDIO]

Jaunizceptā The Strokes dziesma One Way Trigger, kas, kā vēlāk izrādījās, ir pirmais vēstnesis no piektā studijas albuma Comedown Machine, internetā parādījās veselas divas nedēļas atpakaļ. Tomēr šī ir no tām dziesmām, kas jāsagremo lēni un pirmais priekšstats par to var būt visai maldīgs. Tagad bez sirdsapziņas pārmetumiem varu izdarīt savu konklūženu par ņujorkiešu jaunāko veikumu, kas no publikas puses saņēmis visai pretrunīgas atsauksmes - One Way Trigger nav tas izcilākais skaņdarbs, un principā nekas tajā neatgādina tos The Strokes, kas 2001. gadā izdeva leģendāro Is This It, tomēr, ja spējam no tā distancēties un pieņemt jauno skanējumu, tad kompozīcija ir visai solīda un, ko tur liegties, ārkārtīgi lipīga, kas, protams, nav nekāds kvalitātes rādītājs, tomēr arī vēl neļauj grupu pāragri norakstīt. Comedown Machine iznāks 26. martā, bet pirmo singlu All the Time būs iespējams novērtēt jau jaunnedēļ.

Janvāra albumi

Gads ir iesācies patīkami, un jau tradicionāli janvārī iznāk albumi, kas liks par sevi atcērēties arī gada noslēgumā.

Tegan and Sara - Heartthrob

Īsti neizprotu vispārēju kritiķu sajūsmu par māsu - Tīganas un Sāras Kvinnu - septīto studijas albumu Heartthrob (Metacritic pagaidām rāda, ka albums visu kritiķu vērtējumā vidēji ir saņēmis 8 no 10). Apskatnieki īpaši uzsver producenta Grega Kurstina (strādājis ar Liliju Alenu, Pink un Ke$sha) lielo ieguldījumu māsu jaunajā skanējumā, un kopumā Heartthrob tiek vērtēts kā lielisks popmūzikas albums. Protams, tā var teikt, tikai kā uz to skatās - ja vidējam mūzikas klausītājam albuma lipīgās dziesmiņas liksies šedevri, tad cilvēkiem, kas mūzikas pasaulē mēdz ielūkoties nedaudz tālāk par vietējo radiostaciju piedāvājumu, Tīganas un Sāras jaunais veikumu varētu likties ārkārtīgi garlaicīgs un paredzams. Tieši tāds tas ir manās acīs, jo salīdzinājumā ar kanādiešu iepriekšējo veikumu Sainthood, kas gan bija perfekts indie popa ieraksts, Heartthrob ir bez gala neizteiksmīgs. Visas albuma kompozīcijas ir veidotas pēc pilnīgi viena principa, kas ir pants-piedziedājums-pants-piedziedājums, un pēc albuma noklausīšanās pat liekas, ka esi klausījies vienu dziesmu ar gluži nebeidzamu eksplozīvu piedziedājumu atkārtošanos. Arī dziesmu lirika neglābjami atgādina tekstus no tīņu žurnāliem. Grūti albumā ir atrast ko pozitīvu, tomēr divas dziesmas - pirmais singls Closer un I Couldn't Be Your Friend, kas vienkārši (pat nezinu kāpēc) patīkami izceļas uz pārējo fona - atstāja labu iespaidu. Ja patika grupas iepriekšējie albumi, tad šis varētu būt pamatīga vilšanās.