Vampire Weekend - Modern Vampires of the City

Vampire Weekend savu trešo studijas plati izdod jau būdami žanra karaļu statusā, tādēļ nav nekāds brīnums, ka iekš Modern Vampires of the City dzirdamais ir trakulīgs žanru mikslis, kur katrs var atrast kaut ko sev. Kā jau tas mēdz notikt, proti, ka trešajā ierakstā saplūst abu iepriekšējo albumu iezīmes vienā veselumā, arī ņujorkieši ir devušies pa tādu ceļu, un galu galā radījuši tādas dziesmas, kas tiem cilvēkiem, kas sūkstās par to, ka pirmā albuma dziesmām pietrūkst tas, kas otrā albuma dziesmām un otrādāk, var piedāvāt perfektu apvienojumu.

Turpinot ievadā iesākto, es negrasos apgalvot, ka Modern Vampires ir grupas labākais ieraksts. Precīzāk būtu teikt, ka Vampire Weekend lieliski turpina iesākto, un izdod trešo lielisko ierakstu. Galu galā katrs vampīru albums ir ar savu skanējumu un atmosfēru, un par šo svaigāko veikumu varētu arī teikt, ka tas ie viskonceptuālākais ieraksts, jo albumu viscaur vij pilsētas (lasi: Ņujorkas) skaņa, sajūta vai vienalga, kā jūs to nosauktu. Saprotams, ka ir arī lietas, kas ir raksturīgas grupai un kuras ir dzirdamas visos ierakstos. Kaut vai tā pati ar neko nesajaucamā Ezras Kēniga balss vai klavesīns, kas mūsdienu mūzikā ir diezgan reta parādība. 

Ja runājam par albuma kopējo skanējumu, tad jāatzīst, ka Modern Vampires ir vismierīgākais un, ja tā tās maz var nosaukt, balādēm bagātākais ieraksts. Šajā gadījumā balādes nenozīme klišejiskas un garlaicīgas mīlas dziesmas, bet gan apcerīgas un nesteidzīgas kompozīcijas par dzīvi. Tieši tas ir tas, kas man jaunajā platē patīk vislabāk, jo gribētos pat teikt, ka Vampire Weekend ar dziesmām Step un Ya Hey radījuši kādu nebūt jaunu novirzienu. Tāpat arī ievadskaņdarbs Obvious Bicycle ir kaut kas neparasts priekš grupas daiļrades, tāpat arī albuma noslēgumā ir divas gana mierīgas un pārdomas raisošas melodijas - Hudson un Young Lion. Savukārt viens no pirmajiem albuma singliem Diane Young (kas ir interesanta vārdu spēle, jo izdziedot izklausās pēc dying young) ir, šķiet, grupai raksturīgākais gabals un pat nedaudz atsauc atmiņā Cousins no iepriekšējā albuma Contra. Vēl patīkami izceļas Hanna Hunt ar interesanto uzbūvi un ritma maiņām. 

Vampire Weekend

Kā jau minēju sākumā, neuzskatu, ka Modern Vampires of the City ir grupas labākais ieraksts, bet tas tikai vēlreiz pierāda, cik izcili mākslinieki viņi ir. Jaunajā albumā vairs nav tā jaunības naivuma un nesamākslotības, kas debijas platē, tomēr tas ir perfekti nostrādāts ieraksts ar pārlicinošu konceptu un, ka jo svarīgāk, ar izcilām kompozīcijām. Ir jūtams briedums gan skanējumā, gan tekstos, tādēļ, škiet, ir sasniegta daiļrades virsotne un rodas ierastais jautājums - ko tālāk. To katrā ziņā atstāsim pašu puišu ziņā, jo gan jau viņiem azotē vēl ir pa kādai izcilai idejai. Tikmēr baudīsim patiesi lielisko Modern Vampires of the City.

Izdošanas datums - 14. maijs, 2013

Izdevējs - XL

Albuma garums - 42:54