Majical Cloudz - Impersonator
Šomēnes atkal seši albumi ierasto piecu vietā mēneša albumu apskatā. Tas tikai liecina par to, cik lielisks muzikālā ziņā bijis maijs. Un tā - Monreālas duets, kurā vislielāko lomu tomēr spēlē solists Devons Velšs, pēc pagājušā gadā izdotā debijas minialbuma Turns Turns Turns šogad tautās palaida arī debijas plati Impersonator, kas no liriku viedokļa ir absolūts šedevrs. Var citēt teju jebkuru dziesmu no albuma, jo ikkatrai ir spēcīga doma, turklāt veids, kādā Velšs tās izpilda ir lielisks, gluži kā paša Velša balss. Muzikāli Impersonator ir neuzbāzīgs, bet ārkārtīgi skaists, pārsvarā ar četru nošu kompozīcijām, kas neko nesarežģī, bet rada patiesi izcilu atmosfēru.
!!! - Thr!!!er
Un te atkal diametrāli pretējs ieraksts, kurā teju viss albums sastāv no vienkārši debešķīgiem bītiem un vārdiem ir sekundāra nozīme. Nevarētu gan teikt, ka citos kaliforniešu albumos prioritātes būtu bijušas citādākas. !!! jeb Chk Chk Chk vienmēr ir klausītājiem snieguši kustīgu, bet gudru deju mūziku, tādēļ jaunais veikums nav izņēmums. Turklāt, ja vēl platē ir divi tik spēcīgi gabali, kā Slyd un One Girl/One Boy, tad albums ir vairāk kā izdevies. Ja šogad grasāties apmeklēt Positivus festivālu, tad šos vīrus nu noteikti nepalaidiet garām.
Mikal Cronin - MCII
Pēc daudziem albumiem dažādu grupu sastāvos, Mikals Kronins pirms pāris gadiem saprata, ka ir taču beidzot pašam jāķeras pie mūzikas radīšanas un jāpievēršas solokarjerai. Tā 2011. gadā iznāca paša Kronina debijas plate, kuras skanējums bija ārkārtīgi līdzīgs Kronina ļoti labam paziņam Tajam Segālam. Tas šķiet tikai loģiski, jo ar Segālu Kronins uzstājas vēl joprojām (neaizmirsīsim taču pagājušā gada Wilkinson labāko albumu ceturto numuru Slaughterhouse). Jaunajā ierakstā MCII Kronins, manuprāt, ir atradis tieši savu skanējumu, un tas katrā ziņā ir ievērojami melodiskāks un es pat teiktu - nedaudz popsīgs, tomēr nepazaudējot nedaudz netīru un pirmatnēju ģitāru skanējumu. Varētu teikt, ka Mikals Kronins ir sarakstījis roka balāžu albumu jaunā, daudz klausāmākā izpildījumā nekā to dara, piemēram, Džons Bon Džovija kungs. Visu cieņu, jo MCII ir lielisks no pirmās līdz pēdējai dziesmai.
Savages - Silence Yourself
Laikā, kad šāda tipa albumu un vispār muzikālā virziena, proti, protesta formā vairs nav modē, četras dāmas no Lielbritānijas uzskata citādāk. Silence Yourself ne vairāk ne mazāk ir protests pret mūslaiku pārāk tehnoloģizēto paaudzi, kurai Dieva vietā ir Twitter un Facebook, turklāt Savages savos koncertos pieprasa nefilmēt, un, godīgi sakot, tas tikai priecē, jo ir tik kaitinoši, ka priekšā paveras 100 mobilo tālruņu jūra un uz to, kas notiek uz skatuves, var vērties tikai caur tiem. Bez tā visa grupa savu ideju pasniedz patiesi lieliskā muzikālā iepakojumā ar harizmātisko Dženiju Betu priekšgalā. Albuma apskats.
Vampire Weekend - Modern Vampires of the City
Savā trešajā studijas platē enerģiskie Ņujorkas puikas Vampire Weekend ir sasnieguši zināmu briedumu, par ko nenoliedzami liecina jaunā albuma dziesmas, īpaši Ya Hey! un Step, kas arī ir plates augstākie punkti. Bet tas ir tikai loģisks solis, tā tam bija jābūt, jo piekritīsiet, ka sagaidīt tādas dziesmas kā A Punk, Oxford Comma vai Campus, kurās spiežas ārā jaunības naivums un enerģiskums, būtu tikai dīvaini. Manā uztverē Modern Vampires of the City ir Ņujorkas apdziedāšana, tādēļ šis ieraksts rada tik patīkamu noskaņu pārsķirstot šīs Amerikas metropoles bildes. Albuma apskats.
Daft Punk - Random Access Memories
Manuprāt, kādi jautājumi par to, kas būs šī gada labākais mūzikas albums, pazuda jau pēc pirmās Random Access Memories noklausīšanās reizes. Daft Punk ir radījuši meistardarbu, kas ir labākais, kas dzirdēts pēdējos gados, vismaz šajā īsajā periodā, kopš pastāv Wilkinson, tas viennozīmīgi ir labākais! Es, protams, neskumtu ja vēl kāds šogad radītu, ko tik izcilu, jo labas mūzikas nevar būt par daudz (to jau pierāda maijs, kurš muzikāli bijis, šķiet, augstvērtīgākais gada mēnesis), taču ko šādu nerada katru gadu, tāpēc nebaidos teikt, ka franču ceturtais studijas albums ir visas desmitgades ieraksts. Vienu šādu - leģendāru albumu - vīri jau reiz ir radījuši (Discovery) un pēc vairāk kā desmit gadiem rada vēl vienu - tas viņus pašus padara par leģendām. MĒNEŠA LABĀKAIS ALBUMS. Albuma apskats.
Noklausies arī šos:
- The National - Trouble Will Find Me
- Primal Scream - More Light
- She & Him - Volume 3
- Deerhunter - Monomania
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru