Kad Dublinas kolektīvs My Bloody Valentine izdeva savu debijas albumu Isn't Anything 1988. gadā un turpinājumu Loveless 1991. gadā, es pat vēl nebiju dzimis, tāpēc fakts, ka grupa savu trešo studijas albumu izdod pēc 21 gada pārtraukuma, turklāt, kurš ir tikai trešais albums grupas 30 gadu pastāvēšanas vēsturē, ir visai ievērības cienīgs. Un tieši šī iemesla dēļ īpaši neurbsimies pagātnē, bet gan koncentrēsimies grupas jaunāko ierakstu.
Būtībā grupas skanējums nav mainījies un tikpat labi šis ieraksts varētu būt izdots kaut deviņdesmitajos, tomēr tas tik un tā skan moderni un mūsdienīgi, gluži tikpat mūsdienīgi, cik grupas agrīnā daiļrade. Tas tikai pierāda to, ka šūgeiza žanrā tā pamatlicēji nav pārspēti vēl joprojām - My Bloody Valentine skanējums ir absolūti autentisks un oriģināls, vienalga, vai tas būtu šodien vai pirms trīsdesmit gadiem.
Šīs īru grupas radītā mūzika (kā pats shoegaze un noise rock žanrs) ne visiem ir pieņemama un saprotama. Nevērīgi iemetot ausi kādā no dziesmām, proti, paklausoties tās fragmentus, šķiet, ka tu klausies, ko plakanu, kam nav ne izteikta ritma, ne melodijas; ir tikai skaņu jūkļi un attālas, grūti saprotamas, balsis. Tomēr šī ir mūzika, kas ir jāklausās no sākuma līdz beigām, un tikai tad ir iespējams saklausīt tās trokšņaino, daudzslāņaino skaistumu. Tieši Kevins Šīlds šo skaistumu spēj radīt vislabāk. m b v ir hipnotisks ieraksts, kas ar mistiskiem daudzu skaņu un instrumentu virpuļiem (ne tikai klasiskajiem - ģitāras + bungas) spēj klausītāju paņemt savā varā. Dažos skaņdarbos pat ir saklausāmas dream-pop iezīmes, kas My Bloody Valentine izpildījumā skan vienkārši dievīgi. Runājot par atsevišķiem skaņdarbiem, būtu grūti kādu izcelt, jo m b v tomēr ir diezgan viengabalains ieraksts - no tā nekas neizlec, tomēr arī teikt, ka visas melodijas saplūstu vienā vienīgā, nevar. Divas dziesmas - Only Tomorrow un In Another Way - būtu tās, ar ko varētu sākt, lai vispār saprastu - ir shoegazing domāts man vai tomēr ne.
 |
| My Bloody Valentine |
Es nešaubos, ka kādam, m b v varētu likties nedaudz samocīts ieraksts, kā nekā daudzi jau vairs par necerēja vispār neko vairs sagaidīt no Kevina Šīldsa kolektīva, kā arī nereti valda uzskats, ka viss, kas ir nācis ar pamatīgu piespiešanos un pēc ilgas (šajā gadījumā - ļoti, ļoti ilgas) pauzes, nevar būt nekas augstvērtīgs. Manuprāt, My Bloody Valentine ir pierādījuši, ka var gan, turklāt parādot jaunajiem censoņiem, kā tās lietas ir jādara. Katrā ziņā spoža atgriešanās, kas uzsāk šī gada atgriešanās albumu lavīnu.
Izdošanas datums - 2. februāris, 2013
Izdevējs - Pickpocket (pašu izdots)
Albuma garums - 46:37
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru