Kurt Vile - Wakin On A Pretty Daze

Vienkāršība un pārliecība - vārdi, kas vislabāk raksturo Filadelfijas mūziķi Kurtu Vailu, kā arī viņa izdotos albumus, it īpaši jau viņa iepriekšējo un, manuprāt, līdz šim labāko mākslinieka veikumu Smoke Ring For My Halo. Atklāti sakot, Vaila radītā mūzika mani fascinēja jau kopš pirmās izdzirdētās dziesmas (lieliskā In My Time no iepriekšējā albuma) un arī jaunajā platē dzirdamais manu pārliecību par to, ka Vails ir izcils mūslaiku dziesminieks, nemazina.

Būtībā Wakin On A Pretty Daze ir loģisks turpinājums pēc lieliskā Smoke Ring For My Halo un, šķiet, tas arī pārņem labākā albuma stafeti arīdzan, kā to vismaz ir uzsvēris pats Vails, kā arī krietns pulks kritiķu. Man vēl grūti spriest par to, vai Wakin On A Pretty Daze ir labāks vai sliktāks par savu priekšgājēju, to parādīs laiks. Ar salīdzināšanu vispār šeit nodarboties būtu lieki, jo, kā jau minēju, jaunais albums savā ziņā ir iepriekšējās plates turpinājums, kurā Vails turpina "rakt" dziļāk, ja tā var teikt. To lieliski parāda dziesmu garumi jaunajā platē, kas bieži vien stiepjas tuvāk 10 minūšu atzīmei, par ko arī signalizēja pirmais albuma singls Wakin On A Pretty Day, kurā nemitīgi atkārtojoties vieniem un tiem pašiem akordiem, Vails nododas filozofiskās pārdomās par dzīvi. Vaila dziesmu tekstos vispār valda ļoti dziļa doma, kur patiesībā zem ārkārtīgi filozofiskām un šķietami smagām tēmām, slēpjas zināma ironija par sevi, pasauli un lietām.

Muzikāli nekas nav mainījies, un kālab gan to darīt, ja tā ir teju Vaila firmas zīme. Kādam tā var šķist pat garlaicīga un vienmuļa kopā ar Vaila zem deguna murminošo dziedāšanas manieri, tomēr tas viss kopā saiet tik perfekti, turklāt padara Vaila radīto mūziku absolūti unikālu. Ir grūti runāt par kādu atsevišķu kompozīciju izcelšanu, jo Wakin On A Pretty Daze pilnībā nostrādā tikai kā viens veselums. Protams, ir dziesmas, kas prātā paliek vairāk un tādas, kas mazāk, piemēram, Shame Chamber ir vienkārši brīnišķīga kompozīcija, kas ir viena no vislabākajām singla kandidātēm visā albumā. Bet tas arī viss, jo šajā albumā dzirdamā mūzika nav īsti piemērota radio formātam, ne tikai sava laikietilpīgā garuma dēļ, bet arī savas, teiksim tā - sagremojamības pakāpes dēļ, jo būsim atklāti - Vaila mūzika nav tā, kas pielīp pēc pirmajām klausīšanās reizēm, bet gan tāda, kuru, klausoties arvien vairāk un vairāk, tu, pats sev nemanot, sāc dungot un kuras saturiskā nozīme nodarbina (gudra) klausītāja prātu dienu pēc dienas. 

Kurts Vails

Izcils šajā albumā ir teju viss, pat pie albuma dizaina ir pamatīgi piestrādāts, radot veselu mākslas darbu, nevis paņemot kādu 10 gadus vecu foto no personiskā arhīva vai ieejot absolūtā avangardā, klausītājam īsti nesaprotot, ko ar to mūziķis ir gribējis pateikt. Ielu mākslinieku apvienības ESPO Filadelfijas industriālajā zonā radītais mākslas darbs paliks tur uz ilgu laiku, gluži tāpat kā pats albums klausītāju sirdīs, jo tas patiesi ir viens no labākajiem veikumiem, kāds dzirdēts šajā gadā.

Izdošanas datums - 9.aprīlis, 2013

Izdevējs - Matador

Albuma garums - 1:09:09