Scissor Sisters - Magic Hour

2010. gada noslēgumā, kad Wilkinson vēl nebija izgājis interneta ārēs, bet vēl tikai apkopoja muzikālos jaunumus tā klusi pie sevis, bija smaga izšķiršanās par gada albuma titulu - bija gan Arcade Fire, Beach House, Vampire Weekend, Ariel Pink un pat Kanje Vests ar savu ūberizcilo Dark Twisted Fantasy. Visā šajā itin solīdajā kompānijā neviens netika pie gada labākā albuma birkas no manis, jo, manuprāt, šis gods pienācās tieši ņujorkiešu Scissor Sisters trešajam albumam Night Work, kurā bija muzikāls kokteilis ar visām labākajām sastāvdaļām, no kura jebkura dziesma bija ar savu raksturu, bet tajā pašā brīdī perfekti sasaistītas, lai tas tomēr būtu albums nevis singlu apkopojums. Pēc tādā albuma, kāds bija Night Work, paliek gluži vai skumji ap sirdi klausoties grupas jaunāko veikumu Magic Hour.

Jaunajā albumā uz veco Scissor Sisters skanējumu norāda tikai dažas dziesmas, kas būtībā arī glābj visu padarīšanu. Par grupas jauno skanējumu lielā mērā jāpateicas plates producentam - vācu dīdžejam Aleksam Ridam jeb Boys Noize, kas albuma noskaņu padarījis tik slidenu - Magic Hour skanējums ļoti balansē starp gaumīgiem ritmiskiem risinājumiem (kā grupas iepriekšējos albumos) un neizteiksmīgiem klubu bītiem. Visspilgtākais piemērs pēdējam variantam ir plates otrais singls Only The Horses, kur par producentu pieaicināts Kelvins Hariss. Ja arī pati dziesma nav tik neglābjami slikta (kaut gan arī vārdi ir visai banāli pat priekš šķērumāsām), tad Hariss to ir nogremdējis pilnībā. Tāpat arī arī ar pirmo singlu Shady Love, kas bija un vēl joprojām ir kas stipri neizprotams. Interesanti, ka šādu dīvainību albumā nav mazums - Let's Have A Kiki un F*** Yeah arī izceļas ar visai dīvainu piegājienu. Protams, dīvainības un divdomīgi teksti vienmēr ir bijuši grupas arsenālā (piemēram, Keep Your Shoes ir tāds no jaunā albuma), bet tāda bezgaumība pat ekstravagantajam Džeikam Šīrsam nepiestāv.

Scissor Sisters

Ja nu par sliktajām lietām būtu beiguši, tad jāuzteic arī labais grupas jaunajā ripulī. Kā Pitchfork albuma apskatā minēja, ka "lai gan albumam piesaistīti elektroniskās un deju mūzikas producenti, tieši stiprākās albumā ir balādes". Nevar nepiekrist šim viedoklim, jo tā vien šķiet, ka Magic Hour klausītāju atmiņā paliks tieši ar balādēm un tas būs kas nebijis grupas vēsturē. Saprotams, arī agrāk ir bijušas balādes (Land Of A Thousand Words, Return to Oz), bet tās nekad nav izcēlušās uz pārējo dziesmu fona tik ļoti. Jāsaka gan, ka ne jau tāpēc, ka tās būtu labākas, vienkārši pārējās dziesmas ir krietni vājākas kā ierasts. Piemēram, Inevitable ir brīnišķīga, grupas garā ieturēta, dziesma, kas, būdama lēnāka un balādiskāka, nezaudē savu dejiskumu. Tāpat arī jāuzteic divas beigu gala kompozīcijas Self Control un Best In Me, kuras skanējuma ziņā atgādina kaut ko no astoņdesmito beigu un deviņdesmito sākuma puses. Viena no albuma patīkamākajām kompozīcijām ir Year Of Living Dangerously, kas balādes godam atbilst visvairāk.

Viena lieta pēc Magic Hour noklausīšanas ir skaidra - šis ieraksts ir gluži pretējs iepriekšējam grupas veikumam Night Work. Tāds singlu birums, kāds tajā bija nevarēja palikt bez sekām, un, šķiet, ka grupa vienkārši visu savu pulveri ir izšāvusi, jo izcilu singlu šajā albumā ir tieši 0. Iespējams, vajadzēja nogaidīt vēl gadu vai divus un par Scissor Sisters ceturto albumu mēs varētu runāt jau pozitīvākā noskaņā.

Izdošanas datums - 28. maijs, 2012

Izdevējs - Casablanca

Albuma garums - 43:46