trešdiena, 2012. gada 16. maijs

Beach House - Bloom



Pēc 2010. gadā izdotās Beach House trešās plates Teen Dream jau likās, ka grupa ir sasniegusi pilnīgu virsotni un ka augstāk vairs nav kur kāpt. Baltimoras duets bija apņēmīgi gājis uz Teen Dream un tieši šajā albumā sasniedza savu pilnību, tādēļ gluži vai normāli šķita tas, ka nākamais grupas albums būs piezemētāks un paliks izteiktā Teen Dream ēnā. Tomēr pēc pirmo Bloom singlu noklausīšanās uzreiz palika skaidrs - būs darīšana ar kaut ko nopietnu, jo Viktorija Legrāna un Alekss Skallijs vienkārši nespēj apstāties un arī ceturtajā studijas albumā latiņu, ja ne paceļ augstāk, tad stabili notur iepriekšējā albuma augstumā.



Es Beach House daiļradi iepazinu tieši ar viņu trešo studijas albumu, tāpēc man varbūt tik spēcīgi nav jūtams tas, kā soli pa solim grupa kļuva arvien labāka un labāka. Bet lielu zaudējumu tamdēļ vien nejūtu, ja varu ar abiem līdz šim labākajiem grupas ierakstiem iepazīties, tā teikt, pašā svaigumā. Abi albumi ir līdzīgi tādā ziņā, ka jau pirmajā klausīšanās reizē tas vienkārši tevi pārņem un dziesmas liekas jau pazīstamas, tuvas. Tieši tas ir pēdējo Beach House albumu trumpis, ka viņu dziesmas ir kā deja vu sajūta - šķiet, ka tās tu jau kaut kur esi dzirdējis - droši vien kādā lieliskā sapnī. Pirmajos divos albumos - Beach House un Devotion - šī sajūta man nepiezagās un, ja godīgi, tad līdz pat šai dienai es pirmos divus veikumus īsti labi nepārzinu, un tas katrā ziņā ir grūti izdarāms ja visu laiku galvā par sevi atgādina lieliskais Teen Dream, nu tas pats būs ar Bloom.

Beach House - Alekss Skallijs un Viktorija Legrāna
Kas tad ir tās lietas, kas Bloom padara tika īpašu? Pirmkārt, jau viss slēpjas vienkāršībā un izcilajā, tikai Beach House raksturīgajā, skanējumā, kas kopā ar Viktorijas Legrānas vokālu albuma klausīšanos padara par ko īpašu. Nav daudz tādu mākslinieku, kas spēj veidot tik perfektus albumus, un šis Baltimoras duets ir viens no tādiem - katrai dziesmai albumā ir sava vieta, katrai dziesmai ir savs vēstījums un katru no tām var piemeklēt atbilstošai dzīves situācijai, tās vienkārši ir kā dzīve. Tāpat arī jaunajā albumā spēcīgu dziesmu ir teju visa albuma garumā un nav tādu vietu, kurās uznāktu pat neliels uzmanības zudums, jo klausītājs visu laiku tiek turēts Beach House maģijas ielenkumā līdz pat albuma pēdējās dziesmas pēdējai sekundei. Par Legrānas vokālu es laikam daudz nedrīkstu izteikties, jo tad šī recenzija momentā paliks subjektīva un neērta lasītājiem, bet es domāju, ka neesmu tāds vienīgais, jo ja vēl ir iespēja to dzirdēt dzīvajā, tad mīlestība pret šo grupu paliek uz visiem laikiem.

Brīdī, kad šis apskats kļūst pārāk emocionāls, laikam būtu īstais laiks, kad to arī godam beigt. Jāsaka vien tas, ka grupa ar šo albumu noteikti ieies vēsturē, jo izcilu albumu turpināt ar izcilu turpinājumu spēj retais, un viņiem tas ir izdevies. Par albuma kompozīcijām es neņemos neko spriest un komentēt, jo tās ir jādzird pašiem un lietojot spilgtus epitetus un salīdzinājumus skaidrībā netiksiet nu nekādīgi, tamdēļ ķeries vien klāt un ļaujies Beach House valdzinājumam!

Izdošanas datums - 15. maijs, 2012
Izdevējs - Sub Pop
Albuma garums - 50:07



Nav komentāru: