Marina & The Diamonds jeb īstajā vārdā Marina Diamandis 2010. gadā izdeva vienu no labākajiem ierakstiem tajā gadā un, manuprāt, labāko kvalitatīvās popmūzikas lauciņā. Family Jewels bija pārsteidzoši inovatīvs un interesants ieraksts, kurā Diamandis demonstrēja savas lieliskās balss īpašības, kur par labu spēlēja arī viņas grieķu saknes un īpatnējais akcents, kas piedeva dziesmām vēl interesantāku noskaņu. Arī muzikālā noformējuma ziņā tika radīts interesants instrumentālais kokteilis. Divi gadi ir pagājuši un daudzi gaidīja ar nepacietību, kāds būs izdevies turpinājums, zinot nepatīkamo pieredzi ar otrajiem albumiem. Arī vairāki mūzikas apskatnieku portāli (tostarp NME un SPIN) to iekļāva pavasara gaidītāko albumu sarakstos, bet kā izrādās - nebija vērts. Electra Heart ir, iespējams, neizteiksmīgākais albums, kāds dzirdēts šogad.
Lai gan jau pirmais singls Primadonna lika nedaudz bažīties par gala iznākumu, tomēr liela panika netika celta, jo nevarētu teikt, ka singls būtu ārkārtīgi slikts, bet to, ka pārmaiņas būs, noprast varēja. Nevarēja noprast vien to, ka viss izvērtīsies tik traģiski. Electra Heart izklausās pēc īstas EHR un topu ēdienkartes, tā ap 35. vietu. Dažbrīd pat liekas, ka esi nokļuvis Eirovīzijas finālā, kurā skan pēc labākajiem konkursa standartiem veidotas dziesmas (The State Of Dreaming, Lies un Starring Role). Savukārt albums jau pats par sevi iesākas ar kaut ko pilnīgi neizprotamu - Bubblegum Bitch, kas pat Lady Gagas repertuārā liktos dīvains skaņdarbs. Protams, ir daži gabali, kas ir ciešami (par labiem tos nevarētu nosaukt, ja nu vienīgi Valley Of The Dolls, kur savukārt visu sabojā banālā lirika) - tas pats pirmais singls Primadonna, kam ir patīkams grūvs un varētu teikt, ka tā ir samērā spēcīga popdziesma, kurai tomēr ir grūti aizvilkt pat līdz Family Jewels vājākajiem skaņdarbiem, līdzīgi ir ar Homewrecker un otro plates singlu Power & Control, kuras lieliski atbilst popmūzikas formātam, bet Marinu tomēr bijām pieraduši dzirdēt citā ampluā. Nu vēl arī plates pēdējo dziesmu Fear And Loathing varētu pieskaitīt pie tīri klausāmām dziesmām, kur labi dzirdamas Marinas lieliskā vokāla īpašības, kuras gan pārējā albumā nav saklausāmas vispār. Līdz ar to arī pārējās dziesmas ir tādas, kuras vēlreiz, pēc paša gribas un pie pilnas apziņas būdams, es neklausītos.
 |
| Marina & The Diamonds jeb Marina Diamandis |
Kopumā par Electra Heart rodas iespaids, ka Marina Diamandis nav varējusi īsti izvēlēties ceļu, pa kuru doties tālāk savā muzikālajā attīstībā - vai nu palikt alternatīvas mūzikas lauciņā, vai iekarot popmūzikas topu virsotnes. No pirmā ceļa albumā nav saskatāms pilnīgi nekas un arī līdz topu virsotnēm Electra Heart īsti neaizvelk, pirmkārt, jau tas nav iespējams neapgrozoties attiecīgajā sabiedrībā un, otrkārt, ja pirmais albums ir bijis tik pop-nedraudzīgs. Tas, ka pašas dziesmas jau ir neizdevušās apliecina Electra Heart Acoustic EP, kur Marina cenšas paturēt savus iepriekšējos klausītājus, bet dziesmas akustiskā versija vien to neglābj, tieši otrādi - vēl vairāk ir saskatāmi to mīnusi. Par to, kā varētu turpināties jaunās angļu dziedātājas karjera, man nav ne jausmas, bet lielas cerības, ka viņa varētu atgriezties pie Family Jewels skanējuma, es neloloju.
Izdošanas datums - 27. aprīlis, 2012
Izdevējs - 679 / Atlantic
Albuma garums - 46:51
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru