Tā nu atkal sanācis, ka aprīlis bijis lielisku albumu bagāts, tādēļ šoreiz ierasto piecu albumu vietā aplūkosim sešus labākos aprīļa ierakstus.
Actress jaunais albums ir kā ceļojums skaņu pasaulē. Traki banāli jau skan, bet citādāk apzīmēt britu deju mūzikas producenta Darena Kaninhema jauno plati. Un tieši fakts, ka Kaninhems ir deju mūzikas producents liek acīm pārsteigumā ieplesties, jo izveidot tik nosvērtu un pārdomātu muzikālu meistardarbu, kur galvenais noteicošais lielums nav basi, bet gan plūstošas elektroniskās mūzikas skaņas, ir jāmāk.
Chromatics - Kill For Love
Ar Portlendas ansambli Chromatics nebiju pazīstams līdz šim brīdim, un kā nu ne ja iepriekšējais albums Night Drive iznāca pirms pieciem gadiem. Šis laika sprīdis ir bijis pietiekošs, lai radītu burvīgu dubultalbumu. Pat neticas, ka mazā laika nogrieznī izdoti divi izcili dubultalbumi (atceramies pagājušā gada nogalē M83 izdoto Hurry Up, We're Dreaming), kas tomēr ir samēra riskanta padarīšana. Dziesmu palete, līdzīgi kā M83 pēdējā veikuma gadījumā, plešas no ritmiskām popdziesmām (Kill For Love, Back From The Grave) līdz mierīgām un lēnām melodijām (Into The Black, No Escape). Šāda dubultalbuma forma viennozīmīgi strādā!
Weird Dreams - Choreography
Weird Dreams spēlē tik patīkami vienkāršu indī roku, kas arī ir viņu galvenā panākumu atslēga vismaz manās acīs. Choreography ir izcils indie albums, kādus pēdējā laikā nākas meklēt ar uguni un tieši šī iemesla dēļ Weird Dreams man tā piesaistīja uzmanību, jo nu ir ļoti grūti izveidot ko tādu, kas jau neizklausītos pēc kaut kā dzirdēta. Grupa savām dziesmām spēj pielikt kripatu kaut kā tāda, kas tās padara atšķirīgas pelēkajā pūlī, tas arī padara Choreography par vienu no žanra labākajiem albumiem pēdējā laikā.
Mac DeMarco - Rock And Roll Night Club EP
Minialbums, kas nemaz nav minialbums. Nu nemaz man negribas Monreālas jaunā censoņa debijas veikumu ieskaitīt minialbumu kategorijā, jo pusstundu garš ieraksts (ja vien tu neesi Sufjans Stīvenss) jau ir ņemams nopietnāk. Un kā nu neņemsi nopietni šo plati (pat neskatoties uz tās noformējumu un Maku Demarko pašu par sevi, nemaz nerunājot par Only You videoklipu), ja tā ir apbrīnojami lieliska. Tā nav tikai muļķīgu dziesmu savirpinājums, bet gan ievērības cienīgu skaņdarbu kopums, kas pierāda šī puiša talantu un potenciālu. Albuma apskats.
Lotus Plaza - Spooky Action at a Distance
Deerhunter dalībnieki jau laikam ir sadalījuši gadus, lai neviens neizpaliktu bez kāda no viņu labumiem. Nu, piemēram, 2010. gadā Deerhunter pilnā sastāvā izdeva nepārprotami lielisko Halcyon Digest, pērn grupas solists Bredfords Kokss izdeva sava solo projekta Atlas Sound trešo studijas ierakstu Parallax, kas starp citu ierūmējās arī Wilkinson Gada kopsavilkuma labāko albumu piecdesmitniekā. Šogad kārta grupas ģitāristam Loketam Pandam, kas ar brīnišķīgu ģitārmūzikas ierakstu Spooky Action at a Distance iepriecināja visus, kam tuva ģitāras skaņa. Viņa izpildījumā gan Deerhunter sastāvā, gan pašam par sevi ģitāra skan izcili, ko Pands arī lieliski nodemonstrē jaunajā veikumā.
Jack White - Blunderbuss
Es domāju, ka par šī mēneša labāko albumu man jums nekas daudz nav jāstāsta, jo Džeka Vaita pirmais solo meistardarbs runā pats par sevi! Tiem, kas vēl nav dzirdējuši Vaita jauno plati, jāsaka tā, ka savu ģenialitāti Džeks nav zaudējis arī pēc White Stripes izjukšanas - viņš paliek uzticīgs savai ģitārspēles un dziedāšanas manierei un pat palicis par kripatu melodiskāks, kas atklāj viņu vēl no jauniem rakursiem. Šā vai tā, nekādus eksperimentus un novitātes iekš Blunderbuss jūs neatradīsiet, tikai 13 perfektas blūzroka kompozīcijas no pārbaudīto vērtību plaukta, tieši no tā paša, no kura arī pats Vaits. MĒNEŠA LABĀKAIS ALBUMS. Albuma apskats.
Noklausies arī šos:
- Orbital - Wonky
- AU - Both Lights
- The Mars Volta - Noctourniquet
- Brendan Benson - What Kind Of World
- Spiritualized - Sweet Heart Sweet Light
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru