WILKINSON GADA SINGLI 2014

Pavadīts kārtējais muzikāliem notikumiem bagātais gads un ir laiks atskatīties uz to, kas no visa šī gada muzikālā piedāvājuma ir bijis labākais. Kā ierasts, sākam ar gada labākajām dziesmām.

Jūlija albumi

Tuvojoties gada noslēgumam (un līdz ar to arī gada kopsavilkumam ar šogad izdotajiem ierakstiem), laiks savilkt galus ar pēdējo mēnešu albumiem. Esam iepalikuši līdz pat jūlija albumiem, tad nu arī sāksim ar tiem.

Shamir - On The Regular [VIDEO]

Ir jāpārtrauc krietni ieilgušais klusums šī bloga rindās, lai pievērstu uzmanību vienam no pagaidām interesantākajiem un perspektīvākajiem mūziķiem jauno mūziķu aprindās. Šamirs Beilijs ir 19 gadus vecs jaunietis no Lasvegasas, kas šogad jau paspēja izdot pirmo minialbumu Northtown, kas, starp citu, būs atrodama arī Wilkinson jūlija albumu topā, kad tas beidzot tiks publicēts. Albumā atrodamas četras house/disco stilā ieturētas dziesmas plus viena ar akustisko ģitāru izpildīta dziesma. Un tieši šī - Lived And Died Alone - vēl vairāk nostiprina pārliecību par Šamira talantu, ja tas jau tāpat nebija skaidrs pēc pirmajām četrām. Pēc miniplates izdošanas, šamira karjera virzās pārliecinoši augšup - nule kā parakstījis līgumu ar XL Records un tautās palaidis jaunu dziesmu On The Regular, kas uz jaunā mūziķa turpmāko karjeru liks raudzīties ar vēl lielāku interesi. On The Regular paņem ar lielisku bītu un hipnotisku sintezatora pavadījumu. Ar nepacietību gaidīsim, kas sekos tālāk.

Kindness - World Restart (Ft. Kelela and Ade) [AUDIO]

Pēc divu gadu pārtraukuma ar jaunu albumu atgriežas britu mūziķis Ādams Beinbridžs (plašāk zināms kā Kindness). Ja vēl atceramies, tad 2012. gadā viņš spīdoši debitēja ar lieliskā lo-fi stilā ieturētu disko plati World, You Need a Change of Mind, kura gan, man pašam nezināmu iemeslu dēļ, neierindojās Wilkinson gada 50 labāko albumu kopsavilkumā. Atskatoties uz to no šodienas skatupunkta, viennozīmīgi var teikt, ka Beinbridžam bija padevies viens no tā gada labākajiem ierakstiem. Pirmais singls no gaidāmās otrās plates Otherness, kura iznāks 13. oktobrī un kurā dalību ņēmuši tādi pazīstami mūziķi kā Robina, Blood Orange un citi, saucas World Restart. Šajā dziesmā Beinbridžs piecainājis dziedātājus Kelelu un Adē. Būtībā dziesmas noskaņā ir sajūtama pagājušā gadsimta septiņdesmitie gadi ar bagātīgu instrumentālo pavadījumu un lielisku sasksafona partiju.

Foxygen - How Can You Really [VIDEO]

Noskatoties Foxygen jaunākās dziesmas video, nepamet dīvaina sajūta, ka pie dziesmas izpildītāja patiesībā būtu jābūt rakstītam Girls. Muzikāli Kalifornijas apvienība ir pamatīgi izmainījusies, turklāt Sems Frānss šajā video ir nepieklājīgi līdzīgs pašam Kristoferam Ouvensam. Lai vai kā, How Can You Really ir visai savdabējs gabals. Foxygen ir daudz vairāk pietuvojušies sešdesmito gadu skanējumam, ar lieliskām ritma maiņām, kas dziesmai piedot papildus dzīvīgumu. Šis ir pirmais singls no oktobrī gaidāmā trešā studijas albuma ...And Star Power, kuru pati grupa raksturo tā - "svelte 82-minute run time of psych-ward folk, cartoon fantasia, soft-rock indulgences, D&D doomrock and paranoid bathroom stompers" un "a cinematic auditory adventure for speedy freaks, skull krunchers, abductees and misfits" (es pat netaisos to tulkot). Pirmais iespaids ir daudzsološs, gaidām tikpat labu turpinājumu.

Jūnija albumi

La Roux - Trouble in Paradise

Pirms pieciem gadiem La Roux (kas gan nav, kā daudziem labpatīkas domāt, Ellijas Džeksones solo projekts, bet gan duets kopā ar Benu Lenmeidu) izdeva spožu debijas plati, kuras lielākie hiti - Quicksand, Bulletproof un In For The Kill - radiostaciju rotācijā vēl pat šobaltdien atskan itin bieži. Bet nu La Roux patiešām ir solo projekts, jo albuma tapšanas gaitā, grupu pameta Lenmeids, un laiks noskaidrot, vai Džeksonei, pirmkārt, izdevies aprast ar domu, ka nu viņa darbojas viena un, otrkārt, tikt galā ar otrā albuma sindromu, kas parasti pēc šādām ilgām pauzēm reti kad izdodas.

Maija albumi

Kamēr vasara jau rit pilnā sparā, atskatīsimies, ko tad klausījāmies maijā.

Aprīļa albumi

Rīgas Modes - Rīgas Modes EP

Sākšu uzreiz ar pašu galveno - neviena latviešu grupa kā Rīgas Modes mani tā nav uzrunājusi ļoti sen, es teiktu kopš Mofo spēka gadiem. Tāds singlu birums, kāds atrodams šīs Ogres grupas debijas minialbumā (nosaukts pašas grupas vārdā) šķiet pēdējo reizi redzēts tieši jau iepriekš pieminēto Mofo debijas platē. Bet pirms paša albuma aplūkošanas, nedaudz par pašu grupu. Ja, iespējams, brīnāties, no kurienes pēkšņi šāda grupa ir radusies, tad nemaz tik pēkšņi tas nav noticis - grupa gluži vienkārši agrāk sevi dēvēja par Komjaunatni un zem šī nosaukuma ieguva daudzu klausītāju simpātijas, spēlējot vairākos koncertos un iesildot arī amerikāņus DIIV (dzirdēts, ka latviešu uzstāšanās pat izgrieza pogas pašiem vakara galvenajiem vaininiekiem).

Rīgas Modes

Rīgas Modes diezgan droši varam uztvert kā konceptalbumu, jo, kā pati grupa atzīmē izplatītajā preses relīzē, minialbumā ir apkopotas piecas naksnīgas noskaņas dziesmas, kas raksturo vētrainu viena vakara pieredzi kāda priekšpilsētas (visticamāk jau, ka Ogres) iedzīvotāja dzīvē. Būtībā albuma dziesmas un secība arī attēlo visu no vakara sākuma, iegriešanos klubos un bāros, iepazīšanos un likumsakarīgu vakara noslēgumu... No muzikālās puses albums ir nostrādāts ārkārtīgi kvalitatīvi, par to jāpateicas Ģirtam Laumanim, kurš albumu miksējis savā Hodila studijā Valmierā, turklāt māsterēts tas ticis Sietlas RFI Mastering studijā. Un galu galā arī, atvainojos, sūdīga pēcapstrāde šī albuma saturu nesabojātu. Rīgas Modes savā skanējumā pieturas pie brit-pop vadlīnijām, tomēr nebaidās aizņemties šo un to arī no citiem žanriem un laika periodiem. Pēc albuma noklausīšanās rodas pamatīga pēcgarša, jo piecas albumā iekļautās dziesmas paskrien nemanot, bet varbūt arī labi, ka tā, jo, iespējams, pilnmetrāžas albumam grupa vēl nav gatava. Lai vai kā, albums viennozīmīgi ir viens no spilgtākajiem notikumiem šī gada Latvijas alternatīvās (iespējams, arī popmūzikas) dzīvē!

Izdošanas datums - 18. maijs, 2014

Izdevējs - [pašu izdots] 

Albuma garums - 20:47

La Roux - Let Me Down Gently [AUDIO]

La Roux vokāliste Ellija Džeksone savulaik kādā intervijā atzīmēja, ka debijas albuma tapšana viņai prasījusi piecus gadus. Padaudz, taču arī rezultāts bija visai solīds - grupas vārdā nosauktais albums bija viens no 2009. gada patīkamākajiem popmūzikas ierakstiem ar apbrīnojamu singlu birumu. Domāju lielai daļai vēl ir prātā Bulletproof, Quicksand un, protams, In For The Kill meldiņi. Taču, pievēršoties atpakaļ tēmai par albuma tapšanas laiku, visticamāk reti kurš varēja iedomāties, ka arī otrā albuma tapšana aizņems akurāt tikpat laika. Būtībā La Roux ir zaudējuši visu savu aktualitāti un ikdienas populārās mūzikas radio klausītājs tādu vārdu jau ir sen aizmirsis. Izdodot albumu nule pēc debijas albuma, La Roux būtu iespēja gozēties līdzās pašreizējām popmūzikas smagsvarēm (Keitijai Perijai, Ellijai Goldingai, Rianai u.t.t.), taču Ellija Džeksone izlēma citādāk. Pirmais singls no jūlijā gaidāmā Trouble in Paradise spilgti iezīmē raksturīgākās izmaiņas grupas skanējumā. Pirmkārt, jau Džeksones tik ļoti spiedzošais vokāls (kas mazās devās nebūt nebija tik slikts) ir krietni zemāks, kas personīgi manai ausij ir pieņemamāks. Otrkārt, skanējums ir pilnīgāks, ne tik ļoti datorspēļu mūziku atgādinošs, atgādinot labākos astoņdesmito gadu veikumus. Un ir divas īpašas vietas, kuras gribētos izcelt. Pirmā - fantastiskā pauze dziesmas trešajā minūtē, kas pēc mierīga dziesmas ievada (tā ir tik izturēta, ka pirmajā klausīšanās reizē var šķist, ka dziesma jau ir galā) to pārvērš jau citā tempā un skanējumā. Un, protams, neiztrūkstoša lieta pēdējos gados popmūzikā, ko ieviesa M83 ar Midnight City - saksafona solo. Šajā dziesmā tas piešķir tādu kā kulminācijas sajūtu. Katrā ziņā, Let Me Down Gently pilnīgi noteikt māc visas bažas par to, ka La Roux otrais albums varētu būt par daudz ilgi meistarots. Džeksone pilnīgi noteikti ir devusies pareizajā virzienā un es ticu, ka otrā albuma lāsts viņai nedraud.

Avey Tare's Slasher Flicks - Enter the Slasher Flicks

Avey Tare's Slasher Flicks nav gluži tas pats, kas Avey Tare solo izpildījumā. Šajā projektā Animal Collective dalībniekam Devidam Portneram pievienojušies arī Endžela Deradūriana (agrākā Dirty Projectors dalībniece) un bijušais Ponytail bundzinieks Džeremijs Haimans. Šādas grupas, kurās apvienojušies vairāki dalībnieki no dažādām grupām, mēdz dēvēt par supergrupām, bet, tā kā man šis jēdzien vienmēr ir licies neizprotams, tad sauksim šo par apvienību. Šajā ierakstā Portners ar domubiedriem dara to, ko vienmēr ir darījis savā pamatgrupā - spēlējas ar skaņām visdažādākajos veidos, un neliekuļojot uzreiz jāatzīst, ka Enter the Slasher Flicks ir ļoti tuvu pašiem labākajiem Animal Collective veikumiem. Albums ir pilns ar psihadēliskiām ritmu struktūrām un dažbrīd pat histērisku Portnera dziedājumu, līdzīgi kā tas bija Animal Collective iepriekšējā platē Centipede Hz. Enter the Slasher Flicks ir kā turpinājums tai, ejot vēl tālāk psihadēliskās mūzikas dziļumos. Tomēr, neskatoties uz psihadēlismu, plate ir ārkārtīgi melodiska, kur lieliskākais piemērs ir dziesma Little Fang - viena no brīnišķīgākajām melodijām, kas šogad dzirdēta. Tikmēr citai dziesmai - Strange Colores - ir ar vienkārši fantastisku bītu. Katrā ziņā, Enter the Slasher Flicks ir plate, kuras skanējumu grūti aprakstīt, taču tajā katrs atradīs kaut ko sev, jo dažām dziesmām ir pilnīgi hipnotisks efekts. Bez jokiem.

Izdošanas datums - 7. aprīlis, 2014
Izdevējs - Domino
Albuma garums - 49:39

The Black Keys - Fever [VIDEO]

Jau doma vien, ka The Black Keys varētu sākt atgādināt deju mūzikas grupu, liek sarauties un kā īstam hipsteram klaigāt, ka šo grupu es zināju vēl pirms jūs vispār bijāt dzimuši. Humors, protams, taču izdzirdot Ohaio dueta pirmo vēstnesi no gaidāmā albuma Turn Blue, radās bažas, ka grupa varētu būt aizgājusi patālu no rokmūzikas žanra. Tomēr uzmetot ausi dziesmai vēl dažas reizes, jāsecina, ka Fever ir viens ellīgi skanīgs gabals, kas tā vien prasa, lai pie tā uzdejotu. Turklāt, video kārtējo reizi ir sanācis izcils!

Röyksopp & Robyn - Do It Again [AUDIO]

Norvēģu Röyksopp un zviedrietes Robinas sadarbība jau agrāk ir pierādījusi sevi no labākās puses, kad mākslinieki viens otram piepalīdzēja ierakstos. Kopš viņu pēdējās sadarbības kāds laiciņš ir pagājis, tāpēc ir patīkami uzzināt, ka Röyksopp un Robina atkal ierakstījuši kopīgu dziesmu. Do It Again kārtējo reizi pierāda, ka Robinai jau sen vajag pievienoties norvēģu kolēģiem, jo kārtējo reizi šajā sadarbībā ir sanācis ārkārtīgi lielisks gabals! Paredzu, ka šovasar tas skanēs visur, turklāt 26. maijā Röyksopp izdos minialbumu ar identisku nosaukumu, piemetinot, ka tas ir tikai sākums kādām lielākām lietām, es pieņemu - jaunam albumam.

Coldplay - Midnight | Magic | A Sky Full Of Stars [VIDEO/AUDIO]

Nav īsti saprotams, ko savā sestajā studijas albumā Ghost Stories klausītājiem gatavojas piedāvāt, šķiet, pašlaik slavenākais britu ansamblis Coldplay. Ja pirmais vēstnesis Midnight bija savā ziņā patīkams pārsteigums - lēns, elektronisks a la Bon Iver stilā ieturēts (pat Kriss Mārtins šajā dziesmā ļoti atgādina Džastinu Vernonu) skaņdarbs, tad tas, ko grupa mums piedāvā tālāk, liek šaubīties par gaidāmās plates muzikālo kvalitāti. Pirmais oficiālais singls Magic nav tāds, lai pie pirmo akordu dzirdēšanas acumirklī rautos pārslēgt radiostaciju, tomēr tas atmiņā nepaliek pilnīgi ne ar ko. Vēl jo vairāk - skatoties Jonasa Ekerlunda režisēto video šai dziesmai, kas patiešām ir izdevies, rodas iespaids, ka Magic darbojas tikai kā fons pašam video, kas ir diezgan absurdi. Savukārt pats svaigākais singls A Sky Full Of Stars ir kas tāds, ko es līdz galam pat nespēju noklausīties. Fakts, ka tā tapšanā piedalījies arī zviedru dīdžejs Avicii, pats par sevi jau biedēja. Klausoties dziesmu rodas iespaids, ka tā ir Avicii dziesma, kurā piedalās Kriss Mārtins, tai ir tik neizteiksmīgs un plakans muzikālais pavadījums, turklāt liekas dzirdēts jau simtiem reižu (salīdziniet kaut vai ar Rianas We Found Love). Kopumā, atskatoties uz pirmajiem singliem no gaidāmā albuma, jāsecina, ka skats ir diezgan bēdīgs. Nešaubos, ka Ghost Stories būs milzīga popularitāte un pirmās vietas visos iespējamajos topos, taču, skatoties no kvalitātes viedokļa, stipri šaubos, vai tas atšķirsies no pārējā popmūzikas piedāvājuma.

Marta albumi

Mac DeMarco - Salad Days

Maks Demarko pilnīgi noteikti nekad nespēlēs stadionos, lielās arēnās vai uz festivālu lielākajām skatuvēm, bet tas nebūt nav nepieciešams, jo tieši mazā, intīmākā gaisotnē Maka Demarko mūzika strādā vislabāk. Turklāt ar otro studijas plati Salad Days kanādiešu mūziķis savu vārdu pamatīgi nostiprina indie mūzikas lauciņā, turklāt liek par sevi runāt arvien vairāk un vairāk.

Jack White - High Ball Stepper [AUDIO]

Ir pagājuši apaļi divi gadi, kopš Džeks Vaits izdeva savu pirmo solo plati un nu Vaits ir gatavs mūs iepriecināt ar jaunu veikumu - Lazaretto, kurš iznāks jau pavisam drīz - 9. jūnijā. Pirmajam ieskatam ir izlaists pirmais vēstnesis no gaidāmās plates High Ball Stepper. Šis instrumentālais gabals sevī ietver teju visu no Vaita līdzšinējās karjeras - raupjas ģitāras skaņas no The White Stripes, starpspēles no The Raconteurs un eksplozivitāte no The Dead Weather, to visu caurvijot ar neko nesajaucamajiem Vaita ģitāras rifiem. Pirmais priekšstats nav slikts, kaut tā pa īstam Vaita jauno virzienu varēsim novērtēt aprīļa beigās, kad iznāks pirmais oficiālais singls - tituldziesma no jaunā albuma.

Februāra albumi

Janvāra albumi

Janvāra albumi nāk ar nelielu - gandrīz divu menēšu ilgu - nokavēšanos, taču, kā jau mēs visi zinām, labāk vēlu nekā nekad. Kā ierasts janvāra labāko albumu apskatā vēl pāris albumu no iepriekšējā gada beigām mijas ar jau šī gada sākumā izdotajiem ierakstiem.

The War on Drugs - Lost In The Dream

Kurts Vails kopā Ādamu Grandušīlu ir Filadelfijas indī roka scēnas lielākie smagasvari. Līdz šim abi viens otram piepalīdzējuši savos muzikālajos projektos, proti, Vails bija Grandušīla grupas The War on Drugs ģitārists līdz pat grupas iepriekšējam albumam Slave Ambient, savukārt Grandušīls spēlēja Vaila pavadošās grupas The Violators sastāvā līdz Vaila iepriekšējam veikumam Wakin on a Pretty Daze. Tomēr, tieši muzicējot atsevišķi, Vails pērn ierakstīja savu labāko plati (kas pelnīti ierindojās arī Wilkinson gada labāko albumu sarakstā). The War on Drugs jaunais albums Lost in the Dream arī tapis bez Vaila palīdzības, tomēr saikne starp šiem albumiem ir jūtama ik dziesmā, un, šķiet, arī Grandušīls ar šo plati ir sasniedzis savu augstāko muzikālo punktu.

Mac DeMarco - Passing Out The Pieces [AUDIO]

Maku Demarko ir grūti uztvert nopietni, tomēr viņa radītā mūzika, lai arī cik dīvaina dažbrīd šķistu, ir vienkārši ģeniāla. Gan viņa pirmais mini albums Rock and Roll Night Club, gan debijas albums 2 ir muzikāli izcili veikumi. Tādas dziesmas kā I'm Man, Baby's Wearing Blue Jeans, Cooking Up Something Good, My Kind of Woman un, protams, protams, Ode To Viceroy ir pierādījumi tam, ka Demarko talants ir milzīgs. Tomēr, šķiet, ka tā pa īstam nopietni viņu daudzi vēl joprojām nav uztvēruši. Varbūt tas mainīsies, khem, 1. aprīlī, kad Maks ar grupu izdos otro studijas albumu, khem, Salad Days. 1. aprīlis? Salātu dienas?? Izklausās visnotaļ dīvaini, tomēr pirmais singls Passing Out The Pieces, ka šī kanādieša ģeniālā dziesminieka un perfektu melodiju radītāja talants nebūt nav izsmelts, un es ticu, ka aprīlī varam gaidīt ko ļoti īpašu.

Wild Beasts - Wanderlust [VIDEO]

Ja ne gluži līdz nepazīšanai, tad diezgan pamatīgi Wild Beasts ir mainījuši savu skanējumu, strādājot pie sava cetrutā studijas albuma Present Tense, kurš iznāks februāra beigās. Teju vienīgais, kas pirmajā singlā Wanderlust atgādina vecos Wild Beasts, ir solista Haidena Torpa nemainīgi lieliskais falsets. Muzikāli grupa sevi virza pilnīgi citā virzienā kā līdz šim - dziesmu caurvij monotons, minorīgs bungu pavadījums, kas skanējumu padara padrūmu, savukārt lirikas nobeidz pēdējās pozitīvisma notis. Dziesma tiek noslēgta vairākas reizes atkārtojot prātā ļoti paliekošu frāzi "Don't confuse me with someone who gives a fuck"... Pat pēc piecām noklausīšanās reizēm es vēl joprojām nevaru īsti pateikt, vai man šī dziesma iet pie sirds vai tomēr nē. Varbūt to varēs pateikt visa albuma kontekstā, bet katrā ziņā būs interesanti pavērot, ko Kendelas vīri būs sagatavojuši savā ceturtajā studijas veikumā.