Janvāra albumi

Janvāra albumi nāk ar nelielu - gandrīz divu menēšu ilgu - nokavēšanos, taču, kā jau mēs visi zinām, labāk vēlu nekā nekad. Kā ierasts janvāra labāko albumu apskatā vēl pāris albumu no iepriekšējā gada beigām mijas ar jau šī gada sākumā izdotajiem ierakstiem.

Dum Dum Girls - Too True

Losandželosas meiteņu indī roka apvienības Dum Dum Girls ne tik ļoti ilgajā karjerā Too True ir jau trešais studijas ieraksts. Vēl jo ievērojamāks šis fakts kļūst, ja paskatāmies arī uz to, ka šo piecu gadu laikā izdoti arī četri minialbumi. Tomēr ir viena nianse, kuru gribētos pieminēt - Dum Dum Girls vienmēr ir izdevušas ļoti spēcīgas miniplates, it īpaši pēdējās divas He Gets Me High un End of Daze, kas, manuprāt, vispār ir meiteņu labākais ieraksts ar izcilo Lord Knows priekšgalā. Diemžēl par šo tendenci jārunā arī jaunā albuma sakarā, kurš, lai gan ir meiteņu labākais pilnmetrāžas albums, tomēr neaizsniedzas līdz End of Daze augstumiem. Lai vai kā, Too True ir sastopamas daudzas ļoti labas kompozīcijas un viss albuma koptēls nepavisam nav slikts, kas liecina par to, ka meitenes dodas pareizajā virzienā.

7 Days of Funk - 7 Days of Funk
Lai gan 7 Days of Funk ir jauns vārds mūzikas pasaulē, cilvēki, kas stāv aiz šī nosaukuma nepavisam nav jauniņie savā žanrā. Pirmkārt, jau Snoop Dogg aka Snoop Lion un šī albuma kontekstā arī Snoopzilla, kurš pats par sevi komentārus neprasa, savukārt otra muzikālās apvienības puse ir modernā fanka pārstāvis Dâm-Funk, kurš pērn vēl paspējis sadarboties ar citu amerikāņu fankmūziķi Stīvu Aringtonu (kurš, starp citu, dzirdams arī šajā platē) un vēl pirms gada arī ar Arielu Pinku. Piekritīsiet, ka šāds sastāvs jau runā pats par sevi, līdz ar to arī ieraksts nepavisam neliek vilties. Tas ir ļoti patīkams fankmūzikas kokteilis, pie kura vienkārši ir jāizbauda mirklis.

Mogwai - Rave Tapes
Glāzgovas rokeri Mogwai muzicē jau teju 20 gadus, kuru laikā izdevuši astoņus studijas albumus, un Rave Tapes ir svaigākais no tiem. Ir vairākas grupas, kuru kontekstā varam minēt veco, bet visiem zināmo patiesību - kāpēc labot to, kas nav salūzis. Līdzīgi ir ar Mogwai, kuri vēl joprojām piedāvā fantastiski atmosfērisku post roku, kurš, dārdot tādā skaļumā, kas kaimiņiem varētu nepatikt, vēl joprojām klausītāju pārņem savā varā no pašiem pirmajiem akordiem. Ne ko pielikt, ne atņemt!

Warpaint - Warpaint
2014. gadu mūzikā ar jaunu albumu atklāj vēl kāda dāmu apvienība, kas atšķirībā no jau iepriekš pieminētajām Dum Dum Girls albumus izdod retāk, tādēļ kopš iepriekšējā albuma The Fool (kurš arī grupas debijas ieraksts) līdz jaunajam veikumam bija jāgaida veseli 4 gadi. Taču grupas vārdā nosauktais otrais ieraksts gaidīšanu pilnībā attaisno. Grupas skanējums šo gadu laikā ir nedaudz attālinājies gan no ļoti minorīgajām notīm, gan tīras rokmūzikas, talkā ņemot dažādus elektroniskos instrumentus, lai pilnveidotu un attīstītu savu skanējumu. Ar šādām pārmaiņām Warpaint mūziku jau varam pieskaitīt pie dream-pop žanra, kas šajā gadījumā izpaužas kā gaisīga rokmūzika dāmu izpildījumā. Lieliska kombinācija, kas šo albumu tieši padara tik īpašu.

Nils Frahm - Spaces
Jāteic, ka Spaces bija pirmā satikšanās ar Berlīnē dzīvojošo vācu komponistu Nilu Frāmu, par kuru līdz šim nezināju neko. Laikam jau tikai loģiski, jo vairākumam kritiķu šis vārds bija paslīdējis garām, tomēr tas, ko Frāms ir radījis savā, nu jau pēc kārtas sestajā, ierakstā nedrīkst palaist garām. Spaces ir ārkārtīgi minimāls ieraksts, kura centrā ir klavieres un sintezatori. Ar šķietami elementārām skaņām un melodijām, taču lielisku un niansētām skaļuma un rakstura maiņām, Frāms izveido teju hipnotisku mūziku. Ļoti spilgts piemērs visas plates skanējumam ir ievadošais astoņu minūšu garais skaņdarbs Says, kurš no burtiski nedzirdamas klavieru skaņas pārvēršas plašā elektronisko skaņu jūklī. Spaces būtībā ir dzīvais ieraksts, kas tā atmosfēru padara vēl maģiskāku. Viennozīmīgi viens no maniem pērnā gada patīkamākajiem muzikālajiem atklājumiem! MĒNEŠA LABĀKAIS ALBUMS.