Neesmu ne šī žanra cienītājs, ne, vēl jo vairāk, eksperts, bet Frenka Oušena debijas veikums nevar palikt nepamanīts no manas puses. Un galu galā Odd Future dalībnieks jau nu galīgi nav tas, kas būtu piesaistīts tikai vienam mūzikas stilam, kas arī viņu padara interesantāku starp R'n'B mūziķiem (līdzīgi kā Weeknd, How To Dress Well). channel ORANGE ir pārliecinoša debija, kas uzreiz Oušenu iesviež garndrīz vai klasiķa kārtā.
To, ka Oušens negrasās pieslieties vienam stilam, varēja skaidri pamanīt jau pagājušā gada miksteipā Nostalgia, Ultra., kurā bija absolūta stilu dažādība - gan oriģināldziesmās, gan kaverversijās. Starp citu šis pagājušā gada veikums Wilkinson Gada kopsavilkuma albumu topā arī ieņēma savu vietu. Jāsaka, ka Frenku Oušenu jau no paša sākuma esmu uztvēris savādāk, nekā viņa komandas biedrus no Odd Future, un ne velti Oušens bieži tiek dēvēts par Losandželosas skeiteru/reperu grupējuma romantiskāko dalībnieku. Lai gan šogad izdotajā The OF Tape, Vol. 2 ir atrodamas arī brīnišķīgas dziesmas ar Oušena piedalīšanos (Snow White un Analog 2), kurās jūtama laba sadarbība ar Tyler The Creator un Hodgy Beats. Iekš channel ORANGE atrodama arī White - instrumentālā versija sadarbojoties ar Džonu Maieru un krietni vien īsākā izpildījumā nekā Odd Future platē atrodamā identiska nosaukuma kompozīcija.
Albumā bieži saklausāmas vijoļu partijas, kas kombinācijā ar gaumīgiem bītiem padara ierakstu tik oriģinālu un žanram netipisku. Oušens vispār savā debijā daudz eksperimentē - gan ar instrumentu pielietojumu un skanējumu, kā arī ar balsi, kas bieži izklausās netipiski viņam (varbūt izklausīsies pārāk skaļi, bet dažubrīd tā pat atgādina Maikla Džeksona unikālo dziedāšanas manieri). Eksperimentēt debijas veikumā ir drosmīgs solis, ar kuru Oušens pilnīgi noteikti ir trāpījis desmitniekā. Nedaudz paturpinot par albuma instrumentālo noformējumu, jāsaka, ka dažas no dziesmām varētu būt arī The Roots kompozīcijas, tieši pateicoties dzīvīgajam un instrumentālajam skanējumam, piemēram, dziesmās Monks un Forrest Gump. Runājot par albuma spēcīgākajiem skaņdarbiem, jāizceļ Bad Religion un Pyramids, kas, nenoniecinot pārējos skaņdarbus, ir albuma virsotnes. Bad Religion vispār ir dziesma, kas, par spīti savai absolūtajai vienkāršībai, ir viena no gada spēcīgākajām dziesmām pagaidām. Tā ir perfekti uzbūvēta ar pakāpeniski augošu līkni dziesmas beigās sasniedzot savu kulmināciju, turklāt ar izcilu liriku. Turpretim Pyramids, par spīti savam garumam (tā ilgst teju 10 minūtes), ir izcils meistardarbs, kurā iezīmējas divas daļas - katra atšķirīga, bet vienai bez otras neiztikt.
Tas, ka channel ORANGE ir pagaidām spēcīgākais, kas sastrādāts šajā žanrā, ir vairāk kā droši. Ar šo albumu Oušens arī papildina gada albuma nominantu pulciņu, kas katru mēnesi kļūst arvien kuplāks un, neskatoties uz atzīmi (tai ir tikai otršķirīga nozīme), Frenks Oušens ar savu debijas veikumu ir ar lielu potenciālu uz šo statusu manās acīs. Kā jau minēju sākumā, albums ir sanācis tik spēcīgs un pārliecinošs, ka Oušens savos 24 gados jau kļūst par klasiķi.
Albumā bieži saklausāmas vijoļu partijas, kas kombinācijā ar gaumīgiem bītiem padara ierakstu tik oriģinālu un žanram netipisku. Oušens vispār savā debijā daudz eksperimentē - gan ar instrumentu pielietojumu un skanējumu, kā arī ar balsi, kas bieži izklausās netipiski viņam (varbūt izklausīsies pārāk skaļi, bet dažubrīd tā pat atgādina Maikla Džeksona unikālo dziedāšanas manieri). Eksperimentēt debijas veikumā ir drosmīgs solis, ar kuru Oušens pilnīgi noteikti ir trāpījis desmitniekā. Nedaudz paturpinot par albuma instrumentālo noformējumu, jāsaka, ka dažas no dziesmām varētu būt arī The Roots kompozīcijas, tieši pateicoties dzīvīgajam un instrumentālajam skanējumam, piemēram, dziesmās Monks un Forrest Gump. Runājot par albuma spēcīgākajiem skaņdarbiem, jāizceļ Bad Religion un Pyramids, kas, nenoniecinot pārējos skaņdarbus, ir albuma virsotnes. Bad Religion vispār ir dziesma, kas, par spīti savai absolūtajai vienkāršībai, ir viena no gada spēcīgākajām dziesmām pagaidām. Tā ir perfekti uzbūvēta ar pakāpeniski augošu līkni dziesmas beigās sasniedzot savu kulmināciju, turklāt ar izcilu liriku. Turpretim Pyramids, par spīti savam garumam (tā ilgst teju 10 minūtes), ir izcils meistardarbs, kurā iezīmējas divas daļas - katra atšķirīga, bet vienai bez otras neiztikt.
 |
| Frenks Oušens jeb Kristofers Breokss |
Izdošanas datums - 10. jūlijs, 2012
Izdevējs - Def Jam
Albuma garums - 55:39
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru