Viens no maniem visu laiku mīļākajiem muzikālajiem kolektīviem (vismaz pēc pirmajiem trim albumiem un lieliskās uzstāšanās Salacgrīvā, nu jau aizpērn, tāds bija) ir uz jau ceturtā albuma takas un izdevuši pirmo popdziesmu, kas nēsā jau jaunā, 2012. gada, birku. Šis, kā reiz, ir arī pirmais Wilkinson jaunā gada ieraksts. Nezinu, vai tas ir jaungada (pēc)svinību laikā radījies misēklis, vai arī patiešām šķēru māsas iet ne tajā virzienā. Pēc videoklipa pirmās reizes paliek tāda kā 'kas pie velna tas bija?' sajūta. Džeiks Šīrs dzied sev neierastā balsī, pat nelielā hip-hop stilā, kas nebūt nav tas labākais variants, kādā viņa balss ir dzirdēta. Daudzsološā Azealia Banks, kas pievienojas piedziedājuma daļā, ir tā, kas glābj šo dziesmu. Vai mums vēl ir cerība sagaidīt daudzmaz labu ņujorkiešu ceturto veikumu?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru