Wilkinson savā neilgajā pastāvēšanas laikā piedāvā lasītājiem savu pirmo redzējumu uz gada, mūsuprāt, labākajiem singliem.
30
Frank Turner - Peggy Sang The Blues [Xtra Mile Recordings]
Vasarā pabijis arī mūsu pašu Fonofestā, mirkli pirms tam izdevis lielisko England Keep My Bones, no kura arī šī spēcīgā kompozīcija, kuras piedziedājums un spars pārņem jau pēc pirmās klausīšanās reizes. Tieši tas vienkāršums un nesarežģītība ir dziesmas veiksmes pamatā.
29
Austra - Lose It [Domino]
Vēl viena grupa, kas gan vēl tikai uzstāsies Latvijā jau šajā nedēļas nogalē, gadu mijā koncertzālē Palladium. Visticamāk tieši šī būs tā dziesma, kas būs koncerta kulminācijā, jo pilnīgi noteikti Lose It un Beat And The Pulse ir gabali, kas iznesa šo Toronto grupu ar gandrīz mūsu pašu Keitiju Stelmanis saulītē.
Vēl viena grupa, kas gan vēl tikai uzstāsies Latvijā jau šajā nedēļas nogalē, gadu mijā koncertzālē Palladium. Visticamāk tieši šī būs tā dziesma, kas būs koncerta kulminācijā, jo pilnīgi noteikti Lose It un Beat And The Pulse ir gabali, kas iznesa šo Toronto grupu ar gandrīz mūsu pašu Keitiju Stelmanis saulītē.
28
The Pains Of Being Pure At Heart - Heart In Your Heartbreak [Slumberland]
Šie gan Latvijā vēl nav bijuši un visdrīzāk tuvākajā laikā arī nebūs, bet būtu tā vērts. Pēdējā albuma Belong himna Heart In Your Heartbreak neskatoties uz nosaukumu ir diezgan jautrs skaņdarbs, kas pat varētu pretendēt uz indie-rock himnas godu šogad.
27
Young Dreams - Young Dreams [Self-Released]
Nez no kurienes uzradušies, šie norvēģu jaunieši uzjauc brīnišķīgu indie electro-rock-popa kokteili un, kuru solists, ja labi gribētu, pat varētu nodziedāt Sex On Fire kā oriģinālā. Patīkams, iespējams, patīkamākais gada pārsteigums šogad un redzēsim, ko viņi būs sastrādājuši debijas albumā.
26
Peter, Bjorn And John - Second Chance [StarTime]
Vēl vieni skandināvu pārstāvji. Šoreiz vīri no Stokholmas - Pīters, Bjorns un Džons šoreiz ne ar Young Folks, kas gan laikam viņiem vilksies līdzi visu atlikušo muzikālo mūžu. No viņu pēdējā studijas albuma Gimme Some starp daudzām jaukām melodijām izceļas tieši šī - Second Chance - dzīvesprieks un vēl viena iespēja pēc iespējas.
25
The Weeknd - Wicked Games [Self-Released]
Vīrs, kurš nedaudz pamainīja RnB jēdzienu un pierādīja, ka ne tikai tas ko dzied Ušers ir ietilpināms šajā stilā. The Weeknd ar savu lielisko balsi un tekstiem spēj padarīt Wicked Games par tādu pašu klasiku, kāda ir jau senā Krisa Īzaka izpildītā tāda paša nosaukuma dziesma.
24
Mr. Heavenly - Bronx Sniper [Sub Pop]
Ļoti spēcīgs un roķīgs gabals, kas maldinoši lika domāt, ka viss jaunizveidotā projekta Mr. Heavenly albums būs tāds. Bronx Sniper sevī ietver skarbu liriku un vēl skarbāku skanējumi. Dīvaini, kāpēc tikai šis skaņdarbs bija veidots tāds, ja pārējie bija diezgan vienmuļi un neinteresanti.
23
Instrumenti - Pilnīgi Viens [Self-Released]
Instrumenti šogad viennozīmīgi Latvijas mazajā mūzikas lauciņā parādīja kā tās lietas ir jādara - izdeva brīnišķīgu albumu, devās varenā mini-koncerttūrē un pierādīja, ka tieši viņi pašreiz ir labākā Latvijas grupa un iespējamā Latvijas mūzikas eksportprece. Dziesma Pilnīgi Viens tikai apstiprina to, cik viņi var būt dažādi un cik patiesībā viņi labi izklausās un iederas šajā kompānijā.
22
The Black Keys - Lonely Boy [Nonesuch]
Ja pēc dziesmas vienas pašas noklausīšanās Jums tā neliksies nekas īpašs, tad tas ir jāizdara vēlreiz skatoties jau videoklipu. Kopā tas veido izcilu savienojumu, kur viens bez otra nav iespējams. Videoklipā ir tāds spēks, ka to varētu kronēt vienlaicīgi par gada labāko un lētāko videoklipu.
21
Cut Copy - Take Me Over [Modular]
Viens no ritmiskākajiem un kustīgākajiem šī gada skaņdarbiem, kāds galu galā bija arī viss austrāliešu vīru jaunākais veikums. Neesmu nevienu reizi šīs dziesmas laikā nosēdēt mierīgi - tas laikam tad ir kāds rādītājs.
20
Gotye - Somebody That I Used To Know (Ft. Kimbra) [Samples 'n' Seconds]
Valters de Bekers jeb vienkārši Gotye šogad ar savu izcilo Somebody That I Used To Know lika sevi pamanīt mežonīgā ātrumā. Daudzi vilka paralēles ar Stingu, es biju stingri pārliecināts, ka šī ir paša vecmeistara dziesma, bet kad izrādījās, ka tā vis gluži nav atlika vien noņemt cepuri puiša priekšā par izcilu izbijušās mīlas dziesmu.
19
Kurt Vile - In My Time [Matador]
Kurtu Vailu varetu nosaukt par šī gada melno zirdziņu, jo kad tika izdots šis singls, viņš tomēr bija samērā mazpazīstams. Pēc tam nāca Jesus Fever, On Tour, Baby's Arms un lieliskais albums Smoke Ring For My Halo un nu varētu teikt, ka beidzot Kurts Vails ir tur, kur viņam beidzot jābūt ar savu pagaidām labāko veikumu, un tieši In My Time to visu aizsāka.
18
Real Estate - It's Real [Domino]
Bīčroks nevaid miris un cerams tā nekad nenotiks, jo tikai šajā mūzikas žanrā var atrast pozitīvismu un prieku lielajos iepakojumos. Tieši tik, cik tā ir Real Estate gada singlā It's Real, kas šoreiz no viņu jaunā veikuma ir padevies visdzīvespriecīgākais.
17
The Kills - DNA [Domino]
Pēc vētrainas sadarbības ar Džeku, jā jā to, kas Vaits, un co. supergrupā The Dead Weather, Alisone Moshārta ir atgriezusies pie Džeimija Hinsa un atkal nododas The Kills varā. Ja pēc sadarbības ar tādu trako kā Vaits varētu likties, ka arī The Kills skanējums kļūs raupjāks, tad nē - grupa skan maigāk kā jebkad, protams, neaizmirstot to, ka tā tomēr ir rokmūzika.
16
Justice - Civilization [Ed Banger]
Franču elektroniķi šī gada sākumā pamatīgi pieteica savu atgriešanos. Adidas reklāmā skanošais Civilization nodārdēja ik reizi, kad šī reklāma gāja pa TV. Pēc kaut kā tāda uz gaidāmo albumu tika liktas neviltotas cerības, kas, manuprāt, piepildījās pa pusei - izcilas dziesmas mijās ar pārsteidzoši bezgaumīgām, kas radīja ļoti dīvainu albuma atmosfēru, kurā Civilization bija galvenais vilcējs.
15
Bombay Bicycle Club - Shuffle [Island]
Šo noteikti var nosaukt par vienu no pagājušās vasaras galvenajiem hītiem dalot šo godu uz pusēm ar Losandželosas atklājuma Foster The People lipīgo Pumped Up Kicks. Varbūt Shuffle nav tik lipīgs, jo tajā ir nedaudz jāieklausās, bet ilgtermiņā tas ir atmiņā paliekošāks par jau pieminēto Pumped Up Kicks, tāpēc tieši Shuffle atrodas TOP30, nevis otrādāk.
14
Wild Beasts - Albatross [Domino]
Viana no manām personīgi mīļākajām un skaistākajām šī gada dziesmām. Wild Beasts mūziku spēj pasniegt tik viegli, ka viņi nav pat kādos rāmjos ieliekami. Par to gādā Heidena Torpa lieliskais un smalkais vokāls, kā arī viņu mūzikas instrumentu vieglums. Tas ir prātam neaptverami!
13
Girls - Honey Bunny [True Panther]
Kristofers Ovens šādu dziesmu radīšanā ir īsts meistars. Atceramies taču Lust For Life un Heartbreaker, viņš katrā albumā rada vienu šādu dziesmu. Tā nu jaunajā Father, Son, Holy Ghost ir tieši šī ar izcili trāpīgu liriku un tikpat trāpīgu video.
12
Holy Ghost! - Wait And See [DFA]
Tāda interesanta kombinācija sanākusi šiem abiem vīriem no Ņujorkas, kaut kas starp Chromeo sintizēto skanējumu un kaut kas no Empire Of The Sun vokālās partijas. Kad apdullums ir pagājis, Tu jau atjēdzies klausoties šo dziesmu atkal un atkal, jo tāda kombinācija dzīvē darbojas izcili!
11
PJ Harvey - The Words That Maketh Murder [Vargant/Island]
Pollija Džīna Hārvija pierāda, ka muzikālajā ziņā viņa var transformēties jebkā. Ar pēdējo albumu, manuprāt, viņa ir savā visu laiku labākajā skanējumā un, lai gan par smagu tēmu, izcilā veidā to pasniedz. The Words That Maketh Murder ir tikai viens no albumā daudzajiem spēcīgajiem singliem, bet no tā nāk vislielākais spēks!
10
James Blake - Limit To Your Love [A&M/Atlas]
Lai gan ne paša Bleika, bet gan Feistas dziesma ir šī, tieši šis jaunais angļu puisis to padarīja par izcilu skaņdarbu. Viņa maigie dubstep ritmi, kas neliek dīvainā ritmā kratīties un raustīties, bet gan liek izjust ar visu ķermeni lieliskās skaņas vibrācijas, kas rodas skanot brīnišķīgajam Limit To Your Love.
9
Destroyer - Kaputt [Merge]
Jāatzīstas, ka teju viss janvāris un februāris man pagāja šīs dziesmas zīmē - nevarēju ne vakaru izlaist nenoskatoties videoklipu, kas dziesmas pavadījumā ieved kādā brīnišķīgā pasaulē, no kuras izkļūt ārā ir ļoti grūti un to nemaz negribās.
8
Arctic Monkeys - Brick By Brick [Domino]
Brick By Brick bija pirmais Arctic Monkeys jaunā skanējuma vēstnesis, arī jaunā albuma pirmais vēstnesis, kas, lai cik jocīgi neliktos, singla veidā nemaz nav izdots. Žēl, ka tā, jo tāda piezemēta enerģija, kas mīt šajā dziesmā, lieliski 'iekurbulē' tālāk sekojošās The Hellcat Spangled Shalalala un Don't Sit Down.
7
Fleet Foxes - The Shrine / An Argument [Sub Pop]
Viena no garākajām labākajām šī gada dziesmām. Bet nemaz savādākā (lasi: saīsinātā) veidolā es šo dziesmu nespētu iedomāties, jo tā kā eposs tiek izspēlēta ar sižetu, kas ir vai nu paša klausītāja izdomāts, vai grupas piedāvātais videoklipā, kas animācijā izskatās baisi, bet bezgala interesanti.
6
Wolf Gang - The King And All Of His Men [Neon Gold/Atlantic]
Principā jau no Maksa Makeligota jaunā projekta Wolf Gang debijas plates Suego Faults katrs tās skaņdarbs varētu iekļūt labāko dziesmu trīsdesmitniekā, jo nu tādu hītu birumu vienā platē sen nav nācies redzēt, par to gan vairāk pie paša albuma albumu topā, par kuru es jau varu pateikt, ka tas tur būs, bet ja par pašu dziesmu, tad tieši šī ir gada labākā pop dziesmas, nevis kāds Gāgas kārtējais septiņu minūšu opuss, kuram jau atkal var uzbliezt kārtējo bezgaumīgo video.
5
The Strokes - Under Cover Of Darkness [RCA]
Grupa, kas šogad atgriezās pēc piecu gadu pauzes un kas tika nepelnīti atkal aizmirsta pēc 'itkā' neizteiksmīga albuma radīšanas. Lai vai kā, bet par šo dziesmu šai, vienai no pagājušās desmitgades labākajām grupām, piesieties nevar - tā ir ieturēta klasiskā grupas stilā un noteikti var stāvēt klāt arī tādiem grupas grāvējiem kā Reptilia vai Last Night.
4
Lana Del Rey - Video Games [Interscope]
Viena no šī gada aprunātākajām dāmām Elizabete Grānta, kura radīja dziesmu, ar kuru viņu atcerēsies, iespējams, visu atlikušo mūžu. To, vai tas tā būs mēs redzēsim pēc 30. janvāra, kad viņa izdos savu debijas albumu Born To Die.
3
Gang Gang Dance - Glass Jar [4AD]
Šī, divpadsmit minūšu garā dziesma, ir gluži kā stāsts, kā opera, kas sākas ar ievadu, izaug līdz kulminācijai un beidzas ar nobeigumu. To nekad nespēlēs radiostacijās, braucot mašīnā, rokot dārzu, vai skrienot pa veikalu, jo šai dziesmai ir jāsagatavojas un, gluži kā ejot uz operu, jāuzpošas, jāapsēžas krēslā un jābauda.
2
M83 - Midnight City [Mute]
Tas, kā Entonijs Gonzaless spēj radīt mākslas darbus dziesmu veidolā ir vienkārši debešķīgi. Un nu arī jaunais M83 albums Hurry Up, We're Dreaming nevar iztikt bez šāda skaņdarba. Midnight City var sadzirdēt visu, ko vēlies dzirdēt, turklāt vēl dziesmā ir tāds spēks, enerģijas, kas spēj iekustināt ne pa jokam.
1
Danger Mouse & Daniele Luppi - World (Starring Jack White & Norah Jones) [Capitol]
Varbūt nedaudz subjektīvi, bet tieši šī dziesma mani šogad saviļņoja visvairāk. Itkā ne īpaši pazīstami vārdi - Danger Mouse (pagājušogad jau kopā ar The Shins solistu Džeimsu Mērseru projektā Broken Bells izdeva izcilu albumu) un itāļu filmu mūzikas komponists Daniele Luppi. Plus vēl pievienojas jeb, kā viņi paši tiek pieteikti, galvenajās lomās - izcilais Džeks Vaits un brīnišķīgā Nora Džounsa. Šādā kompānijā radīta mūzika nevar skanēt slikti, turklāt tad rodas tādas dziesmas kā World, kura liek aizmirsties. Dziesma pilnībā paņem, kad to klausās ar ievadu jeb Interlude versiju, tādēļ tās ir divas neatdalāmas daļas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru