Līdz ar šī mēneša labāko albumu noskaidrošanas, noslēdzas arī Wilkinson kalendārais gads un sākas pamatīgais darbs pie nu jau gada labāko albumu un singlu apzināšanas. Kopumā novembris bijis vājš mēnesis ar dažiem patīkamiem izņēmumiem.
Florence + The Machine - Ceremonials
Kopš 2009. gada lieliskās debijas nu bija pagājuši divi gadi un bija laiks piedāvāt ko jaunu. Daudzi gaidīja, ka turpinājums būtu loģisks kāpums uz augšu, un tikai daži piesardzīgi izmeta, ka iespējams mūs tomēr sagaida vilšanās. Ne ta gluži vilšanās, bet tāda kā "šķērmi ap dūšu" sajūta piezagās gan. Kamdēļ. Pirmkārt, jau tas, cik šis albums ir pārproducēts. Otrkārt, tas mizlīgais pomps, kas valda visās 12 dziesmās, ja tādas būtu tikai singli Shake It Out un What The Water Gave Me, tad tas vēl nebūtu nekas traks, bet tā kā tādas ir visas dziesmas, ar milzīgu kulmināciju, tad šķiet, ka šajā gadījumā Florence Velša ir nedaudz pāršāvusi pār strīpu. Lai cik banāli izklausītos, trūkst tomēr tas naivums, kas bija Dog Days Are Over un Kiss With A Fist.
Snow Patrol - Fallen Empires
Neticami, bet Fallen Empires ir jau sestais skotu albums kopš viņu pirmā veikuma vēl tālajā 1998. gadā. Protams, sastāvs kopš tā laika ir mainījies visādi, bet Gerija Laitbodija lieliskais vokāls kā bija, tā ir grupas firmas zīme. Jaunajā veikumā grupas skanējums ir pamainījies diezgan pamatīgi, bet ne tiktāl, lai vispār varētu teikt, ka instrumentus vispār vairs nedzird - ir palikusi tikai totāli sintētiska skaņa. Nebūt ne, jo viss ir sabalansēts un vienmērīgs. Katrā ziņā Fallen Empires nav tas viņu sliktākais albums, bet arī ne labākais, jo manās acīs nepārspēts ir 2006. gada veikums Eyes Open.
Sepalcure - Sepalcure
Sepalcure ir viens no šī mēneša patīkamākajiem pārsteigumiem. Sepalcure ir sadarbība strap diviem Ņujorkas dabstepa (īstā, nevis popkultūras aizlienētā) producentiem Trevisu Stjuartu un Pravīnu Šarmu. Debijas albuma materiāls sastāv no divu nedēļu garas sadarbības, kas, protams, nenozīmē, ka jau pirms tam nekas nebūtu bijis. Pirms debijas globālajā tīmeklī ceļoja tādi gabali kā I'm Alright un Deep City Insects, kas arī zināmā mērā piesaistīja manu uzmanību. Debijas albumā nekas, no tā nav sastopams - viss ir šo divu nedēļu darba auglis, un jāsaka, ka perfekts.
Atlas Sound - Parallax
Pēc pagājušā gada plates izdošanas Deerhunter sastāvā un koncertu sniegšanas klausītājiem, ekstravagantais Bredfords Kokss ķērās klāt pie sava solo projekta Atlas Sound, lai vēl šogad izdotu albumu. Ik pa laikam internetā nokļuvušās dziesmas no jaunā albuma lika domāt, ka jau atkal cilvēks-orķestris būs paveicis ko īpašu. Galu galā, iznākot albumam, tā arī bija - brīnišķīgs noskaņu albums, kas daudz neatšķiras no Deerhunter skānējuma, bet tomēr kaut kādā veidā nostrādā arī tas, kas liek saprast, ka tas nav Deerhunter. Piemēram, Mona Lisa Kokss noteikti ir saglabājis īpaši šim albumam, jo tas ir kā jaunā veikuma stūrakmens.
James Ferraro - Far Side Virtual
Varbūt nedaudz netipiska izvēle mēneša albuma statusam, bet ir zimāmi iemesli, kēpēc tieši šim dīvainajam tipam Deividam Kīnanam vārdā pienāktos šis gods. Pirmkārt, šis bija vienīgais albums šomēnes, kurš bija stiprāks par manu slinkumu un bija tā vērts, lai par to uzrakstītu. Otrkārt, Kīnans veido kaut ko īpašu, kaut ko tādu, kas līdzinās legālajām narkotikām vai hipnozei. Far Side Virtual burtiski paņem sevī un liek ieklausīties. Treškārt, albums ir krietni palaists garām gar visu kritiķu ausīm, jo laikam jau neatbilst formātam, līdz ar to, kas jau sāk veidotiers par tradīciju, arī šogad man ir iepaticies tāds albums, kuru neviens cits nav spējis novērtēt (pagājušogad šo godu uzņēmās Providensas rokeri Fang Island). MĒNEŠA LABĀKAIS ALBUMS. Albuma apskats.
Noklausies arī šos:
- Kate Bush - 50 Words For Snow
- Mastodon - The Hunter
- Kurt Vile - So Outta Reach EP
- Los Campesinos! - Hello Sadness
- She & Him - A Very She & Him Christmas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru