Kā gads iesāksies, tā tas arī paies. Šo, mūžam trāpīgo, teicienu man gribētos attiecināt uz pirmo 2012. gada mēnesi. Tik augstvērtīgs un muzikāli bagāts janvāris sen nav bijis!
The Maccabees - Given To The Wild
Principā nevienu sliktu albumu es šomēnes neesmu dzirdējis un arī Given To The Wild, lai kā arī tas liktos pēc albuma recenzijas, nav slikts veikums, un es jau palēnām sliecos domāt, ka tas tomēr ir vīru labākais veikums, ko līdz šim atzīt negribēju. The Maccabees beidzot atkal ir izdevies radīt augstvērtīgus singlus, kas kopš Toothpaste Kisses šķiet nebija izdevies. Arī albums kopumā ir savienojies labi, kaut dažubrīd piezogas neliels uzmanības trūkums. Albuma apskats.
Escort - Escort
Mēneša patīkamākais pārsteigums noteikti ir šo ņujorkiešu debijas plate. Grūti pat aprakstīt to skaņu maisījumu, ko savās dziesmās uzjauc grupa. Kaut kas starp septiņdesmito gadu agrīno disko mūziku, latino ritmiem un labākās mūsdienu deju mūzikas tradīcijām. Šāds muzikālais kokteilis skan pārsteidzoši labi un, piemēram, albuma pirmajā dziesmā Chameleon Chameleon ir ļoti labi saklausāmi ritmi no lieliskās Džeksona kompozīcijas Don't Stop Til You Get Enough. Tāpat arī sekojošās Cocaine Blues un Makeover laipni ievada klausītāju albuma brīnišķīgajos ritmos. Ripuļa skanēšanas laikā kājas pašas nesīs uz deju grīdu un mierīgi nosēdēt nebūs iespējams (tas pat nav vēlams).
Lana Del Rey - Born To Die
Vairāk vai mazāk viss, kas man bija sakāms par šo albumu, ir izklāstīts albuma recenzijā, bet tā kā arī šeit prasās pēc pāris rindām, tad viss, ko dienas laikā esmu novērojis ir tas, ka, neatkarīgi no tā, kā tas būtu neovērtēts, albums ir lipīgs. Ja kopā tas viss tik labi nerīmējas, tad pa atsevišķām dziesmām klausoties diezgan ātri pieķersiet sevi pie tā, ka ik pa brīdim dungojat kādu no Elizabetes Grāntas dziesmām un skaitlis atskaņošanas reižu ailītē būs mistiski uzaudzis. Albuma apskats.
Chairlift - Something
Ja pēc grupas 2008. gada izcilā singla Bruises panākumiem saistībā ar parādīšanos kārtējā iPod nano reklāmā radās jautājumi par to, kā (precīzāk, cik veiksmīgi) grupa pēc tāda singla spēs turpināt karjeru, tad iznākot otrajam grupas albumam šaubas tiek aizslaucītas prom ar uzviju. Something varētu saukt par ņojorkiešu otro debijas albumu, jo tajā mēs redzam pilnīgi citus Chairlift nekā viņi bija debijas veikumā. Meistarība, pieredze un māka to visu pielietot nāk ar laiku, Chairlift gadījumā trīs gadu nogrieznī. Jaunajā platē Bruises kategorijas gabali (ja ne labāki) ir kādi četri vismaz. Visspilgtāk gan uzspīd pirmie divi singli - Amanaemonesia un Met Before, kuros arī lieliski parādās grupas jaunā daile un spējas pilnā apmērā.
Cloud Nothings - Attack On Memory
Ohaio kolektīvs Cloud Nothings ar savu jaunāko plati spēja pierādīt, cik liels potenciāls viņos ir bijis. Attack On Memory dziesmās tas viss nāk uz āru, un iepriekšējos albumos ir bijusi taustīšanās, meklējumi savam labākajam skanējumam. Katrā ziņā šādi - smagi un dažbrīd pat līdz Nirvanai drūmi - Cloud Nothings man tīk daudz labāk nekā vieglie bīčrokeri, kādu jau pasaulē ir saradies ne mazums. Spēks šajā albumā ir un izskatās, ka tas nebūs izsmeļams līdz pat gada beigām, līdz ar to mums atliek grupas vārdu pierakstīt ailītē 'gada albuma pretendenti'. MĒNEŠA LABĀKAIS ALBUMS. Albuma apskats.
Noklausies arī šos:
- The Weeknd - Echoes Of Silence
- Howlers - America Give Up
- The Big Pink - Future This
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru