Lana Del Rey - Born To Die

Es domāju, ka šī albuma apskatā, mēs mierīgi varam iztikt bez Elizabetes Grāntas dzīves līkloču izsekošanas no bērnības līdz mūsdienām, līdz tam, kā viņa ir nokļuvusi Ņujorkā un kā sarakstīja Video Games. Lielisks raksts šajā sakarā ir padevies Jegoram Jerohomovičam, kuru Jūs vēl varat pagūt izlasīt pagājušās nedēļas Izklaidē. Šajā apskatā tikai un vienīgi par albumu un to, vai jaunajai dziesminiecei ir izdevies atmaksāt sev dāsni piešķirto fanu mīlestības kredītu.

Pirmkārt, jau pašā sākumā ir jāatzīst, ka nekā jauna albumā nav - nekādu pārsteigumu, nekādu novitāšu, vismaz nekā tāda, kas liktu iesaukties un teikt:"voā! neko tādu gan es negaidīju!". Kā jau gaidīts, albums ir noproducēts līdz sīkākajai vīlītei, lai radītu pacilājošu un svinīgu skanējumu visā albuma garumā. Šoreiz tas ir nostrādājis pret pašiem producentiem, jo tieši precīzā noslīpētība albumu vietām padara bezgala garlaicīgu. Šeit varētu vilkt paralēles ar pērn izdoto Florences Velšas un draugu izdoto otro plati Ceremonials. Neesmu neko no tā klausījies kopš pērnā gada novembra. Tas mākslīgums nosit vēlmi klausīties pat albuma labākās dziesmas. Lanas Del Rey gadījumā tas nav tik traģiski.

Lana Del Rey jeb Elizabete Grānta

Kopumā jau albums iesākas grandiozi un tajā nebūtu kur piekasīties. Līdzās jau rūdītajiem un klausītajiem hītiem lieliski līdzās stāv tādi gabali kā Off To The Races, National Anthem (viena no vispār labākajām albuma dziesmām, aiz Video Games, protams), Dark Paradise kā arī Radio, kuras laikā tomēr jau lēnām uzmanība sāk pazust. Un šajā brīdī arī iestājas absolūta vienveidība - tālāk seko četras dziesmas, kas skan vienādi un šādi albums varētu skanēt kaut līdz pasaules galam decembrī. Tā tas arī beidzas, īsti nejūtot to, ka albuma beigās būtu bijusi kāda kulminācija. Visas pēdējās dziesmas pagāja vienmuļā fona mūzikā, līdz tu aptver, ka ir iestājies klusums. Bet ir viens 'bet'. Tā tas ir albuma parastajā versijā. Deluxe versijā albuma beigās ir piemetinātas vēl trīs dziesmas un tā kā man bija tas gods dzirdēt šo albuma versiju, tad varu teikt, ka četras neizteiksmīgās pēdējās albuma kompozīcijas mierīgi varēja aizstāt ar trijām Deluxe versijas bonusdziesmām. Tādā gadījumā Lana Del Rey un viņas producenti nebūtu aizšāvuši garām ar pilnīgi neko. Tad tas būtu izcils popmūzikas ieraksts Video Games ēnā, bet tomēr tas būtu labs. Pēdējā dziesma Deluxe versijā Lucky Ones ir lieliski piemērota noslēgumam un, iespējams, ir vienīgā, kas pietuvojas Video Games augstumiem.

Izdošanas datums - 27. janvāris, 2012
Izdevējs - Interscope
Albuma garums - 49:28 (Deluxe versijā - 1:00:41)