Jūlija albumi

La Priest - Inji

Angļu deju panki Late of the Pier savas karjeras laikā izdeva tikai vienu albumu, taču tādu, par ko nebūtu jākaunas. Tādēļ vēl jo skumjāks ir fakts, ka jaunu mūziku no šīs grupas mēs (kā vismaz paši apgalvo) vairs nekad nesagaidīsim, tomēr viens no tās dalībniekiem Sems Dasts ir atgriezis vismaz daļu no vecās grupas skanējuma. Tas gan nenozīmē, ka iekš Inji dzirdamais ļoti atgādinās LOTP radīto. Savā solo debijas platē Dasts kopā jauc sintpopu ar fanku un septiņdesmito gadu deju mūziku, no kura sanāk visai neierasts, bet ausij gana patīkams skanējums. [Domino, 29. jūnijs, 7.5]

The Chemical Brothers - Born in the Echoes
Nevaru neslēpt savu sajūsmu par Mančestras klasiķu iepriekšējo veikumu Further (par kuru gan kritiķu viedoklis stipri dalījās), tāpēc ar nepacietību tika gaidīts, kādā virzienā tālāk dosies Toms Roulends un Eds Saimons. Savā jau astotajā studijas albumā The Chemical Brothers nemaz necenšas no jauna izdomāt divriteni, bet gan rada to, kas viņiem vislabāk sanāk - nostrādātu un kvalitatīvu tehno/house mūziku. Varbūt to arī var minēt kā mīnusu, tomēr šis duets vēl joprojām ir vieni no galvenajiem modes noteicējiem savā žanrā, tāpēc skriet līdzi laikam un mēģināt kāpt mūzikas lauciņos, kuros nevajadzētu rādīties arī nešķiet īsti pareizi. Galu galā Born in the Echoes ir dzirdamas visas labākās iezīmes no The Chemical Brothers līdzšinējiem septiņiem albumiem, līdz ar to īstiem grupas faniem jaunais albums neliks vilties. [Virgin EMI, 17. jūlijs, 7.5]





SOAK - Before We Forgot How To Dream
Braidija Mondsa-Vatsone ir tikai 18 gadus veca jauniete no Derijas Ziemeļīrijā, tomēr viņas dziesminieces talants viennozīmīgi ir liels. Par to liecina arī fakts, ka visas debijas albuma dziesmas Vatsone ir sacerējusi pati un, lai gan pusaudžu tēma ir dominējošā (kas ir tikai loģiski, ja paskatāmies uz Vatsones vecumu), tomēr tās nebūt nav saldas un banālas dziesmas par pusaudžu mīlestību un citām blēņām. Albums ir gana nopietns un ar pat ļoti saturīgiem dziesmu tekstiem. Par vienīgo albuma mīnusu var minēt tā garumu - 14 dziesmām Vatsonei tomēr muzikālā materiāla vēl nav tik daudz, tāpēc albuma beigu daļa izklausās nedaudz pievilkta aiz matiem, tomēr tā nav liela traģēdija visādi citādi lieliskā debijas platē. [Rough Trade, 29. maijs, 7.5]





Ezra Furman - Perpetual Motion People
Jau esam pieraduši pie tādiem alternatīvās mūzikas tipāžiem, kā, piemēram, Maks Demarko, King Tuff vai Hunx And His Punx un citiem, kas pēdējā laikā jau sāk sarasties krietni par daudz. Tomēr Ezram Fūrmanam būtu ļoti ieteicams pievērst uzmanību, jo, lai nu ko, bet mūziku viņš rada patiešām lielisku. Jau ar savu iepriekšējo veikumu Day of the Dog Fūrmans demonstrēja lielisku blūzroka rokrakstu ar tādām lieliskām dziesmām kā My Zero un Anything Can Happen. Jaunajā veikumā Fūrmans turpina iesākto un iet vēl tālāk, radot instrumentāli piesātinātu albumu, kuru ir ne tikai patīkami klausīties, dungojot līdzi teju visām dziesmām, bet arī lieliski dejojamu. Turklāt nav iztikts arī bez lieliskām blūza balādēm. Tāpēc varētu pat teikt, ka albumā ir viss, kas kārojas īstam rokenrola mīlotājam. [Bella Union, 6. jūlijs, 8.0]





Tame Impala - Currents
Albuma apskatā rakstījām:"Klausoties Currents, rodas sajūta, ka Pārkers ir iedvesmojies no tik daudzām lietām, grupām un cilvēkiem, ka teju jebkurā dziesmā un par vienas dziesmas ietvaros var meklēt atsauces uz laikiem, kad starp popmūziku un vārdu 'kvalitāte' vēl varēja likt vienādības zīmi. Pārkers ir ģeniāls tajā ziņā, ka visi viņa iedvesmas avoti praktiski nav dzirdami, tas ir viscaur Tame Impala ieraksts ar 2015. gada skanējumu, nevis atgremoti septiņdesmito gadu disko hitu motīvi. Tas, ko Pārkers dara, ir noskaņas un sajūtu pārnešana, tajā pašā laikā paliekot oriģināls un mūsdienīgs. Ja pirmajā brīdi ir grūti saprast, ko domāt par Pārkera izvēlēto jauno muzikālo virzienu, kas ne visiem var būt pieņemams, tad ar katru nākamo klausīšanās reizi top skaidrs, ka Currents patiesībā ir pat ļoti loģisks turpinājums visai līdzšinējai Tame Impala mūzikai. Psihadēlijas un ģitāru jaunajā platē ir krietni mazāk, taču nav teikts, ka Pārkers pie tā nevarētu atgriezties jau nākamajā platē un tas arī ir pats svarīgākais - nestāvēt uz vietas un attīstīties, kas Pārkeram arī ir izcili izdevies, un Currents var patikt vai nepatikt, tā ir katra paša izvēle un izpratne, bet nevar noliegt, ka ar šo plati Tame Impala pierāda savu ģenialitāti un to, kāpēc tā pašlaik ir viena no labākajām grupām pasaulē." MĒNEŠA LABĀKAIS IERAKSTS. Albuma apskats. [Interscope, 17. jūlijs, 8.5]





Noklausies arī šos:

• Thundercat - The Beyond / Where The Giants Roam
• Wolf Alice - My Love Is Cool
• Bilal - In Another Life
• Miguel - Wildheart
• Wilco - Star Wars