Tame Impala - Currents

Ar katru savu nākamo darbību (jaunu singlu, albumu vai parakstītu kontraktu ar izdevniecību) Kevina Pārkera solo projekts Tame Impala iegūst arvien lielāku atpazīstamību un arvien lielāku fanu loku, palēnām kļūstot par sava žanra grandiem. Turklāt Currents ir pirmais albums, kas iznāks, nevis alternatīvās izdevniecības Modular, bet gan tā dēvētā major-label Iterscope (Universal Music) paspārnē. Kāpēc es ar to iesāku grupas, kas ir šī mūzikas bloga viena no iemīlotākajām, jaunā albuma apskatu? Tādēļ ka bieži vien pārēja no alternatīvās mūzikas apriņķiem pie lielajiem popmūzikas spēlētājiem beidzas ar kritumu muzikālajā kvalitātē, proti, savas muzikālās ambīcijas pakārtot tam, ko labprātāk dzirdētu vidējais klausītājs. Vai tā tas ir noticis arī ar Tame Impala? 

Dziesmā Yes, I'm Changing Pārkers dzied "Yes I'm changing, yes I'm gone, Yes I'm older, yes I'm moving on, And if you don't think it's a crime you can come along, with me", kas patiesībā perfekti atspoguļo visa albuma skanējumu un noskaņu kā tādu. Izmaiņas, kas skārušas Tame Impala skanējumu kopš 2012. gadā izdotā Lonerism bija pamanāmas jau ar pirmo izdoto priekšvēstnesi no Currents. Tomēr Let It Happen vēl ir tuvu tam, ko varējām dzirdēt Pārkera iepriekšējos veikumos, jo albuma pārējie skaņdarbi ir pilnīgi citādāki. Pārkers ar jauno albumu ir iekāpis pilnīgi citu žanru robežās un no psihadēliskā roka šeit ir sastopamas ļoti maz iezīmju un Currents arī pilnīgi noteikti nav rokmūzikas albums. Droši vien jautāsiet, kas tad īsti ir dzirdams austrāliešu trešajā studijas ierakstā? Vienā vārdā - popmūzika.

Klausoties Currents, rodas sajūta, ka Pārkers ir iedvesmojies no tik daudzām lietām, grupām un cilvēkiem, ka teju jebkurā dziesmā un par vienas dziesmas ietvaros var meklēt atsauces uz laikiem, kad starp popmūziku un vārdu 'kvalitāte' vēl varēja likt vienādības zīmi. Maikls Džeksons, Prinss, arī Pārkera galvenais iedvesmas avots Supertrump, kā arī septiņdesmito gadu fanks un disko - tas viss ir dzirdams šajā albumā. Tomēr viss nav tik vienkārši kā varētu likties. Proti, Pārkers ir ģeniāls tajā ziņā, ka visi viņa iedvesmas avoti praktiski nav dzirdami, tas ir viscaur Tame Impala ieraksts ar 2015. gada skanējumu, nevis atgremoti septiņdesmito gadu disko hitu motīvi. Tas, ko Pārkers dara, ir noskaņas un sajūtu pārnešana, tajā pašā laikā paliekot oriģināls un mūsdienīgs.

Ir ļoti grūti pierast pie Tame Impala jaunā skanējuma un tāpēc ar pirmo singlu iznākšanu (ja Let It Happen vēl bija saprotams turpinājums tam, ko Pārkers radīja iekš Lonerism, tad 'Cause I'm A Man lika krietni iespringt uz to, lai vispār iedomātos, kā varētu skanēt Currents) bija bažas par to, ka ar jauno plati Pārkers 'iebrauks pamatīgās auzās', Tomēr kopējā albuma skanējumā tas viss saliekas pa plauktiņiem un pat 'Cause I'm A Man, kuru es pirms plates iznākšanas pat nevarēju uztvert īsti nopietni, iegūst savu jēgu un vietu albumā. Tādēļ jāsaka, ka konceptuāli Currents ir spēcīgāks ieraksts par Lonerism. Tomēr jaunajā albumā ir ļoti atrast tādas dziesmas, kuras varētu stāvēt līdzās Lonerism hitiem - Elephant, Feels Like We Only Go Backwards un Mind Mischief. Uz lielāko hitu statusu varētu pretendēt līdz šim jau iznākušie Let It Happen, Eventually un 'Cause I'm A Man, tomēr tās nebūt nav plates labākās kompozīcijas. Albums savu kvalitātes pīķi sasniedz jau pašā sākumā - vispirms ar nepilnas divas minūtes garo Nangs (kura droši varēja būt divreiz, ja ne trīsreiz, garāka), tālāk seko The Moment, kurā var atrast tik daudz atsauču uz daudzām it kā nesaistītām dziesmām, kuras Pārkerss ir sakausējis vienā, kamēr basa līnija ir teju identiska Elephant dzirdamajai. Kulminācijā ir jau pieminētais Yes, I'm Changing, kas manā uztverē neapšaubāmi ir plates labākais skaņdarbs. Un šeit ir akmentiņš Pārkera dārziņā par dziesmu izkārtojumu - šīm trim būtu jābūt, nevis 2., 3. un 4., bet gan 11., 12. un 13, proti, pēdējām trim.

Tame Impala koncertsastāvs

Ja pirmajā brīdi ir grūti saprast, ko domāt par Pārkera izvēlēto jauno muzikālo virzienu, kas ne visiem var būt pieņemams (arī man pēc pēc pirmās noklausīšanās reizes šķita, ka tas nav izdevies), tad ar katru nākamo klausīšanās reizi top skaidrs, ka Currents patiesībā ir pat ļoti loģisks turpinājums visai līdzšinējai Tame Impala mūzikai. Iespējams, ka albuma gaitā galva sākt reibt no sintezatoru un bungu dažbrīd pat vienveidīgajiem pavadījumiem, taču ir pilnīgi skaidrs, ka mēģinājums radīt vēl vienu Lonerism liktu vilties vēl vairāk. Šis gan varētu būt ļoti nepopulārs viedoklis, tomēr tieši par to arī ir šis ieraksts - par pārmaiņām un drosmi radīt to, kas pašam Pārkeram šajā brīdī šķiet pareizākais. Psihadēlijas un ģitāru jaunajā platē ir krietni mazāk, taču nav teikts, ka Pārkers pie tā nevarētu atgriezties jau nākamajā platē un tas arī ir pats svarīgākais - nestāvēt uz vietas un attīstīties, kas Pārkeram arī ir izcili izdevies, un Currents var patikt vai nepatikt, tā ir katra paša izvēle un izpratne, bet nevar noliegt, ka ar šo plati Tame Impala pierāda savu ģenialitāti un to, kāpēc tā pašlaik ir viena no labākajām grupām pasaulē. Un pašā izskaņā, atbildod uz sākumā uzdoto jautājumu par to, vai pāriešana Interscope paspārnē kaut kādā veidā atstāja ietekmi uz Tame Impala skanējumu, pilnīgi droši var atbildēt, ka nē - Pārkers rada mūziku, kādu viņš vēlas un neviens viņu nevar ierobežot. Turklāt pat, šķiet, viņš pats seko frāzei "It feels like I only go backwards baby Every part of me says "go ahead"". Un tieši to Pārkers dara - soļo uz priekšu, radot izcilu mūziku!

Izdošanas datums - 17. jūlijs, 2015

Izdevējs - Interscope

Albuma garums - 51:06