Betas Džīnas Hūtones muzikālā biogrāfija stiepjas stipri vēl pirms Du Blonde vārda izskanēšanas mūzikas pasaulē. Welcome Back To Milk nebūt nav viņas debija, jo zem sava vārda viņa pirms trim gadiem ierakstīja psihadēlijas piepildītu ierakstu Yours Truly, Cellophane Nose, pēc kura izdošanas tika sākts darbs pie turpinājuma, tomēr dažādu likstu dēļ, darbs pie tā netika turpināts. Bet nu zem Du Blonde vārda Hūtone atšķir jaunu lappusi savā karjerā, ierakstot Welcome Black To Milk, kurā no psihadēlijas devusies daudz piezemētākā alternatīvā roka virzienā, tomēr rezultāts ir sanācis ļoti pārliecinošs! Diemžēl jāsaka, ka albums nesaņem tik daudz uzmanības, cik tam pienāktos, jo tas ir vismaz noklausīšanās vērts - spēcīgu dziesmu tajā netrūkst. [Mute, 18. maijs, 7.5]
Jenny Hval - Apocalypse, girl
Norvēģu dziedātājas Dženijas Vālas mūzika nav tā saprotamākā un stipri šaubos, vai jel kādreiz viņa ar savu mūziku spēs iekarot populārās radiostacijas, bet tāds arī nav viņas mērķis. Apocalypse, girl ir piektais mūziķes albums, kurā viņa dreifē kaut kur starp Bjorkas vokālu un Lorijas Andersones muzikālajiem eksperimentiem. Tomēr, lai kā varētu šķist, ka albums ir pārlieku eksperimentāls un avangardisks, tomēr tajā visā var saskatīt un saklausīt sakistas melodijas. Piemēram, dziesmas The Battle Is Over un Sabbath ir patiesi lieliskas. Kā jau minēju, Hālas mūzika ir gaumes jautājums, taču Apocalypse, girl kvalitāti nevar noliegt. [Sacred Bones, 9. jūnijs, 7,5]
Leon Bridges - Coming Home
Daudziem tīk uzskatīt, ka Leons Bridžess ir lielo ierakstu kompāniju (šajā gadījumā Columbia) atrasts un radīts mākslinieks, kuram sava tēla praktiski nav un ka viņš ir tikai Columbia izlikta ēsma vieglai naudas pelnīšanai. Var teikt jā un nē. Nevar noliegt, ka bez līguma parakstīšanas ar Columbia, mēs par tādu Bridžesu visticamāk nekad arī neuzzinātu, tomēr nenoliedzami puisim bija liels talants jau spēlējot dažādos open-mic vakaros, kuru izdevniecība pamanīja, klāt pieliekot 'stāstu' un šādi radot muzikālu produktu. Tomēr runājot par pašu albumu, jāsaka, ka tas ir izdevies un, lai gan man ir aizdomas, ka nakotnē nekādu īpašu turpinājumu no Bridžesa mēs sagaidīt nevaram, tomēr viņš ir atstājis savu ierakstu mūzikas lappusē, piedāvājot klausitājiem ceļojumu laikā uz sešdesmito gadu soulmūziku. [Columbia, 23. jūnijs, 7,5]
Everything Everything - Get to Heaven
Mančestras apvienība Everything Everything savā muzikālajā attīstībā negrasās apstāties, ko lieliski apliecinas grupas trešais studijas albums Get To Heaven. Muzikāli pilnveidojušies un savu skanējumu noslīpējuši līdz ideālam, Everything Everything piedāvā labākās dziesmas, ko jebkad radījuši. Get to Heaven skanējumu vairāk var likt zem ārtroka žanra, nevis popmūzikas, turklāt tas skan vēl piepildītāk un pilnīgāk kā grupas iepriekšējie ieraksti. Taču tas nemazina spēcīgu singlu daudzumu, tādus te nav grūti atrast - sākot ar elektrizētajiem Blast Doors un Distant Past un beidzot ar balādēm (Everything Everything uztverē) Regret un No Reptiles. Taču albums satur iespējams tumšākās lirikas, kādas grupa sarakstījusi - par tumšākajiem pēdējo gadu notikumiem pasaulē un Anglijā. Katrā ziņā Get to Heaven ir ļoti daudzšķautņains un bagātīgs ieraksts! [RCA, 22. jūnijs, 8.0]
Jamie xx - In Colour
Albuma apskatā rakstījām: "In Colour iesākas ar dziesmu, kas tika sarakstīta kā pēdējā pirms albuma izdošanas un kura viennozīmīgi ir plates labākā dziesma, gada labākā dziesma (līdz šim) un viena no labākajām, kas dzirdēta pēdējo gadu laikā - Gosh. Tās vienkāršā, bet tajā pašā laikā ģeniālā uzbūve ir fantastiska. Albums noslēdzas ar diviem lieliskiem skaņdarbiem - The Rest Is Noise, kurā iztaikti spēcīga basa līnija savijas ar brīnišķīgu klavieru partiju, kas noved pie perfekta noslēguma - Girl. Taču viss, kas ir pa vidu, ir visa In Colour muzikālā esence. Džeimijs pierāda, cik elektroniskā mūzika var būt daudzveidīga, melodiska un krāšņa. Gluži kā albuma noformējumā tajā ir saklausāms teju viss skaņu un emociju spektrs un abums ir patiesi muzikāli krāsains. Tajā ir dzirdama visa Džeimija muzikālā pieredze un apvienots labākais, kas vien elektroniskajā mūzikā dzirdams, ietverot gan house, gan trip hop, gan daudzus citus elektroniskās un deju mūzikas apakšžanrus un vēlreiz pierādot, ka Angļu elektroniskā mūzika ir visaugstākajā līmenī." MĒNEŠA LABĀKAIS IERAKSTS. Albuma apskats. [Young Turks, 29. maijs, 9.5]
Noklausies arī šos:
- Donnie Trumpet & The Social Experiment - Surf
- Sharon Van Etten - I Don't Want To Let You Down EP
- Jaakko Eino Kalevi - Jaakko Eino Kalevi
- FFS (Franz Ferdinand & Sparks) - FFS
- Nao - February 15 EP
Mēneša labākās dziesmas
Jamie xx - Gosh
Jenny Hval - Sabbath
Hudson Mohawke - Ryderz
Jaanno Eino Kalevi - Deeper Shadows
Sharon Van Etten - I Don't Want To Let You Down
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru