Janvāra albumi

Panda Bear - Panda Bear Meets the Grim Reaper
Baltimoras kolektīva Animal Collective dalībnieka Noā Lenoksa jeb Panda Bear sānsoļi no grupas daiļrades vienmēr ir šķituši vispievilcīgākie, it īpaši jau viņa lieliskais Person Pitch, kas bija priekšvēstnesis tam, ka arī no Animal Collective gaidāms kas iespaidīgs, kas arī atnāca Merriweather Post Pavilion izskatā. Savā jaunākajā platē Panda Bear Meets the Grim Reaper, Lenokss cenšas atgriezties pie Person Pitch vienkāršā un mistiskā skanējuma, tomēr tajā pašā laikā mēģinot pielikt klāt arī elementus no iepriekšējā albuma Tomboy. Tomēr rezultātā nesanāk īsti ne šis ne tas un galu galā varam secināt, ka bez diviem ļoti spēcīgiem singliem (Mr Noah un Boys Latin) pārējais albuma materiāls ir samērā viduvējš. [6.5]





Silk Rhodes - Silk Rhodes
Baltimoras duets Silk Rhodes savā debijas ierakstā apbur ar lielisku septiņdesmito gadu stilā ieturētu funk un soul mūziku, to visu "iespiežot" īsā - 30 minūšu - kabatas formāta albumā. Manuprāt, tieši tas ir albuma trumpis, jo nekas netiek vilkts garumā un albuma beigas pienāk nemanot. Turklāt, ar vienu noklausīšanās reizi ir krietni par maz. Vēl viens albuma trumpis ir Sašas Vinna gaisīgais vokāls, kas uzrunā diezgan spēcīgi. [7.5]





D'Angelo and The Vanguard - Black Messiah
Ar D'Angelo daiļradi līdz šim nebiju pazīstams un, godīgi sakot, stils, kādā viņš muzicē mani arī īpaši nesaistīja, tomēr nevarēju nenoklausīties albumu, par kuru 2014. gadā pašā izskaņā jūsmoja teju visi mūzikas kritiķi. Sajūsma nav bez pamata - albums patiešām ir augstvērtīgs, pirmkārt, jau bagātīgā un daudzšķautņainā instrumentālā pavadījuma dēļ. Black Messiah ir soulmūzikas ierakstam netipiski enerģisks un daudzveidīgs ieraksts, kurš noteikti ietu pie sirds arī tiem, kam attiecīgais žanrs nav tik tuvs. Par D'Angelo vokālu nemaz nav jākomentē - tas ir līmenī, gluži tāpat kā dziesmu teksti, kas gan mani varbūt neuzrunā tik ļoti kā kādu citu auditoriju, kas gan nemazina albuma kopējo vērtību. [7.5]





Viet Cong - Viet Cong
Calgarī grupas pērn izdotais mini albums Cassette ieguva milzīgu atzinību alternatīvās mūzikas cienītāju un kritiķu vidū, tāpēc ar lielām cerībām tika gaidīts, ko kanādieši liks priekšā savā debijas platē. Rezultāts nelika vilties - albumā apvienots 7 dziesmu koncentrēts post-punk kokteilis, kurā netrūkst ne eksperimentu, ne klasisku ārdošu pankroka gabalu. Kā zināms, puse no Viet Cong dalībniekiem ir bijušās kanādiešu grupas Women dalībnieki, kura pārtrauca darbību pēc ģitārista Kristofera Raimera nāves. Nekādā ziņā nenonicinot Women veikumu, jāsaka, ka jau ar pirmo albumu Viet Cong krietni pārspēj Women daiļradi. [8.0]





Pond - Man, It Feels Like Space Again
Uzreiz jau sāķšu ar to, ka austrāliešu psihodēliķi Pond ir ierakstījuši savu labāko albumu. Nezinu, vai tam "pie vainas" ir spēcīgā Tame Impala ietekme (divi Pond dalībnieki ir no Kevina Pārkera grupas pavadošā sastāva) vai kas cits, taču Man, It Feels Like Space Again grupa ir uzbūrusi neatkārtojamu psihodēliskā roka kokteili. Pond skanējums ir, ja tā var teikt, kosmisks, kas klausītāju vienkārši paņem savā varā. Vairāk šeit nav ko piebilst, tik vien, ka šis ir ieraksts, kas noteikti jādzird! [8.0] MĒNEŠA LABĀKAIS ALBUMS.





Noklausies arī šos:

• Mark Ronson - Uptown Special
• Joey Bada$$ - B4.DA.$$
• Belle and Sebastian - Girls in Peacetime Want to Dance
• Charli XCX - Sucker
• Sleater Kinney - No Cities To Love