Šīs mītiskās un noslēpumainās grupas/organizācijas debijas albuma apskatu iesākšu ar citātu no kāda komentāra, kas atstāts pie grupas brīnišķīgās dziesmas Dirt videoklipa.
"Hey what'cha listening too?"
"WU man!"
"I love Wu Tang Clan!"
"Nah man, WU LYF, World Unite Lucifer Youth Foundation."
"You worship the devil now? Dude, I don't even know you anymore."
Lūk kā, un es domāju ne mazums pirmo reizi ieraugot grupas nosaukumu vien, nodomā, ka tas ir kāds slavenās reperu grupas blakusprojekts. Nebūt ne, un arī ar vārda brāļu muzikālo stilu šiem WU nav ne mazākā sakara. Informācija par šo grupu ir gaužām skopa un arī grupas mājaslapa neko daudz par pašiem mūziķiem nepasaka. Tas, ko mēs zinām ir tas, ka WU LYF ir muzikāla apvienība no Mančestras, Anglijā (ja nav melots), spēlē lo-fi roku un nerunā ar angļu presi (tam arī ir pamatots arguments nevis kaprīza iegriba).
Jau pirmais grupas singls Dirt iezīmē visu WU LYF muzikālo un vokālo stilu. Muzikālajā ziņā grupa ļoti uzkrītoši izklausās pēc Foals, bet no tā laikam neizbēgt - angļi paliek angļi, kaut gan tik piegludināts un tīrs šis skanējums nav, tas izklausās eksperimentālāk un čut čut interesantāk par jau pieminētajiem otriem angļiem. Par vokālu var diskutēt - citiem ļoti patiks, citi vienkārši nespēs to paciest, jo Elerija Robertsa ķērcošais, bet patīkami nostādītais vokāls ir tīrās gaumes jautājums. Un arī vokāls man kaut ko ļoti, ļoti atgādina, bet līdz pat šim brīdim nespēju saprast ko, varbūt tikai manas iedomas.
Viennozīmīgi pagaidām var teikt tikai vienu - ar savu debiju World Unite Lucifer Youth Foundation ir labi ieskrējušies un sliktu vārdu par viņiem nav - 8/10 no NME, 4/5 no Guardian un maģiskais Best New Music 8,4 baļļu vērtībā no Pitchfork. Arī es varu tikai piekrist kritiķu vērtējumiem un šo ierakstu nosaukt par visnotaļ izdevušos, pilnīgi noteikti viena no labākajām debijām šogad.
Izdošanas datums - 17. jūnijs, 2011
Izdevējs - L Y F
Albuma garums - 47:12
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru