otrdiena, 2011. gada 17. maijs

Danger Mouse & Daniele Luppi - Rome


"Mūzika filmai, tikai bez pašas filmas" - tā Pitchfork iesāk savu albuma apskatu par Danger Mouse jauno veikumu. Jāsaka, reti trāpīgs atzinums (tādu pičforkā patiesībā nemaz nav retums), jo tiešām, klausoties šo albumu prasās, ai kā prasās, kādu kustīgu bildi. Un šī sajūta, kas uznāk klausoties Romu neuznāk neviļus, proti, Danger Mouse galvenais partneris albumā ir itāļu komponists Daniele Luppi, kurš iepriekš rakstījis mūziku neskaitām filmām, tāpēc šis filmu mūzikas rakstīšanas ķēriens albumā ir sastopams ik uz soļa. Līdzi sevi Luppi ir paņēmis lieliskus itāļu muzikantus, kas visu ietērpj pēc visām albuma autoru vēlmēm. Un, protams, protams, protams - Nora Džounsa un Džeks Vaits, albuma rozīnītes, ķirsīši vai vienkārši lieliskas piedevas, sauciet kā gribiet, bet viņiem šajā albumā vieta ir gluži kā radīta.

Neslēpšu, ka šis ir viens no maniem pavasara gaidītākajiem albumiem uzreiz aiz Arctic Monkeys. Tas par tādu kļuva uzreiz pēc pirmo izziņoto dziesmu noklausīšanās reizēm. Two Against One un Black lika tajās iemīlēties momentāli un klausīties vēl un vēl. Albums ir pilnībā attaisnojis uz sevi liktās cerības - tas paiet vienā veselumā un pēc tā noklausīšanās to gribas klausīties vēl un vēl, ne dziesmu pa dziesmai, bet albumu pa albumam, jo tas ir principā nesadalāms. Albuma 35 minūtes paiet vienā veselumā, radot perfektu noskaņu jebkādā laikā, jebkādā garastāvoklī un jebkādos apstākļos. Jāsaka, ka albums ir pa pusei instrumentāls, jo Nora un Džeks dzied tikai pusē dziesmu, no kurām vienā viņi vienojas kopīgā dziedājumā, brīnišķīgajā World, kas ir albuma pēdējā dziesma, bet par savu klātesamību liek manīt jau albuma sākumā minūti garais World (Interlude). Dziesma rada tādu noskaņu itkā tikko būtu beigusies filma ar laimīgām, bet ne banālām beigām. Tieši tā varētu raksturot Rome skanējumu.

Mazliet sāk šķist, ka Danger Mouse jeb Braiens Bērtons pēdējā laikā ar saviem blakusprojektiem ir bijis veiksmīgāks, nekā savā solokarjerā. Pagājušogad Broken Bells (arī šī gada Meyrin Fields EP ir lielisks) un tagad sadarbība ar šo draugu pulku. Un ar katru arvien labāk un labāk, tad jājautā - kas būs tālāk?! Šādos apgriezienos var paveikt milzu lietas un to arī novēlu un saku paldies par to, ka viņš ir pratis pieaicināt tik lielisku komandu lieliska albuma tapšanai. Bravo!

Izdošanas datums - 17. maijs, 2011
Izdevējs - Parlophone
Albuma Garums - 35:05















Nav komentāru: