Maija albumi

Florence and The Machine - How Big, How Blue, How Beautiful
Florencei Velšai ar grupu ir izdevies tas, kas izdodas ne visiem, proti, pēc lielikas debijas un pavisam neizteiksmīga otrā albuma radīt plati, kuru atkal ir prieks klausīties. Ja atceramies, tad grupas otrais studijas albums Ceremonials augošās slavas vai kādu citu nezināmu iemeslu dēļ bija stipri pārproducēts un, kā mēdz teikt, bez muzikālas dvēseles, kur dziesmas tika radītas pēc formulas, jo iespaidīgāk un episkāk, jo labāk, kas nebūt nebija tā veiksmīgākā izvēle. Jaunajā veikumā Florence ir atradusi zelta vidusceļu starp abu pirmo albumu skanējumiem, radot krāsainu un daudzveidīgu ierakstu ar daudziem gabaliem (What Kind Of Man, Ship To Wreck, Mother, Third Eye), kurus droši var saukt par hitiem (lai kā man arī nepatiktu šis vārds). [Island, 29. maijs, 7.5]





The Breathing Effect - Mars Is A Very Bad Place For Love
Mars Is A Very Bad Place For Love ir brīnišķīgs džeza noskaņu albums, par kuru atbildīgs ir Brukliniešu duets The Breathing Effect - Eli Goss un Harijs Tarels. Elektrizējošās un dažviet ļoti masīvās perkusijas un maigi skanošās klavieru skaņas tiešām ļauj iztēloties, ka atrodies kosmosā. Klausoties ierakstu, neviļus nākas atcerēties par Kool & The Gang labākajām melodijām, kuri noteikti ir vīru iedvesmas augšgalā. [Alpha Pup, 21. aprīlis, 7.5]





Hot Chip - Why Make Sense?
Lai gan šis ir jau sestais londoniešu ieraksts, nekas tajā neliecina par to, ka Aleksim Teiloram ar domubiedriem sāktu aptrūkties svaigu ideju. Tieši pretēji - viņi savā skanējumā turpina būt neatkārtojami un vēl joprojām spēj radīt jaunus muzikālus virzienus alternatīvajā deju un elktroniskajā mūzikā. Why Make Sense? ir daudzslāņains ieraksts, kas, lai gan var likties nedaudz monotons, tomēr spēj izklausīties daudzveidīgs un krāšņs. [Domino, 18. maijs, 7.5]





Torres - Sprinter
Makenzija Skota, kas slēpjas zem vārda Torres, otrajā albumā turpina paņemt klausītāju ar emocijām, tikai šoreiz daudz skarbākā skanējumā, kas viņai piestāv tikpat lieliski kā debijas albumā dzirdamās balādes. Un, lai gan Sprinter ir daudz skaļāks un ne tik intīms ieraksts, kā priekšgājējs, tomēr tas nepazaudē to pašu emocionālo noskaņu, bet varetu pat teikt, ka padara vēl izteiksmīgāku. Un galu galā, arī jaunajā ierakstā nav iztikts bez perfektām roka balādēm. [Partisan, 4. maijs, 8.0]





Unknown Mortal Orchestra - Multi-Love
Noklausoties Jaunzēlandes/ASV apvienotā kvarteta trešo studijas plati, top skiadrs, ka ar katru nākamo grupas ierakstu latiņa tiek pacelta arvien augstāk. Ja Kevins Pārkers jauno Tame Impala albumu raksturo kā dejisku rokmūziku, tad kaut ko ļoti līdzīgu var teikt arī par Unknown Mortal Orchestra jauno plati - dejiski un maigi bungu ritmi teju katrā dziesmā (īpaši jau albuma titulskaņdarbs) ievīti lieliskā psihadēliskā poproka mērcē. Tas, lai gan nav nekas jauns, UMO izpildījumā izklausās patiešām apburoši! Viennozīmīgi var apgalvot, ka ar Multi-Love grupa muzikālo latiņu tagad ir pacēlusi pavisam augstu, kuru ar nākamo albumu (un ne tikai pašiem UMO, bet arī citām grupām) nebūs viegli pārspēt, tomēr labas mūzikas vārdā uz to būtu jācer. Tikmēr atliek izbaudīt šo lielisko plati. [Jagjaguwar, 26. maijs, 8.5] MĒNEŠA LABĀKAIS IERAKSTS.





Noklausies arī šos:

• My Morning Jacket - The Waterfall
• Shamir - Ratchet
• Mikal Cronin - MCIII
• The Tallest Man On Earth - Dark Bird Is Home
• Django Django - Born Under The Sun

Mēneša labākās dziesmas
Turpmāk albuma apskatu nobeigumā arī labākās dziesmas no šajā mēnesī izdotajiem ierkastiem.

Florence and The Machine - What Kind Of Man


Torres - Sprinter



Unknown Mortal Orchestra - Puzzles



Hot Chip - Need You Now




Mikal Cronin - Turn Around