Maija albumi

Kamēr vasara jau rit pilnā sparā, atskatīsimies, ko tad klausījāmies maijā.

Douglas Dare - Whelm

Ar savu debijas plati Whelm londonietis Duglass Dērs apliecina, ka Anglijas nākotne ir nevis rokmūzika (kas nu jau būtībā ir Anglijas pagātne ar dažiem izņēmumiem), bet gan inteliģenta elektroniskā mūzika. Kaut vai paskatoties pēdējo gadu spožākos veikumus no angļu (tostarp britu) mūziķiem, tad veiksmīgākie noteikti ir The xx un Džeimss Bleiks. Galu galā, arī Whelm ir lielisks ieraksts, un ne par matu sliktāks par Bleika izdotajiem. Šajā albumā ir vērts iemest ausi; viennozīmīgi viena no labākajām debijām šogad! [7.0]

Lykke Li - I Never Learn
"Sirdi plosošs ieraksts" - principā ar šo viss par albumu būtu pateikts un aprakstu varētu arī beigt. Bet nebūsim slinki un pakomentēsim, kas ar to domāts. Likke Lī jeb nenormāli garā zviedru vārdā Lī Likke Timoteja Svensone Zahrisone savā trešajā studijas darbā balansē uz robežas starp lieliski nostrādātu episku popmūzikas ierakstu un pārproducētu bezpersonisku ierakstu (kā savulaik gadījais Florensei Velšai ar Ceremonials). Šajā gadījumā, Likkei Lī pārspīlētu episkumu un pārprodukciju nevar pārmest, kur arī liels nopelns albuma producentiem. I Never Learn skanējums ir ļoti viļņains, proti, ar piezemētiem pantiem (pārsvarā par lauztām sirdīm un izbijušu mīlestību), kas pāraug fantastiskos piedziedājumos. No Rest for the Wicked kulminatīvais piedziedājums vien liek skudriņām skriet pa muguru! Šis albums ir kārtējais pierādījums, ka Zviedrija ir īsta popmūzikas lielvalsts. [7.5]




Sean Nicholas Savage - Bermuda Triangle
Grūti saprast, vai Bermuda Triangle ir labāko pārpalikumu albums no pērnā gada izcilā Other Life vai vienkārši, albums, kurā Sevidžs Other Life dziesmas pagriež nedaudz citā rakursā. Lai vai kā arī būtu, par to arī īpaši galvu nebūtu jālauza, jo Bermuda Triangle ir lielisks noskaņu albums, kurā, protams, pietrūkst tādu grāvēju (ja tā tos var nosaukt), kādi bija iepriekšējā platē, taču kā albums, Bermuda Triangle ir pat ļoti, ļoti labs. It īpaši jaukiem vasaras vakariem, tā teikt, noskaņai. [7.5]




Damon Albarn - Everyday Robots
Deimons Alberns viennozīmīgi ir viens no ievērojamākajiem angļu mūziķiem. Tas ir fakts, kuru viņa solo albums Everyday Robots tikai spilgti apstiprina. Vienalga kādā ampluā darbotos Alberns, viņa radītā mūzika neatstāj vienaldzīgu, turklāt viņa neskaitāmie grupas un projekti pierāda, ka viņš ir arī īsts muzikālais hameleons. Arī Everyday Robots dzirdamais ir, kas tāds, ko no Alberna vēl nebijām dzirdējuši, kaut tajā dzirdamais būtībā ir lielisks visas viņa spīdošās muzikālās karjeras apkopojums. Tajā noteikti neatradīsiet graujošus radio singlus, bet gan vienkārši 12 dziesmas no vīra, kurš pasaules mūzikā ir atstājis daudz un dažādas pēdas. Turklāt noslēdzošais Heavy Seas of Love ir viens no skaistākajiem skaņdarbiem, kāds šajā gadā dzirdēts! [8.0]




Sharon Van Etten - Are We There
Nenoliegšu, ka Bruklinas dziesminieces Šāronas Van Etenas svaigākā albuma iecelšana albuma godā ir pat ļoti subjektīva, jo neviena cita plate mani šajā mēnesī nav uzrunājusi vairāk kā Are We There. Un es pilnībā pieņemu, ka citu domas šajā jautājumā var būt krasi atšķirīgas, jo Šāronas Van Etenas mūzika patiesi pati neuzbāžas. To aptvēru, kad atkārtoti noklausījos ņujorkietes iepriekšējo plati Tramp, kas nebūt ne pirmajā klausīšajās reizē nepalika atmiņā. Nezinu, vai Are We There ir labāks ieraksts par Tramp (pagaidām vēl šķiet, ka nē, bet laiks rādīs), tomēr jau no pirmajām albuma notīm varēja saprast, ka arī šis albums būs īpašs. Turklāt šajā platē Van Etena vietām flirtē ar elektronisko mūziku, kas lieliski sadzīvo ar viņas brīnišķīgo ģitārspēli. [8.0] MĒNEŠA LABĀKAIS ALBUMS.





Noklausies arī šos:

• Swans - To Be Kind
• Rīgas Modes - Rīgas Modes
• The Black Keys - Turn Blue
• Röyksopp / Robyn - Do It Again
• Fear of Men - Loom