La Roux - Trouble in Paradise

Pirms pieciem gadiem La Roux (kas gan nav, kā daudziem labpatīkas domāt, Ellijas Džeksones solo projekts, bet gan duets kopā ar Benu Lenmeidu) izdeva spožu debijas plati, kuras lielākie hiti - Quicksand, Bulletproof un In For The Kill - radiostaciju rotācijā vēl pat šobaltdien atskan itin bieži. Bet nu La Roux patiešām ir solo projekts, jo albuma tapšanas gaitā, grupu pameta Lenmeids, un laiks noskaidrot, vai Džeksonei, pirmkārt, izdevies aprast ar domu, ka nu viņa darbojas viena un, otrkārt, tikt galā ar otrā albuma sindromu, kas parasti pēc šādām ilgām pauzēm reti kad izdodas.

La Roux tolaik pārsteidza ar patiešām kvalitatīvu sintpopa ierakstu, kurā visu atbildību par tekstiem uzņēmās Džeksone, bet Lenmaids gādājā par muzikālo pusi, kaut, protams, arī mūzikas sacerēšanā piedalījās arī Džeksone. Albums guva milzu panākumus, it īpaši jau augstāk pieminētie singli, kas radiostacijās tika nodrillēti līdz nelabumam, un varbūt tieši tādēļ Ellijas Džeksones ļoti, ļoti augstais falsets man kopš tiem laikiem ir vēlams tikai mazās devās. Debijas platē, kas tā arī saucās - La Roux - bija ļoti daudz atsauču uz astoņdesmito gadu disko mūziku, kas perfekti iekļāvās mūsdienīgā pop albumā, neatgādinot sajūtu, ka klaji tiek kopēts astoņdesmito gadu mūzikas stils. Ellija Džeksone savulaik intervijās atzina, ka debijas albuma tapšana prasīja tieši piecus gadus. Neviens visticamāk nevarēja iedomāties, ka arī otrais albums prasīs daudz laika. Bet tieši tā notika - līdz Trouble in Paradise mums bija jāgaida ne vairāk, ne mazāk kā pieci gari gadi.

Ķeroties uzreiz vērsim pie ragiem, uzreiz jāsaka, ka Trouble in Paradise nav piemeklējušas otrajam albumam raksturīgās likstas un šoreiz piecu gadu pauze ir bijusi īsti vietā, lai saprastu, kurā virzienā gan muzikāli, gan saturiski doties tālāk. Ir jūtama arī Bena Lenmeida neesamība albuma tapšanā, kurš La Roux pameta 2012. gadā. Pati Džeksone ierakstu raksturo, kā siltāku un seksīgāku (nepateikšu gan, kādā skalā vērtēt šo aspektu) par debijas ierakstu. Un te viņai var piekrist - albumā izmantotas daudz vairāk instrumentālās partijas, turklāt skanējums ir vēl autentiskāks astoņdesmito gadu disko ērai. Vēl viena lieta, kas stipri atšķiras no debijas platē dzirdētā, ir Džeksones vokāls - arī to varam saukt par siltāku un ausij tīkamāku, jo nedaudz griezīgais falsets ir piezemētāks, un Džeksones vokālu šajā ierakstā varam klausīt plašākā skaņas prizmā. Kaut arī falseta cienītājus var nomierināt - arī tas šeit ir dzirdams, īpaši noslēdzošajā The Feeling. Ja runājam par albuma seksīgumu, tad dziesmu nosaukumi runā paši par sevi - Cruel Sexuality, Sexotheque, Let Me Down Gently. 

Par pašu albuma struktūru jāpiebilst, ka šis albums hitu ziņā noteikti nevar sacensties ar savu priekšteci (albumā ir viens izteikts grāvējs - Uptight Downtown), taču saturiski un konceptuāli Trouble in Paradise ir nostrādāts vienkārši perfekti, turklāt neizraisot garlaicīgas sajūtas ne mirkli, jo albums ir, manuprāt, ir pašā labākajā garumā - 42 minūtes, kurās dzirdamas deviņas kompozīcijas, starp kurām visvairāk gribētos izcelt divas garākās - Silent Partner un Let Me Down Gently -, kurās varam dzirdēt lieliskas ritma maiņas un dziesmas uzbūvi kā tādu. 

Ellija Džeksone

Rezumējot, jāsaka, ka Trouble in Paradise skan daudz nobriedušāk un profesionālāk par debijas plati un, par spīti spožu singlu trūkumam, albums viennozīmīgi ir solis augšup muzikālajā izaugsmē. Pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka tik komerciāli labus panākumus, kā debijas plate, tas negūs. Galu galā mūsdienu popmūzikā, kur visu laiku ir jābūt apritē, lai par tevi atcerētos, pieci gadi ir ārkārtīgi ilgs laiks un visticamāk populārās mūzikas raidstaciju klausītāji La Roux jau sen ir aizmirsuši, taču Trouble in Paradise pilnīgi noteikti ir labākais, kas popmūzikas lauciņā pēdējā laikā ir radīts.

Izdošanas datums - 18. jūlijs, 2014

Albuma garums - 41:27

Izdevējs - Polydor