Maks Demarko pilnīgi noteikti nekad nespēlēs stadionos, lielās arēnās vai uz festivālu lielākajām skatuvēm, bet tas nebūt nav nepieciešams, jo tieši mazā, intīmākā gaisotnē Maka Demarko mūzika strādā vislabāk. Turklāt ar otro studijas plati Salad Days kanādiešu mūziķis savu vārdu pamatīgi nostiprina indie mūzikas lauciņā, turklāt liek par sevi runāt arvien vairāk un vairāk.
To, ka Maks Demarko negrasās spēlēt pēc vispārpieņemtām muzikālām vadlīnijām, iezīmēja jau viņa pirmais minialbums Rock and Roll Nightclub, kurš, pirmkārt, jau izklausījās kā ierakstīts mucā, otrkārt, ar savdabīgu noformējumu un, treškārt, vēl jo savdabīgākiem videoklipiem. Tomēr Demarko dziesminieka talants bija redzams kā uz delnas - viņš spēja apvienot šķietami vienkāršas melodijas ar tekstiem, kas vienlaicīgi neizsaka neko, bet tajā pašā laikā izsaka ļoti daudz.
Grūti pateikt, kāpēc, bet sākumā Demarco debijas platē biju nedaudz vīlies un uzskatīju, ka maģiskais minialbuma skanējums kaut kur ir zudis, neskatoties pat uz to, ka platē bija tādi izcili skaņdarbi kā Ode to Viceroy un My Kind of Woman. Tomēr, kā jau tas nereti gadās, ar laiku albumu ieraudzīju no cita skatupunkta un sadzirdēju/ieraudzīju to, ko varbūt biju palaidis garām pirmajās reizēs. Beigu beigās 2 ir viens no maniem klausītākajiem ierakstiem pēdējo gadu laikā, tādēļ ziņa par jaunu plati mani nevarēja neizraisīt neslēptu sajūsmu.
Tiktāl par (neilgo) vēsturi, kuru ir svarīgi zināt, lai līdz galam izprastu jauno plati. Būtībā Salad Days skanējums ir ļoti līdzīgs iepriekšējiem ierakstiem, taču kaut kas ir mainījies. Skanējums un atmosfēra ir daudz citādāka, un, šķiet, (kas pat liekas neticami) Maks Demarco ir kļuvis daudz nopietnāks gan tekstos, gan mūzikā. Varbūt tajā liels nopelns ir arī Maka draudzenei Kierai Maknellijai, jo, kā pats Demarko atzīst intervijā Pitchfork, trīs no Salad Days dziesmām ir Kieras jeb Kiki melodijas. Un tas ir arī acīmredzams, jo albumā atrodamo dziesmu skaits par mīlestību ir teju vienāds kopējam albuma dziesmu skaitam. Mīlestība jaunajā platē ir atrodama neskaitāmās formās un izpausmēs, piemēram, dziesmās Let Her Go, Let My Baby Stay, Treat Her Better, Go Easy un praktiski arī visās pārējās.
Albumā, gluži tāpat kā iepriekšējos mūziķa veikumos, ir kaudze ar lieliskiem singliem, kuri patīkami izceļas un aizķeras atmiņā jau uz tā lielisko kompozīciju fonu. Kā vienu no tādiem var minēt sākumdaļā atrodamo Brother, kurš noskaņas ziņā ir, iespējams, visinteresantākais un tajā pašā laikā vishipnotizējošākais. Plates vidusdaļā atrodami trīs skaņdarbi - Passing Out Pieces, Treat Her Better un Chamber of Reflection -, kas būtībā ir albuma kulminācija, turklāt Chamber of Reflection ir visnetipiskākā plates dziesma, taču, manuprāt, tieši tā ir plates pati, pati virsotne, kaut, kā jau minēju iepriekš, vāju kompozīciju šajā albumā neatradīsiet.
 |
| Maks Demarko jeb īstajā vārdā Makbraiers Samjuels Lanjons |
Pagājušogad, kad beidzot sadūšojos kādam albumam ielikt augstāko atzīmi (tas bija Daft Punk šedevrs Random Access Memories), tā paša albuma apskatā rakstīju, ka diez vai tuvāko gadu laikā tas notiks atkal, taču Salad Days ir patiesi fantastisks ieraksts, kurš tieši mani uzrunā jo īpaši, tādēļ, pat ja nedaudz subjektīvi, tomēr mazāku vērtējumu šai platei es vienkārši nespēju iedot. Un vispār pats atzīmju likšanas process ir ļoti īpatnēja lieta un tas nebūt nenozīmē, ka Tame Impala, Beach House vai Kurta Vaila ieraksti, kas saņēmuši nedaudz mazāk, būtu sliktāki albumi. Nebūt ne, un visticamāk, skatoties ar šodienas redzējumu, arī tie ieraksti būtu pelnījuši maksimālo vērtējumu. Lai vai kā, Salad Days ir ieraksts, kas noteikti jādzird; ne visi to sapratīs, bet ticu, ka īsto auditoriju tas uzrunās.
Izdošanas datums - 1. aprīlis, 2014
Izdevējs - Captured Tracks
Albuma garums - 34:41
2 komentāri:
Jā, mazulīt! Šitas 10 ir tik pelnīts. Labākais, kas pēdējā laikā ir bijis.
Ilgi šaubījos, vai tik nebūs par daudz, bet noklausījos vēlreiz un sapratu, ka nebūs gan!
Ierakstīt komentāru