Ar nelielu nokavēšanos (Dziesmusvētku dēļ, protams), tomēr beidzot ir atnācis arī jūnija labāko albumu apskats. Ir bijis pamatīgs lielisku albumu birums, tāpēc pieci labākie jūnija albumi būtu pārāk šaurs jēdziens. Kas to zina, varbūt šis jūnijs būs pirmais mēnesis, kad būs nepieciešama mēneša albumu otrā daļa.
Classixx ir elektroniskās mūzikas duets no Losandželosas, ko var noprast uzreiz, izdzirdot pirmās saules pielietās skaņas. Nenoliedzami, dzīvojot tik saulainā vietā kā LA, nesacerēt vasarīgas melodijas varētu šķist dīvaini, tāpēc Maikls Deivids un Tailers Bleiks savā debijas platē dara tieši to, kas viņiem jādara - ar saulainiem gabaliem apgādā tos, kam saules nedaudz par maz. Tas par albuma noskaņu, bet par pašu muzikālo skanējumu - nekā jauna jau tajā nav, tomēr tieši šajā laikā un šajā vietā Classixx ar savu radīto mūziku spēj pārliecināt, ka tieši viņu mūzikai būtu jāpievērš uzmanība. Daudzviet Classixx skanējums man ļoti atgādina ņujorkiešu Holy Ghost! radīto mūziku, un, šķiet, vienīgais, kas viņus atšķir ir ģeogrāfiskais novietojums.
Disclosure - Settle
Kaut kas līdzīgs pagājušajā mēnesī startēja arī no okeāna otras puses, turklāt zināmi daudz lielākai sabiedrības daļai. Varam teikt, ka Disclosure muzikālais uzstādījums ir līdzīgs kā Classixx, tomēr tā vis nav. Brāļi Lourensi pārstāv tā saukto UK Garage žanru un savā debijas platē ir absolūti teicamnieki. Lai gan savas domas par to, ka vienā laidienā albums ir pārāk monotons un vienveidīgs, neesmu mainījis, tomēr atsevišķās devās tas ir pat ļoti, ļoti labs. Turklāt, ja mēs vēl šīs devas saucam vārdos, tad iegūstam F For You, White Noise, Help Me Lose My Mind un pāri visam karalisko When a Fire Starts To Burn, kurš, šķiet, pagaidām vienīgais gada singlu ieskaitē spēj sacensties ar nepārspējamo Get Lucky. Albuma apskats.
Sean Nicholas Savage - Other Life
Bet nu pievēršamies nedaudz cita stila mūzikai, ko rada viens dīvains kanādietis Šons Nikolass Sevidžs. Viņš ir kā Destroyer un Ariela Pinka apvienojums, kurš ar gluži vienkāršām dziesmām par mīlestību (nekādas klasiskās mīlas balādes gan negaidiet) un citām dīvainām tēmām Sevidžs tomēr spēj uzrunāt klausītāju, un, lai gan pirmajā mirklī var šķist, ka albums ir visai vienveidīgs, tomēr arvien vairāk tajā ieklausoties, izkristalizējas teju katra albuma kompozīcija un runā katra par sevi. Beigās varam secināt to, ka Other Life ir ļoti spēcīgas dziesmas, ne tikai viena vai divas, bet es pat gribētu teikt, ka tikai kādas divas trīs nevelk līdzi pārējam albuma materiālam. Skatoties no šāda aspekta, jāsaka, ka Other Life ir viena ļoti nenovērtēta plate, turklāt pāri visām jau tā spēcīgajām dziesmām jūs atradīsiet divas patiesi izcilas - titulskaņdarbu Other Life un You Changed Me. Noklausieties vismaz tās un ticiet man - Sevidža kungs jums iepatiksies. Albuma apskats.
Jagwar Ma - Howlin
Šiem austrāliešu zēniem ir pilnīgi vienaldzīgas kaut kādas žanru robežas, jo tas, cik bezrūpīgi viņi savā debijas plate sajauc rokmūziku ar elektroniku, klāt vēl piemetot pa druskai no visa kā, pārsteidz pēc plates pirmās noklausīšanās reizes. Howlin ir pārsteidzošs no pirmās līdz pēdējai minūtei, kurām pa vidu Sidnejas zēni iebrauc chillwave lauciņā, tad iemēģina spēkus uz deju grīdas un visam pa vidu ir dažas patiesi svaigi skanošas indie mūzikas dziesmas. Jagwar Ma ir kā hameleons - viņi var būt jebkas, un kas vēl jo svarīgāk - skan vasarīgi un saulaini! Albuma apskats.
These New Puritans - Field of Reeds
Field of Reeds ir visatšķirīgākais ieraksts, kādu esmu dzirdējis šomēnes, ja ne visā šajā gadā. Brīdī, kad viss indie-pop-rock kokteilis sāk apnikt, jauno puritāņu trešais albums ir kā svaiga gaiss. Instrumentāli piepildīts, bet tajā pašā laikā ieraksts ar vietām minimālu muzikālo skanējumu, tajā satiekas instrumentu daudzveidība ar minimālismu. Kāds jautās - tad kāda velna pēc tos instrumentus?! Un šeit arī sākas visa māksla - lai radītu ko vienkāršu, ir jāstrādā pamatīgi. Paradoksāli, bet tā tas ir. Field of Reeds dažviet pat aizsniedzas līdz neo-klasisma žanram, tātad nopietnajai mūzikai, tomēr būtībā tas ir post-rock ieraksts, kura pamatā ir stīgu instrumenti un bungu skaņas. Lieliski šajā ierakstā saspēlējas arī Džeks Bārnets ar fadū vokālisti Elīzu Rodrigesu. Lai gan atsevišķi spēcīgu kompozīciju šeit nav maz (Fragment Two, V(Island Song) un Organ Eternal, piemēram, pašas par sevi ir ļoti dzīvotspējīgas kompozīcijas), tomēr Field of Reeds ir jābauda kā albums, tikai tad ir iespējams noķert īsto fīlingu. Ak jā, un lai pavisam un līdz galam izprast šo albumu, vērts noklausīties grupas iepriekšējos divus albumus vai vismaz Hidden. Rekomendēju! MĒNEŠA LABĀKAIS ALBUMS! Albuma apskats.
JŪNIJA ALBUMI - 2. DAĻA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru