Ellery James Roberts - Kerou's Lament (犠牲) [AUDIO]

Kā var aizmirst, kā tieši ap šo Jāņu laiku debitēja Mančestras apvienība WU LYF un kuras debijas albums Go Tell Fire to the Mountain nez kāpēc bija ieraksts, ar kura lieliskajām dziesmām tika pavadīti attiecīgie Līgo svētki. Tomēr pagājušā gada nogalē no grupas aizgāja tās solists Elerijs Džeimss Robertss, savukārt pārējie grupas dalībnieki izveidoja jaunu grupu Los Porcos, līdz ar to WU LYF pastāvēšana bija beigusies. Bet nu Robertss nācis klajā ar jaunu dziesmu, kurā izmantoti Lil B un Clams Casino dziesmas I Am God sempli. Skanējums krietni atšķiras no WU LYF, tomēr paša Robertsa balss jau vien ir spēcīga firmas zīme. Gaidām, kas sekos tālāk.

Kanye West - Yeezus

Šīs albuma sakarā būšu ārkārtīgi īss, jo kāds to ir norecenzējis absolūti precīzi un manas domas ir pilnībā tādas pašas. Skaidrs, ka bija naivi cerēt uz to, ka pēc tāda meistardarba, kāds bija My Beautiful Dark Twisted Fantasy, Vests varētu atkārtot ko līdzīgu, tomēr cerēju, ka albums būs vismaz līmenī, jo, runājot par sevi, Vests nekad nav licis vilties. Līdz ar Yeezus tas brīdis ir pienācis, un lielākā neizpratne ir par to, kā pēc tik daudzveidīga un krāšņa albuma var nākt, kas tāds. Lielākā daļa Yeezus muzikālās puses izklausās pēc ierakstiem metalurģijas uzņēmumā, kur klaudz metāls un dzirdamas slīpēšanas skaņas. Tikai dažviet dzirdami gaumīgi sempli, bet tādu ir ellīgi maz. Vienīgā dziesma, kuru ir vēlme klausīties arī pēc albuma noklausīšanās, ir Bound 2, kaut arī Black Skinhead nav slikts ir pat ĻOTI labs. Tas tomēr neizglābj visu albumu. Pārējo albuma muzikālo materiālu, šķiet, vairāk neuzdrošināšos uzlikt uz atskaņotāja. Vienīgais, kas Vestu var glābt sliktas producēšanas (dažu dziesmu producēšanā gan piedalījušies arī Daft Punk...) gadījumā ir teksti, taču arī tie ir tik primitīvi un novazāti, ka paliek skumji. Lūk, kā. Zemāk redzamajā video būtībā ir arī manas domas par šo albumu, neatkārtošos un nerakstīšu to šeit, noskatieties paši!



Izdošanas datums - 18. jūnijs, 2013
Izdevējs - Def Jam
Albuma garums - 40:01

These New Puritans - Field of Reeds

Pēc pirmajiem diviem albumiem - Beat Pyramid 2008. gadā un Hidden 2010. gadā - angļu nepieradinātās rokmūzikas kolektīvs These New Puritans laiž klajā savu trešo studijas veikumu Field of Reeds. Ja pirmie ieraksti pauda patiešām agresīvu attieksmi pret teju visu gan tekstuāli gan muzikāli, tad jaunajā platē grupas skanējums ir izmainījies uz pilnīgi pretējo pusi - tas ir ārkārtīgi gaisīgs, viegls un pieklusināts ieraksts. Ticiet vai nē, taču arī šādā ampluā šie angļi prot radīt lielisku mūziku, vēl joprojām atgādinot, ka tie ir tie paši These New Puritans, kas bija trīs gadus iepriekš.

Arctic Monkeys - Do I Wanna Know? [VIDEO]

Kā jau daudzi paspējuši nodēvēt - gada seksīgākā rokmūzikas dziesma. Un te nu nevar nepiekrist, turklāt Arctic Monkeys gadījumā tas ir pat ļoti eleganti, nevis kā daudzu citu popmūzikas zvaigžņu izpildījumā - piedauzīgi. Bet patiesi gan ģitāras, gan Tērnera balss un teksti, kā arī videoklips ir vienkārši seksīgi. Do I Wanna Know? tikai vēlreiz apliecina virzienu, kurā dodas šis Šefīldas kolektīvs - no trakulīgiem un trokšņainiem puišiem (kas nekādā gadījumā nav domāts sliktā nozīmē, nebūt ne) Arctic Monkeys ir kļuvuši par īstiem rokeriem, kas nebaidās uzrakstīt arī pa kādai rokenrola balādei. Grūti pateikt, vai šo dziesmu var uzskatīt par balādi; visdrīzāk jau tomēr, ka ne, un, lai gan gabals skan vietām skan nedaudz klišejiski, tas tomēr skan skaisti!

Jagwar Ma - Howlin

Ir viena būtiska īpašība, kas teju nekļūdīgi ļauj pateikt, ka grupa, kuras spēlētā mūzikā šādā vai tādā mirklī un formā skan, ir no kājām otrādi apgrieztās Austrālijas. Tā ir zeme, kurā ziema nepastāv (mūsu izpratnē ar biezām pufaikām un ikrīda nodarbībām ar lāpstu) un kura turas tā nostāk no visādām ekonomiskām un militārām vispasaules likstām, tādēļ cilvēki tur ir tieši tikpat saulaini cik klimats, tādēļ viņu radītā mūzika ir saules pielieta un vasarīga. Tādēļ tikai loģiski, ka divu puišu - Džono Ma un Gabriela Vinterfīlda - kolektīvs Jagwar Ma savā debijas albumā Howlin ir uzbūruši pat ļoti vasarīgu ainu, kurā nepastāv žanru robežas. Varētu teikt, ka Jagwar Ma spēlētā mūzika ir kaut kāds indie, tikai kāds? Indī roks? Indī pops? Nu, ne tak un godīgi sakot vienu žanru šai grupai ir patiešām grūti piemērot. Ja dažas dziesmas patiešām izklausās pēc klasiskiem indie gabaliem, piemēram, Man I Need, tad kopējai plates atmosfērai to pielietot nevar. Albums vispār ir ļoti dejisks, bet ne dejisks klasiskā nozīmē. Patiesībā ir pat grūti notraktēt, to, kas skan šajā platē. Vasarīgs albums - tas ir tas, ko es jums varu pateikt. Saprotams, ko nu katrs saprot ar "vasarīgs albums", taču, manuprāt, tieši Howlin ļoti labi raksturo to, kādam būtu jābūt vasarīgam albumam, proti, bez ierāmējuma kādos nebūt žanros, jo vasara taču ir raiba un pārsteidzoša, tādēļ piekritīsiet, ka arī vasarīgai mūzikai tādai būtu jābūt.

Izdošanas datums - 10. jūnijs, 2013

Izdevējs - Marathon Artists

Albuma garums - 48:35

Disclosure - Settle

Daudz neiedziļinoties vēsturē un puišu biogrāfijā, pasakot vien to, ka aiz nosaukuma Disclosure nosaukuma slēpjas divi brāļi - Gajs un Hovards Lourensi - no Rīgeitas Anglijā. Disclosure līdz šim izdotie singli un remiksi ir izpelnījušies ļoti atzinīgas kritiķu atsauksmes un guvuši lielu popularitāti arī klausītāju vidū, tāpēc tikai loģiski, ka abu brāļu debijas albums Settle ir viena no gaidītākajām debijas platēm šogad. Tā pilnībā no iepriekš izdotajiem skaņdarbiem mani uzrunāja When a Fire Starts to Burn, lai gan arī dziesmas, kurās Disclosure sadarbojās ar tādām jaukām britu jaunās muzikālās paaudzes dāmām kā Alunu Frensisu no AlunaGeorge (dziesmā White Noise)  un Elaizu Dūlitlu (You & Me), bija visnotaļ pieklājīgas. Bet nu par pašu albumu - Settle, manuprāt, ir tāds albums, kura dziesmas atsevišķi ir lieliskas, taču kā albums Settle ir ārkārtīgi garlaicīgs. Nevar noliegt Lourensu talantu un muzikālās spējas, tomēr albums aiziet tādā vienveidīgā masā jau pēc kādas piektās dziesmas, un tālākajā plates skanējumā ir grūti izšķirt atsevišķas melodijas. Pēc kāda laika klausoties dziesmas atsevišķi (ne vienu pēc otras, bet iejaucot starp citām) saproti, ka tās tomēr ir cita par citu savādākas un tikai tādā veidā var uzķert katras dziesmas īpašo raksturu un skanējumu, ko, klausoties albumu no A līdz Z, izdarīt bija visai pagrūti. Tādā gadījumā beigās rodas likumsakarīgs jautājums - kā vērtēt šādu plati, jo teikšu atklāti - plati visā garumā visdrīzāk es vairs neklausīšos, kaut tajā pašā laikā albumā sliktu dziesmu nav. Nudien, savdabīgs ieraksts, kaut nosaukt to par neizdevušos nekādā gadījumā nevar.

Izdošanas datums - 3. jūnijs, 2013

Izdevējs - Island

Albuma garums - 60:37

Forest Swords - Thor's Stone [AUDIO]

Britu producents Mets Bārnss 2010. gadā parūpējās par vienu no tā gada lieliskākajiem muzikālajiem piedzīvojumiem - Dagger Paths, kas tehniski skaitījās minialbums, tomēr par spīti tam, tas ieguva lieliskas kritiķu atsauksmes un gozējās ievērojamu mūzikas apskatnieku gada labāko albumu apkopojumos. Nupat Bārnss jeb Forest Swords klausītājiem nodevis pavisam jaunu dziesmu Thor's Stone, kurā dzirdams tas pats tumšais skanējums, kas debijas ierakstā, varbūt pat vēl tumšāks, kas liek jautāt - vai Bārnss savā jaunajā ierakstā klausītāju vedīs vēl dziļāk mežā? Katrā ziņā arī Thor's Stone rada neaizmirstamu atmosfēru un skan patiešām pamatīgi.

Sean Nicholas Savage - Other Life

Šons Nikolass Sevidžs ir visai dīvains putns no Edmontonas un nebūt nav pieskaitāms pie debitantiem (viņa kontā līdz šim jau trīs albumi), taču Other Life ir tāds ieraksts it kā būtu debijas albums. Varbūt "pie vainas" tas, ka Sevidžs pārvācās uz Berlīni, kur tad arī tapa un tika ierakstīts šis ieraksts. Uz to savā ziņā norāda pats albuma nosaukums - Other Life -, proti, uz kādu nebūt jaunu sākumu un pašapliecinājumu. Lai arī kā tur būtu vai nebūtu, Other Life ir skaists ieraksts, kurā dzirdams ļoti daudz atsauču uz citu kanādiešu kolektīvu Destroyer, turklāt dažviet Sevidžs izklausās pat pēc Ariela Pinka, un ticiet vai nē, bet šāds savienojums ir pat ļoti patīkams ausij. Savus lielākos albuma meistardarbus - She Looks Like You, Other Life, Lonely Woman un You Changed Me - kanādietis ir sarindojis albuma sākumā, tādēļ uz albuma otro pusi ieraksts sāk šķist pārlieku vienveidīgs. Ja runājam par kādām albuma virsotnēm, tad albuma titulskaņdarbs ir, iespējams, skaistākais, ko sanācis dzirdēt šogad - absolūta elegance vijas ar nelielu mistiku un vispār kopā ar video tajā ir kaut kas īpašs un neizskaidrojams. Vienu vārdu sakot, Other Life nav perfekts, taču lielisks ieraksts nesteidzīgiem vasaras vakariem (naktīm?) gan kā fons, gan dažādu pārdomu izraisītājs par dzīvi, mīlestību un tam, kas ir pa vidu.

Izdošanas datums - 29. maijs, 2013
Izdevējs - Arbutus Records
Albuma garums - 41:16

Maija albumi