Ilgi jo ilgi es domāju, ko darīt, līdz beigās nospriedu, ka šo albumu tomēr nevajadzētu tā vienkārši palaist garām. Šis ieraksts tomēr ir pilnīgi atšķirīgs no pārējiem albumiem, kuriem tik veltītas rindas šajā blogā. Šis noteikti ir 'viss jaunais ir labi aizmirsts vecais'.
Lai gan Far Side Virtual nebūt nav mākslinieka debijas albums, šī ir mana pirmā satikšanās ar viņa mūziku. Kaut ko no Deivida Kīnana projekta pirmoreiz dzirdēju vien kādu mēnesi atpakaļ, kad iemetu ausi, ko tad piedāvā plašajos Pitchfork plašumos. Adventures In Green Foot Printing un Earth Minutes bija pirmie gabali, kurus dzirdēju, godīgi sakot, tie ir arī vieni no retajiem radio formāta skaņdarbiem albumā. Viss albums kopumā raisa kaut kādas asociācijas ar Ariela Pinka pagājušā gada plates skaņām un 80to gadu Latvijas Televīzijas džingliem. Tādi klišejiski un neapstrādāti elektroniski darinājumi no to pašu gadu singlu b-pusēm. Bet šai mūzikai ir dots pat savs stila raksturojums - hypnagogic pop. Nejautājiet, neprasiet, neatbildēšu, kas tas ir.
 |
| James Ferraro |
Kopumā, lai gan tā lielākajai daļai varētu tā nelikties, Far Side Virtual ir viens sasodīti labs albums, kas jau pašā mēneša sākumā piesakās uz vietu mēneša albumu galvgalī. Albums neļauj novērst uzmanību ne mirkli (ir gan kādas trīs dziesmas plates vidū, kas ir nedaudz nesaprotamas, bet ko tur daudz - viss albums tak ir nesaprotams) un visā ieraksta garumā nepamet tā nepatīkamā sajūta, ka to taču jau esi kaut kur dzirdējis, bet nu nevari un nevari pateikt kur. Neko vairāk es nevaru, un pat neprasās, pateikt par šo albumu, jo tas, kas tajā darās nav vārdiem aprakstāms. Un vēl kas - viss velk uz to, lai šis būtu šī gada Fang Island - albums, kuru es novērtēju viens no retajiem un kas noteikti bija viens no pērnā gada labākajiem ierakstiem. Vai ar Far Side Virtual būs tāpat? Decembris tuvojas, tad arī uzzināsim.
Izdošanas datums - 25. oktobris, 2011
Izdevējs - Hippos In Tanks
Albuma garums - 45:37
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru