La Roux vokāliste Ellija Džeksone savulaik kādā intervijā atzīmēja, ka debijas albuma tapšana viņai prasījusi piecus gadus. Padaudz, taču arī rezultāts bija visai solīds - grupas vārdā nosauktais albums bija viens no 2009. gada patīkamākajiem popmūzikas ierakstiem ar apbrīnojamu singlu birumu. Domāju lielai daļai vēl ir prātā Bulletproof, Quicksand un, protams, In For The Kill meldiņi. Taču, pievēršoties atpakaļ tēmai par albuma tapšanas laiku, visticamāk reti kurš varēja iedomāties, ka arī otrā albuma tapšana aizņems akurāt tikpat laika. Būtībā La Roux ir zaudējuši visu savu aktualitāti un ikdienas populārās mūzikas radio klausītājs tādu vārdu jau ir sen aizmirsis. Izdodot albumu nule pēc debijas albuma, La Roux būtu iespēja gozēties līdzās pašreizējām popmūzikas smagsvarēm (Keitijai Perijai, Ellijai Goldingai, Rianai u.t.t.), taču Ellija Džeksone izlēma citādāk. Pirmais singls no jūlijā gaidāmā Trouble in Paradise spilgti iezīmē raksturīgākās izmaiņas grupas skanējumā. Pirmkārt, jau Džeksones tik ļoti spiedzošais vokāls (kas mazās devās nebūt nebija tik slikts) ir krietni zemāks, kas personīgi manai ausij ir pieņemamāks. Otrkārt, skanējums ir pilnīgāks, ne tik ļoti datorspēļu mūziku atgādinošs, atgādinot labākos astoņdesmito gadu veikumus. Un ir divas īpašas vietas, kuras gribētos izcelt. Pirmā - fantastiskā pauze dziesmas trešajā minūtē, kas pēc mierīga dziesmas ievada (tā ir tik izturēta, ka pirmajā klausīšanās reizē var šķist, ka dziesma jau ir galā) to pārvērš jau citā tempā un skanējumā. Un, protams, neiztrūkstoša lieta pēdējos gados popmūzikā, ko ieviesa M83 ar Midnight City - saksafona solo. Šajā dziesmā tas piešķir tādu kā kulminācijas sajūtu. Katrā ziņā, Let Me Down Gently pilnīgi noteikt māc visas bažas par to, ka La Roux otrais albums varētu būt par daudz ilgi meistarots. Džeksone pilnīgi noteikti ir devusies pareizajā virzienā un es ticu, ka otrā albuma lāsts viņai nedraud.
svētdiena, 2014. gada 18. maijs
sestdiena, 2014. gada 3. maijs
Avey Tare's Slasher Flicks - Enter the Slasher Flicks
Avey Tare's Slasher Flicks nav gluži tas pats, kas Avey Tare solo izpildījumā. Šajā projektā Animal Collective dalībniekam Devidam Portneram pievienojušies arī Endžela Deradūriana (agrākā Dirty Projectors dalībniece) un bijušais Ponytail bundzinieks Džeremijs Haimans. Šādas grupas, kurās apvienojušies vairāki dalībnieki no dažādām grupām, mēdz dēvēt par supergrupām, bet, tā kā man šis jēdzien vienmēr ir licies neizprotams, tad sauksim šo par apvienību. Šajā ierakstā Portners ar domubiedriem dara to, ko vienmēr ir darījis savā pamatgrupā - spēlējas ar skaņām visdažādākajos veidos, un neliekuļojot uzreiz jāatzīst, ka Enter the Slasher Flicks ir ļoti tuvu pašiem labākajiem Animal Collective veikumiem. Albums ir pilns ar psihadēliskiām ritmu struktūrām un dažbrīd pat histērisku Portnera dziedājumu, līdzīgi kā tas bija Animal Collective iepriekšējā platē Centipede Hz. Enter the Slasher Flicks ir kā turpinājums tai, ejot vēl tālāk psihadēliskās mūzikas dziļumos. Tomēr, neskatoties uz psihadēlismu, plate ir ārkārtīgi melodiska, kur lieliskākais piemērs ir dziesma Little Fang - viena no brīnišķīgākajām melodijām, kas šogad dzirdēta. Tikmēr citai dziesmai - Strange Colores - ir ar vienkārši fantastisku bītu. Katrā ziņā, Enter the Slasher Flicks ir plate, kuras skanējumu grūti aprakstīt, taču tajā katrs atradīs kaut ko sev, jo dažām dziesmām ir pilnīgi hipnotisks efekts. Bez jokiem.
Izdošanas datums - 7. aprīlis, 2014
Izdevējs - Domino
Albuma garums - 49:39
piektdiena, 2014. gada 2. maijs
The Black Keys - Fever [VIDEO]
Jau doma vien, ka The Black Keys varētu sākt atgādināt deju mūzikas grupu, liek sarauties un kā īstam hipsteram klaigāt, ka šo grupu es zināju vēl pirms jūs vispār bijāt dzimuši. Humors, protams, taču izdzirdot Ohaio dueta pirmo vēstnesi no gaidāmā albuma Turn Blue, radās bažas, ka grupa varētu būt aizgājusi patālu no rokmūzikas žanra. Tomēr uzmetot ausi dziesmai vēl dažas reizes, jāsecina, ka Fever ir viens ellīgi skanīgs gabals, kas tā vien prasa, lai pie tā uzdejotu. Turklāt, video kārtējo reizi ir sanācis izcils!
Röyksopp & Robyn - Do It Again [AUDIO]
Norvēģu Röyksopp un zviedrietes Robinas sadarbība jau agrāk ir pierādījusi sevi no labākās puses, kad mākslinieki viens otram piepalīdzēja ierakstos. Kopš viņu pēdējās sadarbības kāds laiciņš ir pagājis, tāpēc ir patīkami uzzināt, ka Röyksopp un Robina atkal ierakstījuši kopīgu dziesmu. Do It Again kārtējo reizi pierāda, ka Robinai jau sen vajag pievienoties norvēģu kolēģiem, jo kārtējo reizi šajā sadarbībā ir sanācis ārkārtīgi lielisks gabals! Paredzu, ka šovasar tas skanēs visur, turklāt 26. maijā Röyksopp izdos minialbumu ar identisku nosaukumu, piemetinot, ka tas ir tikai sākums kādām lielākām lietām, es pieņemu - jaunam albumam.
ceturtdiena, 2014. gada 1. maijs
Coldplay - Midnight | Magic | A Sky Full Of Stars [VIDEO/AUDIO]
Nav īsti saprotams, ko savā sestajā studijas albumā Ghost Stories klausītājiem gatavojas piedāvāt, šķiet, pašlaik slavenākais britu ansamblis Coldplay. Ja pirmais vēstnesis Midnight bija savā ziņā patīkams pārsteigums - lēns, elektronisks a la Bon Iver stilā ieturēts (pat Kriss Mārtins šajā dziesmā ļoti atgādina Džastinu Vernonu) skaņdarbs, tad tas, ko grupa mums piedāvā tālāk, liek šaubīties par gaidāmās plates muzikālo kvalitāti. Pirmais oficiālais singls Magic nav tāds, lai pie pirmo akordu dzirdēšanas acumirklī rautos pārslēgt radiostaciju, tomēr tas atmiņā nepaliek pilnīgi ne ar ko. Vēl jo vairāk - skatoties Jonasa Ekerlunda režisēto video šai dziesmai, kas patiešām ir izdevies, rodas iespaids, ka Magic darbojas tikai kā fons pašam video, kas ir diezgan absurdi. Savukārt pats svaigākais singls A Sky Full Of Stars ir kas tāds, ko es līdz galam pat nespēju noklausīties. Fakts, ka tā tapšanā piedalījies arī zviedru dīdžejs Avicii, pats par sevi jau biedēja. Klausoties dziesmu rodas iespaids, ka tā ir Avicii dziesma, kurā piedalās Kriss Mārtins, tai ir tik neizteiksmīgs un plakans muzikālais pavadījums, turklāt liekas dzirdēts jau simtiem reižu (salīdziniet kaut vai ar Rianas We Found Love). Kopumā, atskatoties uz pirmajiem singliem no gaidāmā albuma, jāsecina, ka skats ir diezgan bēdīgs. Nešaubos, ka Ghost Stories būs milzīga popularitāte un pirmās vietas visos iespējamajos topos, taču, skatoties no kvalitātes viedokļa, stipri šaubos, vai tas atšķirsies no pārējā popmūzikas piedāvājuma.
Abonēt:
Ziņas (Atom)